Piedošanas prakse 03.06.2014

Kas ir piedošana? Mans Skolotājs Avatārs Šri Satja Sai Baba par piedošanu saka: „Spēja piedot ir īpašība, kas jāiegūst katram cilvēkam. Piedošana ir vislielākais labdaris. Tā ir pati patiesība, tā ir tikumība, tā ir Mīlestība. Piedošana ir īpašība, kurai būtu jāpiemīt katram cilvēkam. Piedošana ir taisnīgums. Tas ir augstākais tikums šajā pasaulē. Tādēļ visiem cilvēkiem vajadzētu attīstīt šo īpašību. Ja kāds grib iegūt Dieva žēlastību, iesākumā tam jāattīsta piedošana – šī Dievišķā īpašība. Patiesa nožēla var nomazgāt visus grēkus. Dievs atsauksies ar žēlsirdību. Ja Dievs vēlas piedot, nekas viņam nevar traucēt to darīt. Pat tad, ja pagātnē ir grēki, tos dziļi nožēlojot un patiesi mīlot Dievu, grēki nomazgājas, un cilvēka daba attīrās. Baidīties, ka tas nenotiks, ir vājums. Dieva līdzjūtība ir bezgalīga. Meklējiet Dieva mīlestību, tad jūs iegūsiet piedošanu.”

Piedošana ir vienīgās zāles, kuras dziedē Dvēseles sāpes. Tāpēc nepieciešams atvērties piedošanai. Ja jūs nespējat atvērties piedošanai, tas nozīmē, ka neesat izpratis savu mācību stundu, ko nepatīkama situācija vēlējās jums iemācīt. Kā saprast, ko nepatīkama situācija vēlējās iemācīt?

Pavisam ir septiņi piedošanas soļi. Pirmais piedošanas solis ir sevis iepazīšana. Ir jāizprot, kas man visvairāk sāp vai neapmierina nepatīkamajā situācijā. Viegli ir redzēt trūkumus otrā cilvēkā, bet ļoti grūti ir saskatīt tos pašus trūkumus arī sevī. Ja tevi kaut kas kaitina vai tracina otrā cilvēkā, tas nozīmē, ka pašam piemīt šī īpašība, un tā ļoti vēlas, lai tu viņu atbrīvotu no sevis. Piemēram, ja kaitina otra cilvēka bezatbildība, tad arī pats kaut kādā sfērā esi bezatbildīgs. Otra cilvēka bezatbildību esi sev piesaistījis tikai tāpēc, lai ieraudzītu sevī savu slēpto bezatbildību. Parasti cilvēki ar grūtībām ierauga savas sliktās īpašības, tāpēc mums ir jānonāk dažādās nepatīkamās situācijās, kuras pievērš uzmanību mūsu neapgūtajai sliktajai īpašībai.

Ja cilvēku kaitina kāda situācija, piemēram, valdības pieņemtais lēmums samazināt pensijas, tad cilvēkam sev ir jāpajautā: ko es izjūtu šajā situācijā? Šādā situācijā cilvēkam var būt dažādas izjūtas: gan vilšanās, gan dusmas par muļķību, netaisnīgumu vai savtīgumu utt. Viena un tā pati situācija dažādiem cilvēkiem var mācīt dažādas mācību stundas. Tiem, kuri situācijā izjuta vilšanos, Dievs vēlas iemācīt Polaritātes likumu, ka pastāv gan labais, gan sliktais, gan baltais, gan melnais, dažādi viedokļi, ka neviens viedoklis nav pilnībā pareizs: viss ir relatīvi. Tiem, kuri dusmojās par valdības vīru muļķību, Dievs vēlas iemācīt Piesaistes likumu un pievērst uzmanību tam, vai kādā dzīves situācijā paši nav rīkojušies muļķīgi, piemēram, vai nav pārāk pieķērušies materiālās pasaules labumu gūšanai un saglabāšanai. Tiem, kuri situāciju uzskata par netaisnīgu, Dievs vēlas iemācīt saprast, ka arī tu pats ne vienmēr rīkojies taisnīgi. Cilvēki aizmirst Dievišķo Karmas likumu: ko sēsi, to pļausi. Ja esi saskāries ar netaisnību, tad pats to esi ar savām domām, vārdiem vai darbiem nopelnījis. Viss, kas ar tevi notiek, ir absolūti taisnīgi. Par labiem darbiem saņemsi atalgojumu, arī par sliktiem darbiem saņemsi atalgojumu. Tiem, kuri domā, ka valdības vīri pieņem nepareizus lēmumus sava savtīguma dēļ, lai pašiem būtu labi, jāpievērš uzmanība šai īpašībai sevī. Ja citu vaino savtīgumā, tad, iespējams, arī pats esi savtīgs. Tādā veidā mēs katrai negācijai varam atrast pretī mācību stundu.

