Kā es varu to mainīt? – otrais turpinājums 27.11.2019
Kā es varu to mainīt? – raksta sākums
Kā es varu to mainīt? – pirmais turpinājums
Lindas atbilde uz Sandras vēstuli:
Labdien, cien.Sandras kundze!
Paldies par vēstuli.
Protams, Elvitas ieteikumus ņemu vērā un vienmēr pateicos (arī domās). Varbūt radās iespaids, ka man liekas, ka ir viegli saprast kādas ir neapgūtās mācības, bet tā nav. Varbūt kaut ko nesapratu. Rakstīju par stīvumu, jo Elvitas kundze ļoti labi pārzina cilvēka ķermeņa uzbūves filozofiju un, ja kāds uzraksta, kurā ķermeņa daļā ir radušās problēmas, tad lieliski nosaka cēloni.
Savukārt, runājot par to daļu, kurā rakstu, ka bailes no skaistiem cilvēkiem, man likās, ka esmu izklāstījusi pietiekoši savu problēmu. Šajā gadījumā es nesaskatīju kā, piemēram, mans garums, svars, kaulu uzbūve vai kas cits būtu vieglāk palīdzējis noteikt mācību, kas jāapgūst, tāpēc tāda veida faktus neminēju. Nezinu kādu informāciju par sevi
vajadzēja minēt, lai būtu vieglāk. Jāteic, ka Elvitas kundze trāpīja desmitniekā nosakot stīvuma cēloni.
Vēl rakstīju, ka nesaprotu, kāpēc vienmēr padodos un minēju, ka tā rīkojos pagātnes pieredzes dēļ. Pareizāk sakot tā notiek visu laiku. Šajā gadījumā vēlējos uzzināt, ko šāds notikums māca, jo es nevienam šajā dzīvē neko neesmu atņēmusi, bet man vienmēr atņēma un izjauca (karjeru, attiecības, draugus aizvīla utt.) un nebija nozīmes vai es padevos vai nē, tāpēc turpmāk tikai padodos.
Nē, mīļā Sandra, neesmu maza un apaļīga. Paldies par uzmundrinājumu. Es saprotu, ka katrs cilvēks ir individualitāte un katram ir savas spējas, bet mani bažīgu dara tas, ka neesmu sastapusi nevienu cilvēku, kurš
arī stāvot taisni un noliecoties uz priekšu nevar aizsniegt ar pirkstiem purngalus. Nevienam tik liela atstarpe no pirkstgaliem līdz zemei nepaliek. Nesaku, ka gribu būt vienāda ar visiem, bet šis stāvoklis mani ierobežo, manas kustības ir ierobežotas. Tas mani satrauc. Jums taisnība par ietiepību, senāk mana domāšana nebija elastīga, jo neapzināti kopēju savu ģimenes locekļa uzvedību. Taču tā jau ir pagātne. Paldies par ieteikumiem! Ņemšu vērā.
Runājot par ārēji skaistajiem cilvēkiem, tā rakstīju tāpēc, ka ir bijusi nepatīkama pieredze ar skaistiem cilvēkiem. Tās
ārišķīgās un par mani skaistākas vienmēr uzvedas tā it kā tas viņu skaistums nozīmētu to, ka viņām pienākas tas, kas ir man. It kā viņas visu būtu vairāk pelnījušas nekā es, jo viņas ir skaistākas. Viņas ir tik pārliecinātas, ka bez problēmām dabūtu to, kas ir man un mierīgi aizviltu puisi un draugus un to arī dara. Bez tam bija man draudzenes, kuras uz mana fona gribēja izcelties, bet, ja kādam iepatikos es nevis viņa, tad sabojāja man attiecības ar šo cilvēku, respektīvi sāka par mani vis kaut ko samuldēt. Arī skaisti vīrieši izturējušies tā it kā dēļ viņu skaistuma man būtu jāklanās, jāskrien pakaļ vai jāspiedz aiz sajūsmas, ka tāds vīrietis man pievērsis uzmanību. Citi vīrieši izturas augstprātīgi sava skaistuma dēļ un izturas it kā manis nebūtu, it kā es būtu tukša vieta.
Jā, man patīk rozes un citas puķes. Es cenšos katrā, pat apkaltušā kokā, atrast kaut ko skaistu. Nē, es nedomāju, ka skaistums atrisina visas problēmas, jo raud kā skaistie, tā ne tik skaistie, bet vieglāk tomēr pa dzīvi iet, ja esi skaists. Ar skaistajiem visi grib draudzēties, tos vienmēr pieņem kompānijās. Protams zinu, ka man daudz, daudz jāstrādā ar
sevi un ceļš vēl tāls ejams. Paldies Sandra! Skaistu dienu Jums!
Elvitas Rudzātes komentārs: Priecājos, ka portāla domātājs.lv lasītāji apmainās ar viedokļiem. Tas portālu domātājs.lv padara interesantāku un uzskatos daudzveidīgāku. Tāpēc lūgums neapvainoties, ja kāds viedoklis nesakrīt ar tavu viedokli.
Vēlos vēl nedaudz pakomentēt par cilvēku skaistumu. Skaistums ir ļoti relatīvs jēdziens, jo tas, kas vienam šķiet skaists, citam var tā nešķist. Īpaši tas attiecas uz cilvēku skaistumu. Atceros gadījumu, kad uz Latviju kultūras pieredzes apmaiņā no Āfrikas atbrauca deju kolektīvs. Vakarā, kad notika saviesīgā daļa pie galda un kopīgas pārrunas, tad mūsu sievietes neizturēja un pajautāja Āfrikas vīriešiem viedokli par Latvju sievietēm. Viņi atbildēja, ka Āfrikā Latvju sievietes visas paliktu vecmeitās. Tas bija šoks mūsu sievietēm, jo līdz šim mūsu sievietes bija pieradušas dzirdēt no cittautiešiem tikai komplimentus, ka esot ļoti skaistas. Izrādās, ka Āfrikā lielākā cieņā ir sievietes, kurām ir kārtīgi apaļumi, bet Latvju sievietes ir pārāk kārnas.
Tāpat esmu sapratusi, ka vīrieši sievietes skaistumu redz citādi nekā pašas sievietes. Galvenais ir dvēseles siltums un mīlestība, kas plūst no sievietes. Neviens nepagrūdīs malā mīlošu sievieti. Mīloša sieviete var klusēt un sēdēt pašā maliņā, bet viņu noteikti vīrietis pamanīs, jo no viņas plūst mīlestība, kas vīrietim ir visvairāk nepieciešama. Tāpēc galvenais, ko iesaku Lindai mācīties – mīlēt, mīlēt un vēlreiz mīlēt!