Vai aplikācija “Apturi covid” var apdraudēt sociālo drošību? 05.06.2020
Anita jautā: Gribētu uzzināt Tavas domas par aplikāciju “Apturi covid”. Saņemu gan e-pastā, gan dažādās interneta vietnēs brīdinājumus par to, lai tikai nelejuplādē šo programmu, ir pat ieteikts pārbaudīt bērnu telefonus un pat viņu draugu telefonus, lai neapdraudētu savu un tuvinieku drošību!
Retrītu vadītāji un dažādu pašizaugsmes kursu vadītāji stingri brīdina, ka uz šiem pasākumiem nekādā gadījumā netiks ielaisti cilvēki ar šo aplikāciju telefonā, tā apdraudot sociālo drošību! Kā šī programma varētu apdraudēt cilvēkus?
Elvita Rudzāte atbild: Kas ir sociālā drošība? Latvijā ir pieņemts likums par sociālo drošību, skatīt šeit.
Sociālās drošības sistēma darbojas saskaņā ar šādiem pamatprincipiem:
1) atšķirīgas attieksmes aizliegums;
2) solidaritāte;
3) sociālā apdrošināšana un palīdzība;
4) profilakse;
5) pašpārvalde;
6) individuāla pieeja.
Es tikai ar acīm pārskrēju pāri likuma punktiem, bet es nemanīju, ka aplikācija varētu apdraudēt kādu likumā definēto punktu. Ja ar sociālo drošību tiek saprasts, ka nav atļauts, ka tevi izseko caur mobilo telefonu, tad tam ir sava labā un sliktā puse. Piemēram, ja tu apmaldies mežā sēņojot, tad pateicoties tavam mobilajam tevi var ātri atrast. Sliktā puse ir tā, ka noziedznieki izmantos iespējas, lai pārliecinātos, kur tu esi, kāds ir tavs dienas režīms utt., lai varētu saplānot noziegumu, bet to viņi var izdarīt jau tagad, jo jau tagad caur mobilajiem var noteikt cilvēka atrašanās vietu un specdienestiem ražotās tehnoloģijas ir attīstījušās tik augstu, ka viņu spējas ir lielākas kā to rāda filmās, jo Kosmosā ir pietiekami daudz pavadoņu caur kuriem notiek planētas Zeme novērošana. Diemžēl noziedzīgā pasaule arī piekļūst šīm augsti attīstītām tehnoloģijām.
Es uz to paskatījos no cita skata punkta – mēģināju iztēloties kā es justos, ja man būtu aplikācija.
Iztēlojos, ka man atnāk ziņa, ka esmu bijusi kontaktā ar slimnieku. Tātad pastāv risks, ka esmu inficējusies. Slimības pazīmju man nav, bet ne visiem tās parādās. Vai skriet nodot analīzes? Vai sēdēt karantīnā? Izvēlos nodot analīzes. Rezultāts negatīvs, neesmu inficējusies. Paiet trīs dienas atkal atnāk ziņa, ka esmu bijusi kontaktā ar citu slimnieku. Skriet atkal nodot analīzes? Sēdēt karantīnā? Vēl pēc 12 dienām atnāk ziņa, ka esmu bijusi kontaktā ar citu slimnieku utt. Skriet atkal nodot analīzes? Sēdēt karantīnā? Tanī pat laikā ir zināms, ka aplikācija ir brīvprātīga, kas nozīmē, ka tu vari būt kontaktā ar slimnieku un to neuzzināt.
Tālāk es iedomājos, ka pati esmu saslimusi un tagad visiem aiziet ziņa, ka esmu slima. Vai es vēlos, lai visi zinātu, ka esmu slima? Nē, noteikti nevēlos, jo es zinu kā tevi var ietekmēt citu cilvēku domu spēks.
Es sapratu, ka man šāda aplikācija radītu psiholoģisku nemieru, pastāvīgi jādzīvo bailēs, jo pat ar visu aplikāciju tu nezini vai esi vai neesi inficējies. Bailes ir tumsas spēku ierocis. Nobijušos cilvēkus viegli vadīt un ar tiem viegli manipulēt. Es ticu Dievam un zinu, ka bez Viņa atļaujas nekas nenotiek. Ja Viņš dos atļauju man saslimt, tad es to pieņemšu ar pazemību. Tāpat man nav bailes no nāves, jo es zinu, ka nāve ir tikai robežstabiņš starp fizisko un smalko plānu jeb pāreju no fiziskā plāna uz smalko plānu. Es zinu, ka Dievs izvēlas kuru cilvēku, kurā brīdī ņemt pie Sevis, tāpēc es pilnībā paļaujos uz Viņa gribu un dzīvoju mierīgi, cenšoties katru dienu nodzīvot ar pievienoto vērtību, lai atgriežoties smalkajā plānā man nebūtu kauns par nelietderīgi nodzīvotu dzīvi.
Es atļaušu cilvēkiem ar šo aplikāciju ierasties uz Sokrata tautskolas pasākumiem, jo man nav bailes no pašas aplikācijas vai cilvēku mobilajiem, kuri tiek izsekoti. Es zinu, ka aplikācija rada ielaušanās risku pašā telefonā, apdraudot cilvēka drošību no citiem aspektiem, piemēram, atvieglojot piekļuvi cilvēka bankas kontiem.
Šī aplikācija ir tikai kā piemērs pasaulē pastāvošajai dualitātei. Aplikācijas radītājiem bija laba doma – palīdzēt ārstiem un pašiem cilvēkiem ātri konstatēt kontaktpersonas ar slimnieku. Taču netika padomāts, ka labajam pretī stāv arī sliktais. Tāpēc katram pašam ir jāizvērtē sliktā riski un jādomā kā viņš vēlas dzīvot, iztēlojoties, kā viņš justos, ja saņemtu ziņas, ka bijis kontaktā ar slimnieku un pats saslimtu.