Kā lai iemācos darīt darbus, kuri nevienam nav vajadzīgi, bez enerģijas zudumiem? 17.12.2019
Dace jautā: Šobrīd strādāju darbu, kurā notiekošās situācijas manī raisa vairākus jautājumus. Es paskaidrošu sīkāk. Regulāri ir situācijas, kurās sagatavotās dokumentu mapes (dodam līdzi iestādes vadībai komandējumos) tā arī ir pamestas kaut kur ārzemēs. To es “tā starp citu” uzzināju no savas vadītājas. Faktiski, tas nozīmē, ka mapes nav vajadzīgas. Vadītāja ir pateikusi, ka mapes vienalga ir jāgatavo neatkarīgi no tā vai tās tiek izmantotas vai netiek izmantotas. Nākamajos komandējumu gadījumos es turpināju gatavot šīs mapes, kuras visdrīzāk atkal kaut kur tika atstātas vai arī vispār netika atvērtas vaļā. Vienīgais, ko es pamainīju – es dokumentus drukāju uz abām lapas pusēm, lai būtu mazāka papīra izšķērdība. Jāpiebilst, ka es neatbalstu izšķērdību nedz dabas resursu, nedz ēdiena, nedz citu saimniecisko jautājumu ziņā un maksimāli visas dzīves garumā esmu centusies izslēgt izšķērdību no savas dzīves.
Vadītāja pamanīja, ka dokumentus drukāju uz abām lapas pusēm, un man tiešā tekstā pateica: “Netaupi papīru”. Mans pirmais jautājums – kā es šajā darbā varu izrealizēt dabas resursa/papīra taupīšanu, ja ir vadītāja, kura to neatbalsta?
Par laika izlietojumu runājot. Kopējā nodaļas e-pastā diezgan daudz ienāk informatīvi e-pasti. Vadītāja tos liek pārsūtīt kolēģiem, lai arī kolēģi ir teikuši, ka viņi šādus e-pastus nelasot, jo darba netrūkstot un visam neatliekot laika. Līdz ar to sanāk, ka tiek ieguldīta enerģija un laiks darbā, kas nevienam nav nepieciešams.
Mūsu nodaļā ir izveidota tabula ar finanšu izdevumu uzskaiti, kuras aizpildīšanai aiziet daudzas stundas. Tos pašus finanšu izdevumus uzskaita arī cita nodaļa. Mūsu nodaļas tabula nevienai citai institūcijai nav jāiesniedz, tā informācijai tiek nosūtīta citai kolēģei, kura ar šo tabulu tālāk neko nedara. Ņemot vērā, ka mūsu tabula ir mākslīgi izveidota Excel, bet otrai nodaļai ir automatizētās programmas, kuras raiti visus “galus savelk kopā”, regulāri ciparu pozīcijas atšķiras (man ir jāsalīdzina mūsu tabula ar otras nodaļas ciparu izvilkumiem un tad attiecīgi jāpieprecizē mūsu tabula). Es esmu ierosinājusi šo tabulu likvidēt, lai nav dubultā jādara darbs un lai enerģiju tērētu nevis tukšgaitā, bet to ieguldītu citos darbos. Vadītāja nepiekrīt un uzskata, ka tabula ir vajadzīga un tā ir jāpilda. Viņas
argumentācija – mēs plānojam izdevumus (atkārtota piezīme: to pašu dara otra nodaļa).
Pirms beidzās iekšējās personāla pārmaiņas 4 mēnešus šo tabulu nepildījām, neiesniedzām informācijai darba kolēģei, un pa to laiku darba procesi nebija sabrukuši (arī finanses netika apdraudētas), kā arī neviens mūsu tabulu pat neprasīja. Manuprāt, tas tikai apstiprina, ka šī tabula nav vajadzīga.
Esmu pamanījusi, ka darba dienu beigās es jūtos izsmelta un saprotu, ka tas ir saistīts ar iepriekš aprakstīto darbu izpildi. Mans otrais jautājums – kā lai iemācos darīt darbus, kuri nevienam nav vajadzīgi, bez enerģijas zudumiem?