Tas gan nenozīmē, ka viss sliktais, ko saskatām, ir arī mūsos. Ir atšķirība starp sliktā saskatīšanu bez emocijām un sliktā redzēšanu, izjūtot negatīvas emocijas. Ja jūs redzat slikto, un tas jums neizraisa sliktas emocijas, jo jūs izprotat sliktā nozīmi cilvēces attīstībā, tad šo mācību stundu jūs jau esat apguvis, bet, ja jūs, redzot slikto, izjūtat negatīvas emocijas, tas nozīmē, ka šo mācību stundu vēl neesat apguvis.

Otrais piedošanas solis ir piedošana negatīvajai situācijai par to, ka tā tevī ir izraisījusi negatīvas emocijas.

Piedošanas piemērs

Mīļā negatīvā situācija, lūdzu, piedod, ka es tevi uzskatīju par sliktu un nesapratu, ko tu vēlies man iemācīt. Lūdzu, piedod, ka es tevi uzskatīju par negatīvu, nesaprotot, ka patiesībā tu vēlējies man palīdzēt garīgi attīstīties. Paldies par mācību stundu, kuru man sniedzi, es tevi atbrīvoju no sevis, TU ESI BRĪVA!

Trešais piedošanas solis ir piedošanas lūgšana stresiem par to, ka esat tos uzņēmis sevī un iesprostojis savā cietumā.

Piedošanas piemērs

Mīļais stress (nosaukt vārdā)! Lūdzu, piedod man, ka es Tevi sevī uzņēmu un ieslodzīju savā cietumā. Piedod, ka līdz šim es nesapratu, ka manī ir cietums, ka tāpēc tevi nelaidu ārā. Paldies par mācību, kuru man sniedzi. Šodien es tevi atbrīvoju no sava cietuma, TU ESI BRĪVS!

Ceturtais piedošanas solis ir piedošanas lūgšana savam ķermenim par to, ka tam ar saviem stresiem esat nodarījis pāri.

Piedošanas piemērs

Mīļais ķermeni, lūdzu, piedod man, ka es ar saviem stresiem esmu tev tik ļoti nodarījis pāri. Es līdz šim nezināju, ka manī ir stresi, ka tie nodara tev pāri. Lūdzu, piedod man! Es tevi ļoti mīlu!

Piektais piedošanas solis ir piedošana visiem tiem, kuri, pieļaujot kļūdas, ar savu nepareizo rīcību, vārdiem vai domām ir jūsos šo stresu attīstījuši, piemēram, vecāki.

Piedošanas piemērs

Mīļie vecāki, es piedodu jums, ka jūs par manu iemiesošanos bijāt nepatīkami pārsteigti un ilgi domājāt, vai ļaut man piedzimt, tādējādi radot manī stresu „bailes mani nemīl”. Esmu pateicīgs, ka tomēr izlēmāt man atļaut piedzimt, kas deva man iespēju apgūt nepieciešamās dzīves mācību stundas. Es jums piedodu visas jūsu kļūdas, kuras dzīves laikā radīja manī dažādus stresus. Es jūs ļoti mīlu tādus, kādi jūs esat.

Sestais piedošanas solis ir piedošanas lūgšana visiem tiem, kuriem ar savām sliktajām domām, vārdiem vai rīcību esat nodarījuši pāri.

