Ko simbolizē Aspergera sindroma, diabēta, neiropātijas, hronisku sāpju kombinācija? 04.12.2019
Helēna jautā: Atskatoties uz šo gadu, es saņemu daudz informācijas un iepazīstos ar cilvēkiem, kuriem ir diagnosticēts vai nolasāmas pazīmes par Aspergera sindromu. Ar vienu vīrieti pat ir izveidojusies tuvāka draudzība par spīti apgrūtinātajam valodas lietojumam un komunikācijas spējām klātienē vispār. Attiecības un komunikācija kopumā ir pozitīva, bet tas tāpēc, ka pēkšņi manā informācijas laukā ir ļoti daudz un vispusīgas ziņas par šo sindromu un neapjūku vairs pie īpatnējas uzvedības.
Gribēju jautāt par minēto vīrieti. Viņam ir ne tikai šis sindroms, nepatika pret runāšanu, bet arī vēlu atklāts diabēts, kā rezultātā viņš sirgst ar smalko šķiedru neiropātiju. Kopumā es viņu apbrīnoju par to vīrišķību, ar kādu viņš iztur ikdienu un hroniskās sāpes.
Vēlējos uzzināt Jūsu ieskatu par aspergera, diabēta, neiropātijas, hronisku sāpju kombināciju. Tīrs egoisms, jo autisms, bet tai pat laikā – vēlme pārlieku izpatikt, jo diabēts? Ko man būtu jāapgūst no attiecībām ar cilvēkiem, kuriem ir minētās diagnozes vai pazīmes. Jāatzīst, ka man ir simpātijas pret šo vīrieti, bet saprotu, ka romantiskām
attiecībām var nebūt perspektīvas, jo sabiedrība viņam vajadzīga ļoti ierobežotos daudzumos. Tāpat lasu, ka neirotipiskie cilvēki arī šeit sūdzās par problēmām ar saviem spektrā esošajiem dzīvesbiedriem. Tāpēc neizrādu vairs iniciatīvu, bet sajūtas nepamet, nezinu kā justies par savu pieķeršanos šim cilvēkam. Arī man viņš iepatikās pirms es
uzzināju visu šo sarakstu. Kas neparasti, ir vēl viens vīrietis ar līdzīgiem, spektram raksturīgām īpašībām, kas labprāt vēlas pavadīt laiku kopā, un nejauši iepazītas vairākas sievietes, kuras arī iekļaujas turpat ar līdzīgām īpatnībām.
Katrā ziņā paldies par ieskatu un ceru, ka arī citiem lasītājiem šis būs noderīgi. Gaišus un mīlestības svētkus!
Elvita Rudzāte atbild: Katrs cilvēks nāk iemiesojumā, lai dzīves laikā kļūtu gudrāks. Katram cilvēkam šī iemiesojuma laikā ir jāizdara kāds labs darbs jeb Dievišķs uzdevums. Cilvēkiem, kam piemīt Asperaga sindroms, nav viegli atrasties laicīgajā vidē, jo viņus nesaprot. Viņiem patīk būt pašiem ar sevi un darīt to, ko paši vēlas. Viņi pieņem tikai cilvēkus ar augstāku apziņas līmeni nekā ir viņiem. Viņi ir gudri un tajā pašā laikā arī viņiem ir jāapgūst savas mācības un viena no tām ir egoisms.
Cukura diabēta slimība ir vielmaiņas slimība. Vielmaiņu regulē hipofīze. Ja cilvēks ir patstāvīgs, attiecas pret sevi ar cieņu un zina, ko viņam vajag, tieši tādas pašas īpašības būs viņa hipofīzei. Hipofīze zina, kas vajadzīgs ķermenim.
Ja cilvēks jūtas no kāda atkarīgs, tad šis stress ietekmē hipofīzes darbību. Ja cilvēks ir vienkārši cilvēks, hipofīze regulē vielmaiņu tā, kā tas ir vajadzīgs cilvēkam. Ja cilvēkam neizdodas pierādīt ar saviem darbiem, cik viņš ir brīnišķīgs, tad hipofīze palielinās un vairs neietilpst savā ligzdā. Vēlēšanās pārspēt pašam sevi ar brīnišķīgu darbu noved pie labdabīga audzēja izveidošanās hipofīzē, kas ietekmē vielmaiņu.
Tāpēc cukura diabēta slimniekiem ir jāmācās veidot pareizu attieksmi pret sevi un citiem. Viņiem ir jābūt elastīgākiem domāšanā un tieši tāpēc viņus piemeklē šī slimība, lai neļautu viņos saglabāt nelokāmos uzskatus.
Neiropātija jau ir sekas cukura diabētam jeb traucētajai vielmaiņai, kas ārda nervu šķiedras, radot ļoti nepatīkamas sāpes.
