Ko Dievs man ar šo doto situāciju vēlas parādīt? 27.01.2020

Dace jautā: Pirmkārt, vēlos no sirds pateikties par domatajs.lv lapu, kas ir kļuvusi par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu un garīgo ceļvedi jau vairākus gadus. Paldies par sniegto informāciju, par to, ko dariet!  Patstāvīgi sekoju domatajs.lv jaunumiem, lasu Gaismas būtņu mācības, Vilmas Lūles un citu autoru grāmatas,  kas palīdz izprast Dvēseles ceļu un sniedz daudz vērtīgas atbildes!

Manā dzīvē šobrīd ir radusies neskaidra situācija, ar kuru pati īsti netieku galā, tāpēc vēršos pie Jums pēc padoma, redzējuma!

Jau vairākus gadus dzīvoju Vācijā kopā ar savu ģimeni, kur arī strādāju. Tieši pateicoties Jums, Elvita, un Jūsu vērtīgajam “pērienam” pirms 2,5 gadiem online slimnieku grupā, esmu beidzot atgriezusies pie Dieva, atguvusi sirds mieru, līdzsvaru, stabilitāti, atgriezusies pie vīra, daru darbu, kas mani piepilda, mainījusi daudz dzīves paradumus, sekoju savām dzīves mācībām, pateicoties savām slimībām dziedinu savas iekšējās nepilnības  – milzu patmīlību, egoismu, neiecietību, u.c., ir sakārtojušies jautājumi ar tuviniekiem, esmu ļoti satuvinājusies ar cilvēkiem, atgriezusies vēlme no sirds dalīties utt. Esmu atgriezusi sevī īstas dzīvas sajūtas un dabīgu prieku, kas ir izmainījis visu manu mīļo ģimeni, arī vīru, kuru iepriekš maldinoši uzskatīju par varmāku, negribot ieraudzīt pati savas iekšējās agresijas un nepilnības!

Bet šobrīd ir kāda situācija, kuras mācību un nozīmi  līdz galam neizprotu! Tā kā strādāju pedagoģijas jomā, ciešā saskarsmē ar bērniem, šeit ir nepieciešams vakcinēties katrus 10 gadus pret dažādām saslimšanām. Šo jautājumu 2 gadu laikā ir izdevies sakārtot un pēc vairākām pārrunām, sava redzējuma, attieksmi pret slimībām  – skaidrojama attiecīgiem speciālistiem, kas lemj par vakcīnu nepieciešamību, tiku no tām atbrīvota. Man tas nepavisam nenācās viegli, jo iepriekš biju bailīga, nedroša, baidījos paust savu nepopulāro viedokli, iebilst. Bet strādājot ar sevi, savām bailēm, varu tikai pateikties Dievam par šo šai situācijai, kas man deva tādu drosmi un pārliecību nebaidīties un  ar mīlestību sirdī, bez agresijas un dusmām, izprotot dotās mācības nozīmīgumu, droši paust un pastāvēt par sev svarīgo.

Bet šobrīd esmu saņēmusi vēstuli no darba devēja, par obligāto Masalas vakcīnu, kas jāveic līdz šā gada  1. martam. Ja tas netiks izdarīts, ar bērniem tālāk kopā strādāt nevaru. Lasot domatajs.lv lapu atradu Jūsu skaidrojumu – “Masalas rodas no ļauna prieka, ka kādam nav kaut kas izdevies kā iecerēts, vai kāds ir pieķerts par kādu sliktu nodarījumu, vai kādam ir nodarīts pāri utt.” Uz šo brīdi sevī ieskatoties, it kā šādu īpašību kopumu neatrodu, bet ja nu dzīvē pienāk brīdis un ko tādu izjūtu un kā kompasam, ceļrādim manā garīgajā attīstības ceļā būtu jāreaģē ķermenim, tad sanāk, ka šī iespēja ir liegta un ķermenis klusē, ja man šo vakcināciju tomēr veic. Jebkurā gadījumā, nekā nespēju sevī atrast skaidrojumu, kāpēc, lai es ļautu piesārņot savu ķermeni.
Kas Jūsuprāt man no šā būtu jāmācās? Ko Dievs man ar šo doto situāciju vēlas parādīt?  Būšu ļoti pateicīga par Jūsu redzējumu un komentāru!!!

Elvita Rudzāte atbild: Redzot dažādas absurdas situācijas, kuras piespiež cilvēkus darīt to, ko viņi nevēlas, arī es izgāju cauri galējību pieredzei, lai nonāktu pie atziņas, ko mācīja Buda par zelta vidusceļu.  Nedrīkst krist galējībās. Nedrīkst uz situācijām raudzīties tikai no viena skata punkta, jāredz situācija ir plašāk un jābūt elastīgākam savā domāšanā.

Nedrīkst uz masalu poti paskatīties, ka tā ir slikta, jo ir informācija, ka masalas sāk izplatīties Eiropā un ir nāves gadījumi. Tāpēc ignorēt šo informāciju nedrīkst. Darba devēja piesardzība ir saprotama, jo viņš uzņemas atbildību par bērnu veselību. Neviens no mums nespēj šajā laikā dzīvot absolūtā harmonijā, ir brīži, kad sadusmojamies, ir brīži kad uzņemam citus stresus, tāpēc dot kādam garantijas, ka es nesaslimšu, būtu nesaprātīgi.

Iespējams Dievs Daci pārbauda, cik ļoti viņa mīl savu darbu? Ja viņa ir gatava to atstāt savas pārliecības dēļ, un attīstīt sevi citā profesionālā jomā, tad viss ir kārtībā, varbūt tā ir laba iespēja beidzot darīt to, ko gadiem esi atlicis. Ja Dace sajūt, ka pedagoga darbs ir aicinājums, tad gan ir jāatbrīvo sevī ietiepība un jāpotējas pret masalām.