Kāpēc cilvēki ir tik akli un pakļaujas globāla mēroga afērai? 06.04.2020

Inese jautā: Vēlējos dalīties savās pārdomās par šobrīd notiekošo tā saucamās “koronovīrusa pandēmijas” kontekstā. Katru dienu sekoju līdzi tēmas oficiālajam atspoguļojumam masu saziņas līdzekļos, kā arī pētu arvien plašāk pieejamos alternatīvos viedokļus, kas ir pretrunā ar “pareizo” versiju. Manuprāt, viss, kas šobrīd notiek, ir tests cilvēces izšķirtspējai. Izšķirtspēja, saskaņā ar Vēstījumos pieejamo mācību, ir viena no svarīgākajām kvalitātēm cilvēka izdzīvošanai ilūzijas apstākļos. Diemžēl jāsecina, ka cilvēce testu nav izturējusi un ļāvusies ilūzijas apmānam. Cilvēce nav izturējusi kārtējo pārbaudījumu un kolektīvi uzgriezusi muguru Dievam (domāju, tieši tāpēc 2020.gads ir minēts kā lielu pārbaudījumu un pārmaiņu gads). Sabiedrībā valda panika, iestājies pilnīgs haoss un masu psihoze. Bezmaz vai jāsaka, ka sācies Sātana uzvaras gājiens.

Es nesaprotu, kāpēc cilvēki ir tik akli un pakļaujas globāla mēroga afērai. Nav nekādas pandēmijas, tikai varas pārdale globālā mērogā. Tas ir rafinēts kara veids, kad valstis ir piespiestas padoties bez ieročiem un asinsizliešanas. Tas, kas šobrīd ir noticis, ir prātam neaptverams un neizskaidrojams. Gandrīz visās pasaules valstīs vienlaicīgi ir iedibināta diktatūra un fašisms – ir ierobežotas konstitucionālās pamatbrīvības un pamattiesības. Ir nodibināts valsts terors, kur pilsoņi ar sodu, arestu un kriminālvajāšanas draudiem ir pakļauti piespiedu mājas arestam. Kāpēc neviens par to nerunā un visi izliekas, ka viss ir kārtībā? Kur ir katras valsts
kompetentu virusologu, epidemiologu un imunologu viedoklis? Kur ir juristu un ekonomistu viedoklis? Kur ir profesionāli žurnālisti, kas veic izpēti un balsta savus secinājumus uz pārbaudītiem datiem un korektu statistiku? Nav. Ir tikai polittehnoloģija un globāla smadzeņu skalošana, kas atspoguļo skarbo realitāti – cilvēki tic varas struktūrām vairāk nekā Dievam. Es domāju, ka rezultāts ir pārspējis vispārdrošākās šī eksperimenta (savādāk to
nosaukt nevar) autoru cerības. Paskatieties, kas patiesībā notiek – ir izslēgta normāla, ikdienišķa cilvēku saskarsme (socializācija), tātad iespēja apgūt labo un slikto, paust savas jūtas un emocijas, mijiedarboties. Kas ir
cilvēks bez saskarsmes, jūtām un emocijām? Robots. Šis baisais eksperiments parāda, ka tāda profesija kā skolotājs (kā arī daudzas citas, kur primārā vērtība ir nepastarpināta saskarsme un mijiedarbība) būtībā nav
vajadzīga, jo visu var darīt digitāli, arī dzīvot var digitāli – sēdēt  savā četru sienu kastītē un blenzt mazāka izmēra
kastītes ekrānā. Tas ir mēģinājums uzspiest ačgārnas vērtības, izmainīt Dieva kārtību un Dieva doto vērtību sistēmu.

Man ļoti žēl, ka tik maz cilvēku piedalās 7 dienu lūgšanās. Kas to attur darīt šobrīd, kad mājās jāsēž piespiedu kārtā? Ir sajūta, ka šo portālu daudzi apmeklē “just for fun” un šeit izklāstīto informāciju uztver kā pasakas, lai
fantazētu par to, kas es esmu bijis(usi) iepriekšējā dzīvē.  Piedodiet, ka tik negatīvi, bet runāju  par to, ko redzu un to, ko domāju. Un noslēgumā vienkārši gribu aicināt – cilvēki, lūdzu attopieties, pagrieziet seju Dievam un atveriet sirdis ticībai!

Elvita Rudzāte atbild: Šobrīd nav svarīgi vai koronavīrusu kāds ir radījis mākslīgi, lai manipulētu ar cilvēci, vai tas dabiski ir radies, bet abos variantos tam atļauju ir devis Dievs, jo bez Dieva atļaujas nekas nenotiek.

