Kas jāmācās no kategorisma? 18.04.2020
Elza jautā: Mani garīgie meklējumi aizsākās jau tīņa gados, šobrīd man ir 35 gadi. Ļoti lielu ietekmi uz mani atstāja L. Vīlmas mācība, regulāri lasu domātāju.lv, kā arī lasu Sergeju Nikolajeviču Lazarevu un pielietoju dzīvē šīs mācības.
Pirms pāris gadiem es nonācu kontaktā ar kristietību un sastapos ar kategorismu, ka viss mans Dieva izziņas ceļš ir meli un, ka patiesība ir tikai Jēzus. Es varu pieņemt, ka kristietība ir viens no ceļiem pie Dieva, vismaz no tās pieredzes, ko iepriekš biju ieguvusi. Nu lūk, arī pēc tam, kad ar kristiešiem piedzīvoju Jēzu, es nevaru teikt, ka Jēzus ir vienīgais ceļš, bet viens no. Man bija nesaprotams arī aicinājums, atteikties no visiem cilvēkiem, kas nekalpo Jēzum, no savas ģimenes, pieredzes, draugiem, zināšanām, jo viss tas neesot no Dieva. Man tā bija vērtīga pieredze.
Šobrīd, kad krīze valda, es atkal sastopos ar šo spiedienu, no viena kristiešu cilvēka, ka Jēzus ir vienīgais, jo tuvojoties pēdējās dienas, kad sāk valdīt antikrists, korona ir viņa ierocis un viss grūst, līdz pat tam, ka tiek teikts, ka jābēg no civilizācijas, un jādzīvo bunkuros.
Es saprotu, ka tuvākie gadi solās būt grūti un cilvēkiem ir jāatgriežas pie Dieva, uz to aicina visa garīgā pasaulē, bet kur rodas kategorisms, ka Jēzus ir vienīgais ceļš? Un kas man ir jāapgūst kā mācība? Ja mani dara uzmanīgu “spiediens”, “kategorisms”, “ielikšana rāmī”, “mēģinājumi uzspiest”, tad tas nozīmē, ka manī pašā no tā visa kaut kas ir?
Vai arī tiek pārbaudīts mans ceļš, jo mērķis jau visiem ir viens – Dievs, atšķiras tikai ceļš kā to sasniedz. Varbūt kategorisms ir no tā, ka viņi tiešām domā, ka ceļš pie Dieva ir tikai Jēzus, jo citu nemaz nezin? Es varu pieņemt dažādību un to tolerēt, bet kristieši to nespēj, ja neesi ar viņiem, esi pret viņiem – tātad Sātana kalps.
Elvita Rudzāte atbild: Visi kristieši nav vienādi. Ir kristieši, kas regulāri lasa domātājs.lv , ieklausās manos padomos un saprot, kāpēc dažus jautājumus mācītāji skaidro savādāk nekā es. Viņi augstu novērtē mācītāju ieguldīto darbu, apmeklē dievkalpojumus un piedalās baznīcas organizētās labdarības aktivitātēs. Viņi nediskutē ar mācītāju par reinkarnāciju un karmu, jo zina ka mācītāja atbilde būs noraidoša un tā tam arī jābūt, kamēr Pāvests nav izskaidrojis kristiešiem notikumus, kas norisinājās 553.gadā pēc Kristus, kad Konstantinapoles Koncilā tika atcelta reinkarnācija un karma. Dokumentiem par šo faktu noteikti ir jābūt Vatikānā slepeno dokumentu daļā, bet pie tiem piekļūt var tikai ierobežots skaits kristiešu līderu. Patiesību par šo notikumu kristiešiem un pārējai sabiedrības daļai var atklāt tikai Pāvests. Es ļoti augstu vērtēju Pāvestu Francisku. Es domāju, ka viņa apziņas līmenis ir tik augsts, ka viņš spētu to izdarīt. Taču pat ja viņš to gribētu izdarīt, ir ļoti daudz šķēršļi, kas viņam traucē to izdarīt.
Pat pieņemot, ka informācija par Reinkarnācijas un Karmas likumu izņemšanu no Bībeles, ir nepatiesa, vienalga ir jābūt ļoti ierobežotai domāšanai, lai ignorētu tos pierādījumus, ko zinātnieki jau ir spējuši pierādīt, piemēram, apkopotos bērnu stāstus, kuri precīzi visu pastāsta par savu iepriekšējo dzīvi un viņu ģimenes locekļiem, kuri vēl ir dzīvi. Parasti tie ir bērni, kas iepriekšējā dzīvē ir nomiruši pāragri. Tāpēc viņu stāstīto ir iespējams pārbaudīt.
Esmu runājusi ar vairākiem kristiešu Priesteriem un neesmu jutusi negatīvu attieksmi. Mēs atklāti esam pauduši atšķirīgos viedokļus un katrs palicis pie saviem uzskatiem, neuzspiežot otram savus uzskatus. Man pat kristieši ir teikuši, ka daži mācītāji lasa domātājs.lv un klausās manis vadītos “Piedošanas mācības” e-seminārus un īpaši viņiem varētu būt interesanti klausīties e-seminārus “Ceļš pie Dieva“, tikai to nepopularizē. Tas nozīmē, ka viņi caur savu praktisko pieredzi ir nonākuši pie atziņām, kas sakrīt ar manis dotajām atziņām. Droši vien, ka visos jautājumos mēs nedomājam vienādi, bet tam nav būtiskas nozīmes. Svarīgi ir tas, ka viņi saprot, ka katrs cilvēks var izvēlēties ceļu pie Dieva un kristietības ceļš nav vienīgais ceļš pie Dieva.
