Kādas mācības man jāapgūst? 03.04.2020

Linda jautā: Kādas mācības man jāapgūst?
1.Mani radi apmiruši un dzīves laikā nav bijuši baigie radu saieti mums, bet es to vienmēr esmu vēlējusies. Nav jau vairs īsti ar ko. Pārsvarā satikāmies visi tikai uz bērēm, bet citam bērēs ieradās vairāk cilvēku, citam to bija mazāk. Vai tiem cilvēkiem uz kuru bērēm atnāca neliels  cilvēku skaits bija jāapgūst, ka jākontaktējas ar vairāk cilvēkiem dzīves laikā? Vai tas vienmēr nozīmē, ka šādās vienmuļās bērēs mirstošais jūtas nepilnvērtīgs un nomirst ar mazvērtības kompleksu? Ja garu neuztrauc tas, ka uz viņa bērēm maz cilvēku, tad ko tas māca? Man šķiet, ka reizēm cilvēki padomā, ak uz kāda bērēm maz cilvēku, jo nav paticis citiem, bet ir taču daudzi gadījumi, ka viņa pazīstamie, draugi un citi dzīves cilvēki nezina par viņa nāvi vai kādu iemeslu dēļ netiek. Manuprāt tas neliecina par to, ka cilvēks nulle bijis. Ko māca tie cilvēki uz kuru bērēm daudz sanācēju atvadīties?

2.Ja rados visi pārsvarā ģimenes lokā vien mietpilsonisku dzīvi dzīvojuši, kas no tā jāmācās man?

3.Ja rados daudziem atkarības problēmas no alkohola, ir atkarīgi no citiem un bijuši uzskaitē, tad, ko tas māca? Man  arī nesanāk nostāties pašai uz savām kājām. Ja šajā dzīvē tas neizdosies, tad kā nākamajā dzīvē man varētu nākties šo mācību apgūt citos veidos? Jo es visādīgi centos, gan  ar izglītības iegūšanu, gan darbiem, bet man nesanāk. Es parasti dabūju zemi atalgotu darbu un no tādas algas nevarēju uzsākt patstāvīgu dzīvi. Man grūti saprast, ko tieši vēlos, nospraust konkrētu mērķi un soli pa solītim iet tā virzienā, jo es visu cenšos aprēķināt jau uz priekšu, bet reizēm tas tikai traucējis, jo uztraucos vai izdosies un, ja nu nesanāks, tad kā dzīvošu. Man ir grūti apvienot darbu ar mācībām un citām nodarbēm.

Elvita Rudzāte atbild: Uz jautājumiem atbildēšu tādā secībā kā tie ir doti.

1. Mirušajam ir pilnīgi vienalga, cik cilvēki atnāk uz viņa fiziskā ķermeņa bērēm, jo viņa gars turpina dzīvot Smalkajā plānā. Mirušā garu vairāk uztrauc, kur viņš nonāks Smalkajā plānā, cik ilgi būs jāiet cauri šķīstītavai jeb vietai, kad atskaties uz iepriekšējā dzīvē pieļautām kļūdām. Esmu redzējusi ļoti skaistas bēres, kur visa daba atvadās no mirušā, bet atnācēju pulciņš ir pavisam neliels.

Bēres patiesībā jau vajadzīgas ir palicējiem nevis mirušajam. Galvenā mācība palicējiem – izšķirt laicīgās un pārejošās vērtības no paliekošajām, mūžīgajām vērtībām. Arī cilvēka fiziskais ķermenis ir laicīga vērtība, bet cik daudzi šai vērtībai velta visu savu dzīvi. Tanī pašā laikā mūžīgajai vērtībai – dzīves gudrībai, tiem nepietiek laika, jo jādzenas pakaļ naudai un baudām.

2. Jāmācās pašai dzīvot dzīvi ar pievienoto vērtību jeb citiem vārdiem sakot, nedzīvot mietpilsonisku dzīvi, bet mācīties no visām dzīves grūtībām, pārvarot grūtības un paplašinot apziņas līmeni.

3. Jāmācās nenosodīt cilvēkus, kuriem ir atkarības problēmas un pašai jāskatās, vai nav kaut kāda atkarība radusies, piemēram, lasīt daudz garīgo literatūru, bet nepielietot to praksē, arī tā ir atkarība, kurai nav nekādas jēgas, tā ir tikai lieka laika tērēšana.

Lindai ir jāizprot savu neveiksmju cēloņi. Ja viņa tos izpratīs un mainīs attieksmi pret dzīvi, tad varēs virzīties uz priekšu. Ja viņa vairāk skatīsies uz citiem nekā uz sevi, tad viņa kā vāvere skries pa ratu, daudz kilometru noskries, bet jēgas nekādas, kur bija tur arī būs palikusi.

Cilvēks, kas no sirds strādā zemi atalgotu darbu, Dieva acīs ir liela vērtība. Savukārt cilvēks, kas noniecina zemi atalgotu darbu, visticamāk piedzīvos situāciju, ka nebūs iespējas atrast pat zemi atalgotu darbu. Iesaku Lindai nenoniecināt Dieva dotās iespējas, tikt vaļā no mazvērtības kompleksiem un vēlēšanās lepoties ar saviem sasniegumiem. Tam ļoti palīdz pavisam vienkāršs un zemi atalgots darbs.