Kāpēc man ir liekais svars? 02.01.2020
Jana jautā: Sveika, Elvita! Jau kādu laiku lasu Jūsu portālu, tas man palīdz un iedvesmo, paldies par to!
Vēlējos jautāt par lieko svaru. Mans tāds ir kopš bērnības. Kad biju pa visam maziņa, viss bija kārtībā, bet tad, kad gāju kāda 4/5 klasē, vecāki sāka lietot alkoholu, nebija jau nekas ļoti traks, bijām pārtikuši, bet tomēr, pēc manām
domām, es bēdas par vecāku dzeršanu “apēdu”. Tā nu kādā 6. klasē mani sāka apsaukāt klasesbiedri liekā svara dēļ (tas bija neliels, ja visas meitenes svēra ap 35 kg, tad man bija max 40 kg), tas it kā bija pus pa jokam, pus patiesība..bet ņemot vērā, ka sāku just nepašpārliecību par sevi, saku arī ēst vairāk + vecāku alkohola problēmas.
Nu jau man ir 30 gadi, arī pašlaik ir liekais svars (166 cm un 76 kg). Arī pašlaik tas nav milzīgs, bet pusaudžu gados klasesbiedru iesētā sēkla, par to, ka esmu resna, turpina dzīvot. Tagad, ja man ir skumji, es ēdu, ja man gribas sevi par kaut ko apbalvot, arī tad es ēdu, un diemžēl šis ēdiens nekad nav veselīgs. Es nespēju atrast motivāciju, lai sāktu
veselīgi ēst un sportot, bet zinu arī to, ka man ir apnicis dzīvot šādā ķermenī, kurš man šķiet nepatīkams. Es zaudēto pašpārliecību cenšos aizstāt ar jokiem, es daudz jokoju, arī par sevi, savu lieko svaru. Tas tādēļ, lai es pati to pateiktu
ātrāk, pirms kāds mani sāks apsaukāt.
Elvita Rudzāte atbild: Bērnībā liekais svars Janai ir veidojies mātes dēļ un vēlāk aizsargājoties no vienaudžu uzbrukumiem. Tās sauc par aizsardzības dusmām, kas veido lieko svaru. Viņas māte cīnījās ar dzīvi tā kā prata un juta bezspēcību, tāpēc arī dzēra, lai nebūtu par to jādomā. Viņas māte arī jutās ļoti nepārliecināta un savas bēdas slēpa alkoholā.
Tagad Janas liekais svars ir saistīts ar aizsardzību no jebkādiem uzbrukumiem. Viņa mēģina sevi aizsargāt jokojoties, bet tas ir tikai ārēji. Iekšēji viņa jūtas ļoti neaizsargāta un tāpēc talkā nāk liekais svars, lai ap viņu veidotu buferi, kas uz sevis uzņemtu uzbrukumus.
Sliktākais ir tas, ka Jana nemīl sevi, nepieņem savu ķermeni tādu kāds tas ir. Ķermenis ir mūsu patiesākais draugs. Jūs laicīgā dzīvē neatradīsiet nevienu cilvēku, kas būtu tik patiess pret jums kā jūsu ķermenis. Tas nekad nemelo, bet vēlas cilvēkam palīdzēt augt garā. Janai ir jāmācās mīlēt sevi, bet sevis mīlēšana sākas ar to, ka tu pieņem un mīli savu ķermeni tādu kāds tas ir.
Cilvēks, kas sevi nemīl, izvirza sev augstas prasības, kuras pats nespēj izpildīt, un tāpēc attīstās zems pašvērtējums. Lai to mainītu, nepieciešams vispirms atbrīvot savas bailes “mani nemīl”, vainas izjūtu un dusmas. Tie ir trīs pamatstresi ar kuriem Janai ir jāstrādā.
Kad viņa būs iemācījusies sevi mīlēt, tad iespējams viņai patiks savs ķermenis un viņa vairs nedomās par lieko svaru. Kad cilvēks ir līdzsvarā, tad viņam nav liekā svara un viņš nav arī pārāk tievs. Viņam ir proporcionāls augums. Tā kā mūsdienās skaistuma etalons ir ļoti tievas sievietes, tad tas nenozīmē, ka tas atbilst Dievišķajam skaistumam. Dievišķais skaistums ir proporcija. Vai jūs dabā redzēsiet skaistu puķi, piemēram, ar ļoti lielu ziedu, bet garu un tievu kātu? Dabā šāds zieds nolūzīs no kāta. Tāpat vai jūs dabā redzēsiet ziedu ar ļoti resnu un īsu kātu? Iespējams, ka kāds tāds pastāv, bet tieši tāpēc pastāv, lai parādītu, cik skaista ir dažādība.
Mans ieteikums Janai atbrīvoties no stereotipiskas domāšanas par skaistumu un atgriezties pie savas būtības. Kad cilvēks dara labus darbus sabiedrības labā, īstenojot savu būtību, tad viņš maz domā par savu ārējo izskatu un maz velta tam laiku. Ja cilvēks ir harmonijā un mīlestībā, arī viņa ķermenis jūtas labi un viņam nav nepieciešamas speciālas fiziskas nodarbes, lai tas justos labi. Piemēram, jogs sēž lotosa pozā nedēļām vispār neizkustoties, bet viņam ar veselību viss ir kārtībā.
Nākotnē cilvēka apziņai ir jāattīstās tādā līmenī, lai cilvēki spētu pārtikt no svaiga gaisa un mīlestības. Tie, kas kalpo Dievam, jau šo pieredzi sāk iegūt, jo viņi patiešām maz ēd, bet nevis tāpēc, lai ieturētu diētu, bet tāpēc, ka viņi vairs neizjūt nepieciešamību tik daudz ēst un viņu ķermenis ir vesels, kaut arī sporta aktivitātēm tam vispār netiek veltīts laiks. Ķermenim pietiek ar tām aktivitātēm, kuras notiek dabiski, piemēram, pastaigas jeb pārvietošanās starp objektiem. Patiesībā sports var būt arī kaitīgs cilvēka veselībai, īpaši tas attiecas uz profesionālo sportu, jo cilvēks spīdzina savu ķermeni. Tā nav ķermeņa mīlestība. Ķermeņa mīlestība ir tad, kad tu dari to, kas tev sagādā prieku. Ja tev sagādā prieku skriet, tad viss ir kārtībā, ja tu skrien tik ilgi līdz ķermenis pasaka, ka viņam pietiek, nevis tik ilgi cik esi izdomājis. Viss, kas ir pāri robežai “PATĪK”, ir kaitīgs cilvēka ķermenim.
Skaistums ir relatīvs jēdziens, jo tas kas vienam patīk, otram var nepatikt, un labi, ka tā ir, jo iedomājieties kas notiktu, ja visiem patiktu tikai viens cilvēks? Tāpēc svarīgi ir dzīvot atbilstoši savai būtībai, jo cilvēki, kas nebaidās būt paši, parasti kādam noteikti patiks jeb citiem vārdiem runājot, cilvēks sastapsies ar kādu, kam viņš patiks tieši tāds kāds viņš ir.