Kā jutīgs cilvēks var palīdzēt citiem? 10.02.2020

Emanuēla jautā: Gribēju pajautāt par ļoti jūtīgiem cilvēkiem. Lasīju Jūsu atbildē, kuru sniedzāt kādam cilvēkam, ka jūtīgi cilvēki iepriekšējās dzīvēs ir sasnieguši augstu apziņas līmeni un, ka viņiem šī dāvana ir dota, lai palīdzētu citiem. Lūdzu miniet piemērus kā ar šādu jūtīgumu var palīdzēt citiem vai kalpot cilvēcei? Vai tādiem cilvēkiem obligāti jāizvēlas strādāt palīdzības jomā vai arī to var darīt citā veidā?

Otrais jautājums, kā var saprast kāds darbs jāstrādā? Ar to domāju pazīmes pēc kurām noteikt, ka tas ir tas īstais, ko dvēsele vēlas, lai cilvēks dara?

Trešais jautājums. Vai var būt tā, ka tas, kura sūtība ir nest mīlestību pasaulē un likt citiem noticēt labajam pievelk savā dzīvē cilvēkus, kuri ir noslēgušies, netic cilvēkiem un mīlestībai un nonāk tādās vietās, kur valda negatīvisms? Vai šis varētu būt viens no veidiem kādā veidā viņš izplata mīlestību citiem un atgriež ticību labajam?

Elvita Rudzāte atbild:

1. Ikvienu darbu, ko darām cilvēces labā, mēs darām Dievam. Ja mēs darbu darām ar mīlestību tik labi cik spējam, mēs to darām Dievam un Viņš to noteikti novērtē. Jo cilvēks ir jutīgāks, jo labāk viņš izjūt sava darba nianses, spēj attīstīt darbu tā, lai citiem būtu vēl labāk.  Tātad, darot savu darbu ar mīlestību un domājot, kā tas vēl labāk var palīdzēt, tu strādā Dievam.

Ja vēlies kalpot Dievam, tad ir jāsasniedz atbilstošs apziņas līmenis, lai Dievs aicinātu Sev kalpot. Dievs pats pasaka priekšā kā Viņš vēlas, lai tu Viņam kalpotu. Ja tu nezini kā kalpot Dievam, tad tas nozīmē, ka tu vēl neesi gatavs kalpot Dievam.

2. Mūsu dzīves uzdevums ir attīstīt savus talantus. Nav pasaulē cilvēka, kuram Dievs nebūtu dāvājis kādu talantu, bet ir ļoti daudzi cilvēki, kas nav attīstījuši savus talantus. Attīstot talantus Dievs dod mums iespēju strādāt darbu, kur varam savus talantus pielietot praksē. Brīdī, kad pielietojam praksē savus talantus, dvēsele jūtas laimīga.

Nav īstais un neīstais darbs. Katram darbam ir sava nozīme tavā garīgajā izaugsmē. Piemēram, es ļoti labu redzu kā dzīves laikā Dievs mani ir vedis, sākot no pulciņiem skolā, pa dažādiem darbiem un pienākumiem, lai es tagad varētu pildīt Viņa uzdevumus. Galvenais ir pieņemt Dieva dotās iespējas un tad jau Viņš vedīs tālāk tur, kur ir jānonāk.

3. Cilvēks, kura sūtība ir nest mīlestību pasaulē sev pievilks citus cilvēkus, kuru sūtība ir nest mīlestību pasaulē un pats tieksies nonākt tur, kur mīlestības pietrūkst. Visi svētie cilvēki nesa mīlestību pasaulē, piesaistot sev cilvēkus, kas arī gribēja atbalstīt viņa iesākto darbu. Piemēram, Svētā Terēze no Kalkutas viena pati devās Indijā pie nabadzīgākajiem no nabagiem un smagi slimiem cilvēkiem, kuri bija pamesti uz ielas nomiršanai. Viņai pievienojās māsas, kas ar mīlestību darīja to pašu darbu, palīdzot nabadzīgākajiem no nabagiem, spitālīgajiem un lepras slimniekiem. Viņas apzināti devās tur, kur bija daudz tumsas un ciešanu, nesot tur Gaismu un mīlestību.

Cilvēks, kas mīl, redz mīlestību ikvienā cilvēkā, arī vissliktākajā noziedzniekā. Viņa uzdevums ir atvērt aizvērušās sirdis, jo tikai īsta mīlestība spēj uzvarēt naidu.