Kādi cilvēki tagad izmirs? 14.03.2020
Linda jautā: Runājot par graudu atsijāšanu no pelavām varbūt Jūs varētu paskaidrot, kas ir domātas tās pelavas?Kādi cilvēki tagad izmirs? Kādi cilvēki neiederēsies šajā laikmetā? Vai visi, kas mirst vai saslimst tagad ir slikti cilvēki?
Elvita Rudzāte atbild: Cilvēka evolūcija notiek daudzu iemiesojumu laikā. Tas ir ļoti humāni no Dieva puses, ka Viņš atļauj cilvēkam piedzīvot ļoti dažādas pieredzes un nožēlot savas kļūdas. Katrā iemiesojumā cilvēkam ir dota iespēja apgūt jaunas dzīves gudrības, vairot labo karmu un attīstīt vienu vai vairākus talantus, kā arī dzēst daļu no savas sliktās karmas. Tie cilvēki, kas ir ļoti daudzpusīgi talantīgi, tie daudzas dzīves ir attīstījuši daudzus talantus jeb citiem vārdiem sakot, ir gājuši pareizu evolūcijas ceļu.
Šobrīd iemiesojumā ir ļoti daudz otrgadnieki, bet ir arī cilvēki, kam ir augsti garīgie sasniegumi, lai palīdzētu otrgadniekiem attīstīties. Pašlaik iemiesojumā visā pasaulē ir 144000 cilvēku, kas ir sasnieguši Kristus apziņas līmeni un dara visu, kas ir viņu spēkos, lai palīdzētu cilvēcei evolucionēt jeb paplašināt viņu apziņas līmeni.
Arī Latvijā ir kāds/i no šiem 144000 augstas apziņas cilvēkiem, bet šie cilvēki nekad nemēģinās sevi atklāt, jo viņiem nav nepieciešama atzīšana un novērtēšana. Viņi veic savu Dievišķo misiju klusi, bet ar lielu ietekmi un šī iespēja viņiem sniedz laimes izjūtu. Arī viņiem piemīt trūkumi, jo citādi viņi nevarētu palikt iemiesojumā, pārāk zemas vibrācijas pašlaik ir uz planētas Zeme. Viņi nākdami iemiesojumā apzināti uzņēmās sliktu karmu, lai varētu dzīvot, neskatoties uz šā laika zemajām vibrācijām.
Tie cilvēki, kas neizmanto dotās iespējas augt garā jeb paplašināt apziņas līmeni, tie ir tie, kam šis iemiesojums var būt pēdējais (pelavas), jo daudziem no viņiem iespēju limits ir izsmelts. Kas ar viņiem notiks tālāk, to lems Karmas Valde. Kādam dos iespēju turpināt evolūciju no zemāka punkta, kādam tas būs jāsāk no paša sākuma.
Visi cilvēki ir mirstīgi, tāpēc ne par vienu cilvēku, kas nomirst vai saslimst, nevar teikt, ka viņš ir slikts cilvēks. Katrā cilvēkā ir savs labais (51%) un savs sliktais (49%). Jo vairāk cilvēks vēlas būt labs cilvēks, jo vairāk viņš no citiem slēpj savu slikto. Jo mazāk viņš vēlas citiem parādīt savu labo, jo mazāk viņā ir sliktais. Garīgi augsti attīstītiem cilvēkiem ir drusciņ labais un drusciņ sliktais jeb citiem vārdiem sakot, viņi necenšas sabiedrībai parādīt, ka viņi ir labi cilvēki, viņi vienkārši pilda savu Dievišķo misiju.
Arī cilvēki ar augstu apziņas līmeni slimo, jo viņi uzņem uz sevis citu cilvēku negatīvo enerģiju. Arī Gaismas Brālības Sūtņi cieš no veselības problēmām un var pat nomirt, ja netiek galā ar smagajiem pārbaudījumiem kādi ir jāiztur šajā laikā atrodoties uz Zemes. Piemēram, Gaismas Brālības Sūtne H.Blavatska neizpildīja savu misiju līdz galam tā kā tas bija iecerēts, jo viņa emocionāli pārāk pārdzīvoja tā laika inteliģences uzbrukumus, kas neizprata viņas misiju un nespēja noticēt, ka patiešām eksistē Gaismas Brālība.
Ir cilvēki, kas smagas slimības laikā dzēš savu slikto karmu, paceļoties nākamā evolūcijas pakāpē. Tāpat ir cilvēki, kas nomirst tā arī nesapratuši savas mācības un iespējams viņiem vairs nebūs ļauts iemiesoties par cilvēkiem, bet evolūcija būs jāturpina no dzīvnieka attīstības līmeņa vai zemi attīstīta cilvēka līmeņa. Kā jau teicu, to lemj Karmas Valde.
Es neieteiktu cilvēkam koncentrēties uz to, kādu attīstības līmeni viņš ir sasniedzis, jo tas veicinās lepnības un augstprātības attīstību, kas pazeminās cilvēka enerģijas un viņš no augsta attīstības līmeņa kāps savā attīstībā uz leju. Es iesaku domāt tikai par to, kādas mācības man ir jāapgūst šīs dzīves laikā un ar pazemību pieņemt visas dzīves grūtības un kārtot dzīves eksāmenus. Ja cilvēks strādā ar sevi nevis egoistisku motīvu vadīts, bet tāpēc, lai palīdzētu sev un sabiedrībai kļūt labākai, tad viņam nav jābaidās, ka šis iemiesojums viņam varētu būt pēdējais un viņš nevarēs turpināt evolūciju jau no augstāka punkta.
Šis iemiesojums var būt pēdējais tikai tiem, kas atsakās paplašināt savu apziņas līmeni un dzīvo baudu dzīvi, materiālo labklājību uzskatot par galveno dzīves vērtību. Dievs ļaus viņiem baudīt dzīvi tik ilgi līdz redzēs, ka šis cilvēks visas savas iespējas nav pieņēmis un nav vērts vairāk viņam dot jaunas iespējas, jo tāpat viņš tās neredzēs un pat, ja redzēs, tad nepieņems. Kurā brīdī Dievs ņems šo cilvēku pie Sevis, to zina tikai Viņš, jo tikai Viņš zina, cik lielā mērā cilvēks ir izpratis mācības, kuras bija jāapgūst šīs dzīves laikā.
Pie tam maldīgs ir uzskats, ka augstus garīgos sasniegumus sasniedz tikai cilvēki, kas ir iesaistījušies kādā reliģiskā konfesijā. Daudz lielāki sasniegumi ir tiem, kas apzinās reliģiju vērtību, tās ciena, bet nav tajās ierobežoti jeb citiem vārdiem sakot, viņi apzinās, ka Dievišķā dzirksts ir katrā cilvēkā un ka Dievs visiem cilvēkiem ir viens, dažādi ir tikai ceļi pie Dieva. Viņi nenosoda citādi domājošos, bet mīl visus tādus kādi tie, bez nosacījumiem.