Piedošanas piemērs

Mīļā valdība, es jums piedodu, manuprāt, nepareizi pieņemtos lēmumus. Lūdzu, piedodiet man, ka es ar savām sliktajām domām un sliktajiem vārdiem, ko veltīju jums, esmu raidījis negatīvo enerģiju jūsu virzienā. Piedodiet man, ka es nesapratu, ka jūs esat tikai mani skolotāji, kas vēlas man iemācīt kādu mācību stundu. Lūdzu, piedodiet man, ka jums nācās uzņemties karmu uz sevis, lai vestu mani pie prāta. Esmu pateicīgs par jūsu sniegto mācību.

Septītais piedošanas solis ir piedošana pašam sev.

Piedošanas piemērs

Es piedodu sev visas savas kļūdas, jo tikai kļūdoties es varēju apgūt nepieciešamās mācību stundas, lai mans Gars savā attīstībā varētu pakāpties uz priekšu. Es sevi mīlu tādu, kāds es esmu.

Iepazīstot sevi, atzīstot negatīvo sevī, mēs vieglāk uztveram negatīvo citā cilvēkā, tāpēc mums ir vieglāk piedot. Kas mīl, tas piedod, un tam dzīvē viss būs kārtībā. Kad es piedodu, es varu iemīlēt, es varu kļūt laimīgs, vesels, un man visā veiksies. Piedot var skaļi vai domās. Svarīgākais ir piedot no visas sirds!

Iemācoties piedot, cilvēkam no galvas it kā tiek noņemta aizsargķivere, un viņš ir gatavs uztvert Dievišķo sirds gudrību. Man bieži jautā – kā var zināt, vai ir piedots? Ja nodarījums atgādina par sevi jūsu atmiņā, tas nozīmē, ka tas vēl nav atbrīvots, tātad nav piedots. Ja pats kādam esat nodarījis pāri, un jūsu nodarījums nedod jums mieru arī pēc tam, kad esat lūdzis piedošanu, tas nozīmē, ka neesat lūdzis piedošanu no sirds, bet vairāk pienākuma dēļ. Kas netiek aizmirsts, tas nav piedots. Piedošana ir svēts darbs. Bez savu kļūdu apzināšanās rezultātu tai nebūs.

Daudzi man jautā: „Cik reizes var piedot vienu un to pašu kļūdu?” Jēzus teica, ka piedot vajag „līdz septiņreiz septiņdesmit reižu”, jo jūs nekad nezināt, cik reižu jūs savās iepriekšējās dzīvēs esat nodarījuši pāri cilvēkiem.

Cilvēks nespēj piedot, ja viņa ego vēlas sevi izcelt starp citiem kā kaut ko īpašu. Atrodot nepilnības otrā cilvēkā, cilvēka ego jūtas pārāks, vienreizējs un gandarīts, jo ir apstiprinājies viņa svarīgums. Nepiedošana ir viena no lielākajām kļūdām, ko cilvēks vispār var pieļaut, jo nepiedodot cilvēks neatbrīvo negatīvo saiti starp sevi un pāridarītāju, tādējādi nodarot pāri savam ķermenim un piedzīvojot ciešanas. Spēja piedot ir sirdsmiera garants, jo, ja cilvēks ir piedevis, negatīvā enerģija tiek nomainīta ar pozitīvo. Nespēja piedot bieži ir saistīta arī ar vēlmi dzīvot pagātnē. Kā tas izpaužas? Cilvēks ik pa laikam atceras dažādus sāpīgus pagātnes notikumus un atkal tos pārdzīvo no jauna. Cilvēks nevēlas saprast, ka pagātni neviens nevar izmainīt, tieši tāpēc visiem ir nepieciešama piedošana. Vienmēr atcerieties: ja dzīvojam tagadnē, dodam iespēju otram būt tādam, kāds viņš ir šobrīd, nevis kāds bija vakar, nedomājot par to, ko viņš nodarījis pāri pirms dažiem gadiem. Jo vairāk prāts aizņemts ar pagātni, jo vairāk pagātnei tiek piešķirta enerģija – vairojas pagātnes sāpes, pāridarījumi, iespaidi par otru cilvēku. Iemācīties būt tagadnes mirklī nozīmē būt tagadnē ar visu savu būtību, bez tiesāšanas un spriedumiem par to, kas kādreiz noticis.

Autore: Elvita Rudzāte