Kāpēc man problēmas ar gremošanas traktu? 21.02.2020

Rūta jautā: Vēlos izmantot šo iespēju uzrakstīt Jums un pajautāt, lai atrastu risinājumu savai problēmiņai. Es parasti vienmēr ieklausos savā ķermenī, mēģinu saprast,  kas man ir  jādara,  kā jāmaina attieksme utt. Es zinu, ka visas manas slimības vai mazas nebūšanas ir mani lielākie skolotāji… Un arī šobrīd, man ir saradusies maza veselības problēma, bet šoreiz netieku ar to īsti galā. Mazliet nomāc tas, ka vienmēr viss ir izdevies,  bet šī situācija man ir mazliet par sarežģītu, tāpēc meklēju palīdzību no ārpasaules…

Lieta ir tāda, ka pēdējos divus gadus un tagad mazliet aktīvāk mani nomoka veselības problēmas.. Notika lielas pārmaiņas, es pārvācos dzīvot uz citu pilsētu, nopirkām māju, piedzima man bērniņš un es dzīvojos pa mājām. Tas ir tieši tas, ko es vienmēr vēlējos, bet ir sajūta, ka es netieku ar to galā. Apzinos, ko tagad saku – netikt galā, nesagremot.. Bet kāpēc tā, ja man ir viss, ko vēlējos? Man mazliet ir sajūta, ka tas prasa no manis mazliet vairāk laika neka bija domāts, vairāk darba, rūpes, bet man pietrūkst enerģija sakārtot sevi.  Lai gan laiks ir, tas ir palicis limitēts un es esmu palikusi neapmierinātāka.. Skaidrs ir viens, manas problēmas cēlonis ir nespēja visu sagremot, -to ka ilūzijas kā jābūt un kā ir, nesakrīt, un neapmierinātība, dusmas un iekšēja vilšanās radusies, bet es gribu to izdarīt,  tas ir mans izaicinājums būt labai māmiņai, un rūpēties par māju un ģimeni un tai pat laikā atrast to laiku sev…  To tik ļoti svētīto laiku ar sevi. Varbūt problēma nav nemaz tur,  kur domāju, jo visādi cenšos ar sevi strādāt, bet bez lielākiem rezultātiem.

Problēma vēderā ir kā sauciens, lai es kaut ko darītu savādāk, jo zinu, ka šis ir mans ceļš un esmu bezgala pateicīga par to,  kas man ir dots, bet es vēlos iemācīties kā to visu izdarīt bez tādas apdalījuma sajūtas pret sevi un iekšēja stresa, ka trūkst enerģijas ar visu tikt galā.. un zinu, ka ne jau tas, ka par daudz ir jādara, bet kaut kas cits – attieksme,
ego mans? Nesaprotu…

Problēmas ar vēderu ir tādas,  ka sākumā vienkārši sāpēja, ja kaut ko ne tā apēdu..
Tajā laikā ēdu super veselīgi, daudz dārzeņus, augļus,  zaļumus utt… un lēnām tas pārtapa negatīvās,  nosodošās sajūtās, jo kā var būt, ka ēdu veselīgi, bet nekāds labums ķermenim,  drīzāk labāk jutos,  kad ēdu visu, ko gribēju.  Tāpēc sāku ēst kā agrāk (protams,  nepārspīlējot ar neveselīgiem ēdieniem) pazuda spriedze, bet veselība vēderā drīzāk pastiprinājās un pēc ēšanas divas stundas pēc dedzina vēderu… ja saēdas ko mazliet ne tik labu, sāp vēders,  bet nu šobrīd vairāk dedzina.  Ārpus mājas tas notiek mazāk, mājās vēders vairāk dedzinās un sāp.

Saprotams, ka problēma ir ar atrašanos šajā jaunajā dzīves vietā,  citā pilsētā,  prom no ierastās Rīgas… Pati to gribēju un gribu jo projām, bet kaut kas manī ir, kas mani neapmierina un es nesaprotu kas… un ko darīt. Būšu krustu šķērsām sevi mēģinājusi saklausīt,  bet šoreiz neizdodas atrast to īsto pogu, pa kuru uzspiežot un apzinoties
pamatcēloni,  iziet šo mācību.

Varbūt Jums,  lasot šo tekstu, ir vieglāk ieraudzīt pamatcēloni? Ar lielu pateicību un dziļu cerību uz izdošanos,  saku Jums paldies.

Elvita Rudzāte atbild: Labs piemērs, kas notiek ar cilvēku, kad viņš dzīvo atbilstoši savām vēlmēm nevis vajadzībām.

Rūtas problēma ir tā, ka viņa īsteno savas vēlmes, bet tās nekad nav iespējams apmierināt, jo vietā vienmēr piedzimst jaunas vēlmes. Tāpēc arī viņā ir neapmierinātība, ko viņa pati nespēj izskaidrot.

Gremošanas trakts simbolizē plāna īstenošanos. Rūta īstenoja savu plānu pāriet no Rīgas uz dzīvi citā pilsētā, bet tā kā jaunā dzīve viņu ne visai apmierina, tad viņas gremošanas traktā ir spazmas. Dedzināšanas sajūta norāda, ka viņa jūtas vainīga par to, ka plāns neīstenojas tā kā viņa bija iecerējusi.

Rūtas vēlme dzīvot veselīgi arī bija tikai vēlme nevis vajadzība. Tāpēc veselīgais uzturs nevis viņai palīdzēja, bet kaitēja, jo viņa sevi piespieda dzīvot veselīgi. Piespiedu enerģija rada dedzināšanas izjūtu fiziskā līmenī un vainas izjūtu garīgā līmenī.

Tāpēc man Rūtai ir tikai viens ieteikums – sāc dzīvot atbilstoši savai būtībai, nepiespiežot sevi un citus būt pareiziem. Ja paplašināsi savu apziņas līmeni, tad tu dzīvosi pareizi bez piespiešanas, jo tas notiks dabiski.