Attiecībā par antikristu man 2019.gada jūlijā arī bija mistiska pieredze. Es kopā ar savu dēlu un vīru atgriezos mājās un, izkāpjot no mašīnas, debesīs mākoņu veidotajā formā ieraudzīju krusta zīmi tikai ar kājām gaisā. Es aicināju vīru un dēlu arī paraudzīties uz zīmi debesīs, bet dēla atbilde “Katrs redz to ko grib redzēt” lika man saprast, ka viņš neredz to, ko es redzu. Vīrs paskatījās debesīs un klusēja. Tā arī nesapratu, vai viņš redzēja to pašu, ko es, vai vienkārši akceptēja, ka es spēju redzēt vairāk nekā viņš. Es paņēmu mobilo telefonu, lai nofotografētu zīmi, bet fotoattēlā nebija redzams krusts, bet tikai krusta stabs, kas savukārt mani izbrīnīja, kāpēc foto kamera nespēj nofotografēt to, ko es patiešām redzu. Tad es sapratu, ka ir Kosmosa stari, kurus fotoaparāti vēl nespēj uztvert, bet spēj uztvert cilvēka acis, ja viņš ir sasniedzis noteiktu apziņas līmeni.
Pēc tam es ilgi domāju, ko šī zīme nozīmē un nonācu pie secinājuma, ja krusts ir ar kājām gaisā, tad varbūt tas patiešām brīdina par antikrista tuvošanos. Tad es sāku domāt, kas ir antikrists. Īpaši neesmu šajā jautājumā iedziļinājusies, bet es saprotu tā, ka pie varas nāks kāds gudrs cilvēks, kas būs ļoti augsti intelektuāli un garīgi izglītots, runās tautai tīkamus vārdus, bet nebūs patiess. Citiem vārdiem sakot, viņš manipulēs ar sabiedrību, kura tam ļoti uzticēsies.
Es domāju, ka cilvēce ir sasniegusi to attīstības pakāpi, ka sabiedrība sastapsies ar cilvēkiem, kuri ir ļoti labi intelektuāli un garīgi izglītoti, bet kas zināšanas izmantos savtīgos nolūkos, lai manipulētu ar sabiedrību un sasniegtu personiskos mērķus. Koronavīruss palīdzēs šiem cilvēkiem īstenot viņu savtīgos plānus. Taču atcerēsimies, ka bez Dieva atļaujas nekas nenotiek. Ja Dievs pieļaus šādu situāciju, tas nozīmē, ka cilvēce ir sasniegusi to attīstības līmeni, lai sāktu mācīties izšķirt, kas ir kas? Tieši tāpēc šādiem cilvēkiem ir jānāk pie varas, lai cilvēki attīstītu izšķirtspēju.
Tas ir ļoti grūts uzdevums, arī es kļūdos izšķirtspējā un nedomāju, ka ir daudz cilvēku, kas spēj nemaldīgi noteikt, kurš cilvēks strādā valsts labā un kurš tikai apmierina savu ego. Uzvedība abos gadījumos būs vienāda. Lai nekļūdītos izšķirtspējā, ir jābūt ļoti augstā līmenī jūtziņai, bet tā augstā līmenī ir tikai tiem cilvēkiem, kas jau ir ļoti tuvu Dievam.
Ir skaidrs tas, ka pārmaiņas pasaulē, īpaši ekonomikā, notiks. Tas ir neizbēgami, ja koronavīruss neatkāpsies vairākus gadus. Kādas būs šīs pārmaiņas? Es personīgi pasaules galu negaidu, bet esmu diezgan pārliecināta, ka kapitālismam gan pienācis gals. Es nedomāju, ka pazudīs viss labais, kas ir kapitālismā. Es domāju, ka ir pienācis laiks savienot labo no kapitālisma ar labo no sociālisma. Mūsu paaudze ir tā, kas ir dzīvojusi abās ekonomiskajās sistēmās un spēj to izdarīt.
Kāda ir Elzas neapgūtā mācība? No viņas vēstules man nekļuva skaidrs, kas viņu esošajā situācijā sadusmo? Ja tas, ka kristieši viņai uzspiež savu viedokli, tad mācība ir neuzspiest citiem savu viedokli. Tas nenozīmē, ka viņa to kādam uzspiež, svarīgākais ir saprast, kādā veidā paust savu viedokli, kurš atšķiras no citu viedokļiem tā, lai to neuztvertu kā spiedienu. Tas ir ļoti grūti. Arī es vēl noprotu izteikties tā, lai manu viedokli pieņemtu atšķirīgi domājošie. Es to nepārdzīvoju, vienkārši saprotu, ka pagaidām vēl neprotu uzrunāt atšķirīgi domājošos, bet tas ir tikai pagaidām. Tā kā es turpinu attīstīties, tad kaut kad jau pienāks arī laiks, kad manos vārdos ieklausīsies arī atšķirīgi domājošie.
Droši vien ir kristieši, kas arī mani uzskata par sātana kalpu. Arī to es nepārdzīvoju, jo man nav svarīgi, ko par mani domā cilvēki. Man ir svarīgi, ko par mani domā Augstākie Spēki un Dievs. Tas, kas cilvēkiem nav redzams, to redz Augstākie Spēki un Dievs.
Labā ziņa ir tā, ka pēdējā zīme, ko saņēmu no Augstākajiem Spēkiem tikai dažas dienas atpakaļ, bija ļoti spēcīga Gaisma, kas apžilbināja manas acis tik spēcīgi, ka to pat mans vīrs pamanīja, piedāvājot aizvērt logam žalūzijas. Pie tam, tas bija vakarā, īsi pirms saulrieta. Es šo zīmi uztvēru sekojoši: “Viss, kas notiek, notiek tikai uz labu!”