Var diskutēt kā būtu pareizāk ierobežot šo vīrusu, valstis ir izvēlējušās dažādas stratēģijas un vēlāk atskatoties varēs nonākt pie secinājumiem, kura no stratēģijām bija efektīvāka.

Es personīgi arī daudz laika pavadu mājās, vadu tālmācību, bet es nejūtos kā robots un nevaru teikt, ka tālmācības laikā es nejūtu cilvēkus ar kuriem runāju, kā arī mijiedarbība ar cilvēkiem man notiek ļoti aktīvi arī caur internetu. Protams, ka labāk ir mācīt klātienē, bet es pieņemu situāciju un izbaudu to labo, ko šī situācija dod, jo nav nekas absolūti slikts vai labs.

Cilvēkus nevar atgriezt pie Dieva piespiedu kārtā. Tam ir jānotiek dabiski, viņiem pašiem tas ir jāvēlas. Jautājums, kāpēc viņi to nevēlas? Tāpēc, ka intelekts ir ļoti labi attīstīts, spēj dot izskaidrojumus un nomierināt prātu.

Katram cilvēkam ir individuālas attiecības ar Dievu. Arī tie, kas netic Dievam, arī viņiem šīs attiecības ar Dievu pastāv, jo nav iespējams eksistēt bez attiecībām ar Dievu, bet ir iespējams eksistēt To noliedzot, jo Dievs neuzspiež Sevi, bet gaida, kad cilvēks pats pie Viņa atnāks. Kāds nodzīvo dzīvi tā arī pie Viņa neatgriezies, bet tāda bija viņa izvēle. Mums nav jādomā par citu izvēlēm, bet jādomā par savu izvēli, jāpārbauda sava ticība un mīlestība. Vai spējām mīlēt visus cilvēkus bez nosacījumiem? Ja nespējam, tad vēl mums tāls ceļš pie Dieva, jo Dievs ir Mīlestība. Nav pat svarīgi cik bieži lūdzamies, Dievam svarīgi ir pārbaudīt, cik spēcīga ir mūsu ticība un mīlestība.

Koronavīruss ir pārbaudījums visiem ticīgajiem – vai tu spēj paļauties uz Dievu šajā laikā, kad nezini vai tev saglabāsies darbs un būs ienākumi ikdienas vajadzībām? Kā tu uztversi situāciju, kad pats saslimsi vai kāds tuvinieks saslims un iespējams pat nomirs? Vai tavs prāts ir mierīgs vai satraukts par pasaulē un Latvijā notiekošo? Ko tu dari, lai cilvēce paliktu labāka un dzīves gudrāka?

Es personīgi uztveru šo situāciju kā savu eksāmenu. Es nevaru teikt, ka es to nokārtoju ar labu atzīmi, bet es mēģinu to kārtot un izdaru secinājumus, ko vēl neesmu apguvusi, cik tālu pati esmu tikusi ceļā pie Dieva.

Man, protams, ir žēl, kad redzu, ka daudzi izkrīt šajā dzīves eksāmenā, bet tad es atceros, ka mans gars izvēlējās nākt iemiesojumā tieši šajā laikā, jo acīm redzot izejot cauri šā laika dzīves pārbaudījumiem, mans gars varēs labāk attīstīties.

Es priecājos, ja mans ieguldītais darbs portālā domātājs.lv palīdz kaut vai vienai dvēselei. Es reti apskatos statistiku, cik lasa domātājs.lv, jo man tas nav svarīgi. Kamēr man būs sajūta, ka domātājs.lv kādam palīdz kļūt labākam, mainīt attieksmi pret dzīvi un atgriezties pie Dieva, tikmēr es šo darbu turpināšu, un šis darbs arī ir ļoti noderīgs man pašai, jo tas attīsta manī disciplinētību, jo katru dienu (arī brīvdienās un svētku dienās) ir jāvelta laiks, lai ievietotu informāciju portālā.

Es ar pazemību pieņemšu to, kas sekos koronavīrusam. Es nesēžu rokas klēpī salikusi, es rīkojos  un saprotu, ka pateicoties lielajām pārmaiņām pasaulē arī mani piespiež mainīties. Atskatoties uz tām pārmaiņām, kas jau ir notikušas šajā koronavīrusa laikā, varu apliecināt, ka viss, kas notiek, patiešām notiek tikai uz labu.