Bieži vien darbā man ir jāgatavo saturiskā informācija, par kuru neesmu zinoša un konkrētā joma neietilpst mana amata aprakstā. Rezultāts ir šāds – manis sagatavotā informācija neder un tā netiek tālāk izmantota, lai arī ir ieguldīti pūliņi un laiks. Tad, kad uzdevuma uzdevēji ir sapratuši, ka no manis neko vairāk “neizspiedīs”, tad iedod šo pašu uzdevumu manam kolēģim, kurš visu ātri sagatavo, un viņa darbu arī tālāk izmanto. Mans trešais jautājums – kā lai iemācos ar prieku gatavot informāciju, kuru tāpat neviens beigās neizmantos?
Mani šajā darbā māc viena liela bezjēdzības sajūta. Ko es neesmu sapratusi? Kā lai iemācos iet uz darbu ar prieku, apzinoties, ka katru dienu ir jādara nevajadzīgi darbi?
Elvita Rudzāte atbild: Pasaulē un arī mūsu Valstī ir ļoti daudz absurdu situāciju, notiek nelietderīga resursu tērēšana, bet mēs varam kaut ko izmainīt tikai tur, kur mums ir iespēja ietekmēt. Piemēram, veselības budžetam pietrūkst naudas, bet saprātīgi to apsaimniekojot, naudas pietiktu visam, arī mediķu algām. Tanī pašā laikā mēs nevaram ietekmēt veselības budžeta apsaimniekošanu, jo mums neviens nedod tādas tiesības. Tiem, kam ir šādas iespējas, nav izpratnes vai vēlēšanās kaut ko mainīt, tāpēc ir tā kā ir. Mēs varam šo situāciju pieņemt tikai ar pazemību un skatīties, kā tā risināsies tālāk. Savukārt ārstu un medmāsu apvienības gan var ietekmēt esošo situāciju, ja viņi visi kopā meklētu iespējas ietaupīt resursus no esošā budžeta, nevis pieprasītu papildus naudu, jo tikai viņi ikdienā redz kur nauda nelietderīgi tiek tērēta. Bet vieglāk jau ir paprasīt papildus naudu nekā pielikt pūles, lai atrastu naudu, kur tā nelietderīgi pazūd kā caurā maisā.
Dacei ir visas iespējas būt taupīgai savās mājās, bet viņa nevar mainīt savas vadības domāšanu, jo tā vēl nav gatava izprast resursu taupīšanas nozīmi. Dace ir nonākusi šajā darbā vietā, lai mācītos pazemību. Pazemību nevar iemācīties, ja viss ir pareizi. Pazemību iemācās tad, kad kaut kas nenotiek tā kā būtu pareizi vai tā kā gribētos. Svētiem cilvēkiem pazemības pārbaudījumi bija daudz smagāki nekā Dacei. Viņiem liedza veikt Dievišķus uzdevumus ilgus gadus līdz situācija mainījās. Tā Dievs pārbaudīja Svētā cilvēka garīgās attīstības līmeni.
Dace iemācīsies darīt darbus bez enerģijas zuduma, ja viņa nenosodīs kolēģu pieļautās kļūdas un pieņems situācijas ar pazemību. Brīdī, kad viņa sapratīs, ka visus darba uzdevumus patiesībā viņai dod Dievs un vadītājs ir tikai instruments Dieva rokās, viņa spēs uzdevumus izpildīt arī ar prieku, jo zinās, ka Dievs priecājas par katru uzdevumu, kuru viņa pilda Viņam. Ja vadība nenovērtē viņas raizes par nelietderīgu resursu izšķērdēšanu, tad Dievs to novērtē, bet kura vērtējums ir svarīgāks?
Pašlaik arī Dace tērē nelietderīgi savus resursus ne tāpēc, ka viņas darbs nevienam nav vajadzīgs, bet tāpēc, ka viņa tajos neieliek mīlestību, tāpēc enerģija viņā neatjaunojas, kas nozīmē, ka viņa nelietderīgi iztērē esošo enerģiju.