Anna jautā: Situācija sekojoša – pusgadu atpakaļ vīram bija īslaicīgas attiecības ar citu sievieti, pats atzinās un teica, ka nezin ko grib – ģimeni vai to otru sievieti. Es kā tipiska latviešu sieviete biju šokā par notikušo un neizliku viņu no mājas mirklī, kad to uzzināju….Pēc
tam, vīrs teica, ka vēlas ģimeni un tas bija krīzes iespaidā (40 gadi +/-), gribējās sajust brīvību bez pienākumiem, atgriezties jaunībā… tipiski, ne? Tajā mirklī patiešām ļoti strīdējāmies par sadzīviskām lietām – bērnu vadāšanu uz pulciņiem un tamlīdzīgi. Parasti esmu tā, kas uzsāk sarunas, bet ziemā “iestājos pozā”…. Vai tam ir kāda nozīme, ka sieviete vizuāli līdzīga man arī ar tādu pašu vārdu? Kur lai rod spēku un ticību tam, ka tas neatkārtosies, kā lai atbrīvojas no paranojas, aizdomīguma, bailēm un vēlmes visu laiku viņu izmisīgi kontrolēt? Saprotu, ka jāsāk ar sevi, taču es visu laiku kaut ko gaidu no viņa – pierādījumus, ka grib būt ar mani tāpēc, ka grib nevis bērnu dēļ, domā par mani nevis viņu, ir pārliecināts par savu izvēli utt. Ar ko jāsāk – man šobrīd ir sajūta, ka es kaut kur izmisīgi auļoju, vēloties to visu aizmirst, taču nevaru…. Man tik ļoti gribas visu izdarīt vislabāk un vispareizāk, ka tas mani “spiež nost” …. Man vajadzīgs rīcības plāns…
Elvita Rudzāte atbild: Annas vīrs kļuva neuzticīgs, jo mīlestības plūsma starp viņu un Annu bija traucēta. To traucē abu partneru bailes “mani nemīl”, vēlēšanās saņemt mīlestību un Annas pieķeršanās jeb uzskats, ka vīrs pieder viņai. Ja Anna zinātu, ka vīrietis nemeklē citu sievieti, ja viņam pietiek mīlestības no sievas mīlestības avota, tad viņa koncentrētos uz vīra mīlēšanu nevis viņa kontroli. Vēlme kontrolēt vīru parāda, ka Annā pēc šā notikuma bailes “mani nemīl” ir pieaugušas un mīlestības plūsma starp partneriem ir vēl vairāk traucēta. Jautājums ir tikai – cik ilgi vīrs izturēs šādu Annas uzvedību. Anna vēlas saņemt apliecinājumus, ka vīrs viņu mīl, bet tas ir egoistiski. Annai ir jāmācās dot mīlestība neko neprasot pretī. Ja viņa dos nesavtīgi mīlestību, esmu pārliecināta, ka viņa to arī saņems, bet nedrīkst gaidīt atalgojumu par labo darbu.
Tātad Annai vispirms ir jāatbrīvo savas bailes “mani nemīl”, piedodot vecākiem un citiem cilvēkiem, kuri jau no bērnības Annā ir attīstījuši šīs bailes. Pēc tam Annai ir jāpiedod vīra neuzticība un jālūdz vīram piedošana, ka ar savu neprasmi nesavtīgi mīlēt, pati izprovocēja vīru uz neuzticību. Annai ir jāsaprot, ka ne vīrs, ne bērni viņai nepieder. Viņai vienkārši jābūt pateicīgai Dievam par to, ka Viņš viņai ir dāvājis ģimeni un jāsāk mācīties ļaut saviem ģimenes locekļiem justies brīviem. Annas vīrs jūtas ierobežots, tāpēc arī sapņo par brīvību, bet brīvība ir mīlestība. Tāpēc patiesībā viņš sapņo izjust beznosacījumu mīlestību un dzīvot brīvi, attīstot savus sapņus. Anna ar savu “pareizumu” neļauj viņas vīram justies brīvam, jo Anna uz dzīvi raugās citādi, tāpēc arī strīdi veicināja Annas vīru uzsākt jaunas attiecības, bet viņš savu rīcību nožēloja, jo citādi pats neuzticību nebūtu atzinis. Annai ir jāiemācās mīlēt sevi, jo tikai cilvēks, kas prot mīlēt sevi, justies laimīgs savā sirdī, neuzliks šo atbildību uz partnera pleciem.
Sociālais uzņēmums “DVĒSELES MIERS” aicina piedalīties sevis dziedināšanas programmā “GARĪGĀ PRAKSE – MANA IKDIENA” attālināti, reizi nedēļā, svētdienās, no 2024.g. no 27. oktobris – 8. decembris, plkst.19.00-21.00. Vislabākais palīgs cilvēkam ir cilvēks pats sev. Ikdienā strādājot ar Lasīt vairāk …