Anna jautā: Kā tikt vaļā no dvēseles sāpēm? Katru dienu raudu, katru dienu sāp. Man dvēsele sagriezta pa gabaliņiem. Daži fakti norāda uz to, ka mans vīrs bija krāpis mani, viņš saka, ka mīl tikai mani un nekad nebija krāpis pa 15 gadiem, kurus esam kopā. Viņš ir brīnišķīgs vīrs un tētis, kuram prioritāte ir ģimene. Man ļoti sāpīgi, līdz galam nevaru saprast kas tur bija. Es sapratu, ka tas ir skolotājs, esmu gatava mainīties, es gribu, lai Dievs atver man to situāciju kāda viņa bija… gribu zināt patiesību…
Nevaru ticēt savam vīram un nezinu kā dzīvošu tālāk ar cilvēku, kuram nevaru ticēt…. es viņu ļoti mīlu, esmu gatava piedot, bet man ļoti sāp, es daudz raudu. Vīrs nemēģina neko pierādīt, tikai ar vārdiem saka, ka nebija krāpis. Biju ar viņu runājusi un viņš saka, ka tā situācija viņam uz rokas -ka tagad es baidīšos, ka viņš varētu aiziet un tāpēc es būšu laba sieva.
Tuvojas svētki-man neko negribas. Man gribas aizmigt, un pēc tam pamosties un saprast, ka šis bija vienkārši slikts sapnis. Kā tikt vaļā no sāpēm, kuras nedod man dzīvot… un kā tālāk ticēt vīram? Kā uzzināt taisnību? Pēc šā gadījuma vīram bija diezgan lielas vēdera sāpes (kuņģis un pēc tam zarnas). Mums visiem pašlaik sāp kakls. Esmu sapratusi savu mācību, bet es nevaru uzreiz pārslēgties un būt mīloša, seksuāla, kaislīga sieva. Tomēr ir kāds 1%, ka tas viss ir sakritība un mans vīrs neko sliktu nebija darījis, es gribu zināt patiesību.
Elvita Rudzāte atbild: Lai kas ir bijis pagātnē, to nav iespējams mainīt. Tāpēc pieķerties pagātnes situācijām nav jēgas, jo tās nevar izmainīt. Vienīgais, ko Anna var izmainīt, tā ir tagadne un nākotne.
Ja Anna koncentrēsies uz to, lai viņas attiecības ar vīru tagadnē būtu harmoniskas un mīlošas, tad viņas vīrs nemeklēs citu sievieti. Tāpēc es iesaku Annai domāt nevis par to, kas bija, bet gan darīt visu, lai attiecībās ar vīru valdītu mīlestība.
To, kas bija, lai viņa atstāj uz vīra sirdsapziņas, viņš par to atbildēs Dieva priekšā, bet Annai būs jāatbild par visu, ko viņa ir darījusi, lai vīrs justu viņas mīlestību.
Dvēseles sāpes rodas no nepiedošanas, no kavēšanās pagātnē. Ja Anna spētu atstāt pagātni mierā un sākt dzīvi no šodienas, viņai dvēsele nesāpētu.
Es saprotu, ka viegli ir runāt, bet grūti ir to īstenot praksē. Tāpēc arī cilvēkam ir jāmācās un jāaug garā. Jo plašāks ir cilvēka apziņas līmenis, jo vieglāk viņš atbrīvojas no pagātnes notikumiem, nepieķeroties tiem, nedarot sev sāpes. Dvēseles sāpes cilvēks rada pats sev nevis kāds no malas. Līdzībās runājot, Anna pati griež ar nazi savu dvēseli. Viņas vīrs ir izmisumā, jo nezina kā risināt situāciju, kā palīdzēt sievai, jo Anna var palīdzēt tikai pati sev.
Ja Anna netiek galā ar sevi, tad viņai ir nepieciešama regulāra psihologa vai dzīves izpratnes skolotāja palīdzība līdz viņa patiešām sapratīs savas mācības. Pagaidām viņa tās nav sapratusi un neesmu pārliecināta, ka viņa sapratīs tās arī pēc manas atbildes.
Tātad vēlreiz uzsveru, lai dvēsele nesāpētu – nedzīvojiet pagātnē, jo jūs pagātnē neko nevarat mainīt; nedzīvojiet nākotnē, jo jūs nezināt kas būs nākotnē; dzīvojiet pareizi tagadnē, tad nākotne būs laimīga.
Sociālais uzņēmums “DVĒSELES MIERS” aicina piedalīties onkoloģiskos slimniekus (pieaugušos) psihosociālās rehabilitācijas programmas “Per aspera ad astra” septiņu nodarbību ciklā “IESPĒJU UN RESURSU MEKLĒŠANA”, 12.09.2024.- 24.10.2024. “Per aspera ad astra” tulkojumā no latīņu valodas – “Caur ērkšķiem Lasīt vairāk …