Cilvēkiem ar Asperaga sindromu, cukura diabētu un neiropātiju es varu ieteikt tikai paplašināt apziņas līmeni, lai viņi spētu uz pasauli paskatīties ar plašāku skatu. Viņu iesīkstējošie uzskati un nevēlēšanās redzēt tālāk par to, ko viņi redz, rada veselības problēmas. Arī tie Asperaga slimnieki, kas ir intelektuāli ļoti attīstīti un rada savā jomā izgudrojumus, tomēr skatās uz dzīvi ļoti šauri jeb ierobežoti, kas arī ir egoisma izpausme. Viņi spēj radīt kaut ko vērtīgu, nepadomājot, ka tas spēj kādam citam nodarīt sāpes. Piemēram, viņi varētu izgudrot unikālu ieroci, nepadomājot par to, ka ar ieročiem nogalina cilvēkus.
Viņu ierobežotās domāšanas dēļ, viņi ir no kāda atkarīgi, tāpēc izjūt ļoti lielas bailes zaudēt to, no kā jūtas atkarīgi. Viņi izjūt pārmēru lielas bailes “mani nemīl”, tāpēc ļoti baidās zaudēt tos, kurus mīl. Bailes viņos rada iekšējo nemieru tādā pakāpē, ka viņi sāk cīnīties, lai tikai nezaudētu to, no kā jūtas atkarīgi. Tieši tāpēc viņi sāk izpatikt tam, ko baidās zaudēt. Ja viņi baidās zaudēt darbu, tad viņi darīs visu, lai izpatiktu darba devējam un kolēģiem. Ja viņi baidās zaudēt kādu tuvinieku, tad viņi izpatiks tuviniekam un darīs pāri saviem spēkiem. Viņi pat ir gatavi darīt darbus, kas viņiem nepatīk, lai tikai izpatiktu.
Neiropātiskās sāpes rodas no izmisuma, ka lai ko viņi darītu, viņi nespēj sasniegt to rezultātu, kuru sagaida. Tātad nākamā neapgūtā mācība ir nedzīvot gaidās, bet priecāties par to, kas tiek ikdienas dots un mums katru dienu Dievs dod ļoti daudz. Cik daudzi pamanīja Dieva dāvanu Pirmajā Adventē. Daba bija tik skaisti apsnigusi, saulē mirgoja visās varavīkšņu krāsās, cik daudzi to pamanīja un priecājās par šo Dieva dāvanu? Cik daudziem radās vēl papildus vēlēšanās un skumjas, ka tās nepiepildās? Piemēram, ka nespēj ar mīļoto šajā burvīgajā laikā iet kopā pastaigā.
Tāpēc visu cilvēku vislielākais ienaidnieks ir vēlmes. Laimīgs ir tas, kas vēlmes ir samazinājis līdz minimumam un no dzīves negaida neko, bet ir tikai dzīvei devējs. Cukura diabēta slimnieki dod, bet viņu nelaime ir tā, ka viņi gaida sava dotā novērtējumu. Tā kā viņi to nesagaida jeb sagaida ne tādā līmenī kā to vēlas, tad viņu nervu šūnas cieš no mīlestības trūkuma, kas rada visas veselības problēmas.
Tāpēc mans aicinājums visiem cilvēkiem, ir sākt uz dzīvi raudzīties plašāk, apgūstot Dievišķo zinātni un atgriežoties ticībā pie Dieva, jo no visām slimībām patiesībā ārstē tikai Dievs. Nevienā zinātnē nav dzīve izskaidrota tādā līmenī kā tas ir izskaidrots Dievišķajā zinātnē, ko cilvēcei ir devuši Lielie Skolotāji caur Svētajiem Rakstiem, kas apkopoti Svētajās Grāmatās. Tā kā cilvēki ir ļoti dažādi, tad ceļi pie Dieva ir vairāki. Es personīgi esmu izvēlējusies Dievišķo zinātni apgūt caur Gudrības Vārda, Dzīvās Ētikas un Slepenās Doktrīnas Mācībām, paralēli lasot Kristiešu Svētās grāmatas. Esmu bezgala pateicīga Viņiem par šo iespēju un priecājos, ka daļa Mācības ir iztulkota arī latviešu valodā, bet grūtākā daļa ir pieejama krievu un angļu valodās, kas nozīmē, ka būs jāpieliek lielas pūles, lai iedziļinātos Dievišķās zinātnes dziļākajos slāņos. Smieklīgi ir tas, ka jaunībā nevēlējos apgūt ne krievu, ne angļu valodu. Redziet kā dzīve piespiež darīt to, no kā esi mēģinājis izvairīties. Tāpēc liela gudrība ir pieņemt to, ko dzīve tev piedāvā. Dzīve mums dod ļoti daudz, bet cik maz mēs no tā, kas mums tiek dots, pieņemam. Tādi nu mēs esam muļķīši, tāpēc arī mums jāpiedzīvo ciešanas, bet visu var mainīt brīdī, kad esi sācis iet Mācību Ceļu pie Dieva.