Kā atbrīvoties no mātes pieķeršanās un kontroles pār manu dzīvi? 20.06.2014

Māris jautā: Esmu vienīgais bērns nepilnā ģimenē, mani ir audzinājusi māte, viena. Tagad jau man ir pāri trīsdesmit, zinu, ka tiku radīts, lai mamma nepaliktu viena vecumdienās. Tā tas arī nav, es viņu mīlu, bet… Līdz šim viņa vienmēr ir satraukusies par manu finansiālo stabilitāti, paniski baidījusies par to, likumsakarīgi, tās nebija. Tagad, kad beidzot esmu daudz maz nostājies uz kājām šajā jomā sākas cita problēma, viņa nebaidās (tik ļoti) par manu finansiālo stabilitāti, taču nu ir sākusi baidīties, ka pametīšu viņu sievietes dēļ. Likumsakarīgi, sievietes it kā ir visu laiku, bet tikko viņai par to pasaku, tā viss. Ļoti dīvainos apstākļos visas attiecības izbeidzas.
Kā lai tieku galā ar šo situāciju, runāt nav jēgas, māte to atsakās saprast. Saprotu, ka jāspēj viņai to piedot, bet nezinu kā un vai ar to būs gana. Lieta, ko gribu vismazāk – es negribu gaidīt līdz viņa aizies, lai varētu dzīvot, es gribu, lai viņa sagaida savus mazbērnus utt.

Elvita Rudzāte atbild: Māris ir izvēlējies mammu, kura savu bērnu uzskata par savu īpašumu. Loģiski, ka viņa dara visu, iespējams pat izmantojot aizliegtus paņēmienus (maģiju), lai savu dēlu noturētu pie sevis un nevienai citai sievietei to neatdotu. Privātīpašnieciskums ir Māra un viņa mammas neapgūtā mācību stunda. Iespējams Māris iepriekšējā dzīvē ir bijis sieviete, kas savus bērnus uzskatīja par savu īpašumu un izmantoja savām materiālām vajadzībām. Tāpēc šajā dzīvē uz savas ādas izbauda šo mācību stundu.

Ko darīt? Vispirms iesaku Mārim lūgt piedošanu visiem tiem Gariem, kurus iepriekšējās dzīvēs uzskatīja par savu īpašumu un izmantoja savām materiālām vajadzībām. Tas nekas, ka Māris neatceras iepriekšējās dzīves, jo ja Dievs mums pašiem šādu informāciju nedod, tas nozīmē, ka mums viņa nav nepieciešama. Tas ir tikai humāni no Dieva puses, jo ja mēs zinātu visu ko esam sastrādājuši iepriekšējo dzīvju laikā, tad mums visticamāk būtu psihiska rakstura problēmas, jo mūsu nervu sistēma nespētu šo informāciju sagremot.

Pēc tam Mārim no sirds ir jāpiedod mātei visas viņas kļūdainās domas un rīcības, kuras neļauj Mārim izveidot attiecības. Tas ir jādara no sirds, izprotot, ka māte ir tikai viņa šīs dzīves skolotājs, kurš spilgti attēlo Māra neapgūto mācību stundu no iepriekšējām dzīvēm, kuru sauc par karmu. Mārim ir jāpiedod cilvēkam/iem (magam/iem), kurš iespējams mātei ir palīdzējis veikt rituālus, lai māte varētu dēlu pieturēt pie sevis. Pat, ja Māra māte nav izmantojusi maģijas paņēmienus, piedošana profilaksei nevienam neko nekaitēs.

Tālāk Mārim ir jāskatās uz saviem paradumiem – vai viņš nav kaut kam pieķēries? Vai viņš saprot, ka viņam nekas nepieder, ka viss pieder Dievam? Kā viņš izturēsies pret savu sievu, vai uzskatīs to par savu īpašumu? Kā viņš audzinās savus bērnus, vai ļaus bērniem pašiem izvēlēties kur mācīties, kur strādāt, kā dzīvot, ko darīt un ko nedarīt? Kamēr Māris pats nesapratīs pieķeršanās jeb privātīpašnieciskuma mācību stundu, Māra māte ar savu uzvedību par to atgādinās.

Kas notiks, ja Māris apgūs pieķeršanās jeb privātīpašnieciskuma mācību stundu, vai viņa māte mainīsies? Māra māte var mainīties un var arī nemainīties, bet skaidrs ir tas, ka Māri vairs tas nesatrauks un viņš bez sirdsapziņas pārmetumiem izveidos ģimeni un pratīs ar mīlošu sirdi palīdzēt arī mātei.