Atšķirība starp pieķeršanos un mīlestību 04.08.2020
Pieķeršanās ir mīlestība ar nosacījumiem. Patiesa mīlestība ir nemainīga, bez nosacījumiem.
Avatārs Šri Satja Sai Baba pieķeršanos skaidro: „Bieži cilvēki jauc mīlestību ar pieķeršanos. Mīlestība, kuru jūs izjūtat pret bērniem, ir dziļa, maiga pieķeršanās. Vīra mīlestība uz sievu ir aizraušanās, kaisle. Jūsu mīlestība pret lietām ir īpašnieciskais instinkts. Jūsu mīlestība pret jums līdzvērtīgiem, tuviem cilvēkiem ir draudzības jūtas. Pasaulīgā mīlestība ir daudzveidīga, bet tā nav mīlestība vārda tiešajā nozīmē, tā attiecas uz pasauli uz ķermeni, kas ir laicīgs un mainīgs. Tāda mīlestība var dot jums zemes baudas, pasaulīgo laimi, apmierinājuma izjūtu un apmierinātību ar kādas vēlmes piepildīšanos. Visas tās ir tikai zemes baudas. Var gadīties, ka vienā dienā jums kaut kas sagādā prieku, bet nākamajā vairs ne. Piemēram, ziemā jūs esat laimīgi, uzvelkot vilnas mēteli, bet vasarā tas jums sagādātu neapmierinātību. Jūsu laime ir ierobežota laikā, situācijā, vietā, prāta stāvoklī. Tā ir laime, ko jums dod pieķeršanās.
Mīlestība ir nemainīga. Mīlestība ir pastāvīga un nelokāma. Mīlestība nepazīst dualitāti. Mīlestību nevar nopirkt, tā nepazūd pēc nosodījuma. Mīlestība ir nesavtīga un tā nav atkarīga no nosacījumiem. Mīlestība ir garīga, pati tās daba ir Dievišķa. Tieši tāda mīlestība bija Jēzū pret cilvēci, tā lika viņam lūgties par saviem mocītājiem, kad viņš tika pienaglots pie krusta. Vai tad tā nav mīlestības augstākā pakāpe?
Pieķeršanās liek saņemt un aizmirst, bet mīlestība vienmēr dod un piedod. Mīlestība ir Dievs. Dievs tā ir mīlestība. Dzīvojiet mīlestībā. Pieķeršanās ir gūsts, kas noved pie nelaimēm. Pieķeršanās rada ierobežojumus, tā ir pilnībā egoistiska. Bērns ir pilns ar mīlestību un Dievišķumu. Viņš aug, sāk mīlēt rotaļlietas, pēc tam viņam patīk spēlēties, viņā aug mīlestība pret draugiem. Jaunībā viņš mīl savu draugu, vēlāk ģimeni, pēc tam izveidojas mīlestība pret savu īpašumu un savu nodarbošanos. Mīlestībai ļauj aizplūst dažādos virzienos, tāpēc tā kļūst vājāka, visbeidzot kļūstot par pieķeršanos. Jūsu mīlestība pret Dievu ir uzticība, tā palīdz attīstīt labdarību, samierināšanos un paklausību. Tā piepilda jūsu dzīvi ar Dievišķumu. Tā palīdz jums sasniegt atbrīvošanos (apskaidrību). Visvairāk jums nepieciešama mīlestības paplašināšana. Sāciet ar mīlestību pret ģimeni, veltiet savu mīlestību radiniekiem, pēc tam pakāpeniski jums apkārt esošajiem cilvēkiem, visai sabiedrībai, jūsu valstij kopumā, visbeidzot visam Visumam. Jūs varat saprast un sajust Dievu tikai ar mīlestību un caur mīlestību. Mīlestībai nav trūkumu. Mīlestība ir jūsu dabiskā spēja, tā ir Dieva dāvana cilvēkam.”
Citiem vārdiem sakot, pieķeršanās visvairāk izpaužas ģimenē. Piemēram, sieva, kas ir pieķērusies vīram, vīru uzskatīs par savu īpašumu (neapzināti) un būs ļoti greizsirdīga uz katru, pat suni, kas mēģinās novērst vīra uzmanību no sievas. Lai kā vīrs censtos izdabāt sievas interesēm un vajadzībām, viņš nedrīkstēs šo laiku dalīt ar kādu citu, piemēram, savu māti. Vīrietis nejūtas brīvs šādās attiecībās, jo viņam visu laiku jādomā kā izdabāt sievai, bet tā kā viņš mīl sievu, tad ir gatavs jebkādam upurim, lai tikai sieva būtu laimīga. Savukārt vīrietis, kas pret sievu izjutīs tikai pieķeršanās jūtas, var sākt protestēt un teikt, ka nejūtas brīvs.
Patiess gadījums: Jauns vīrietis bija ļoti izvēlīgs un neuzsāka attiecības ne ar vienu sievieti līdz pat 28 gadu vecumam, bet tad viņš ieraudzīja sievieti, kura iekaroja viņa sirdi. Viņš ļoti mīlēja sievieti un sieviete jutās laimīga, ka viņš viņai sniedz tik daudz mīļuma līdz brīdim, kad sieviete teica: “Man par daudz tā mīļuma. Es vairs nejūtos brīva.” Problēma nebija mīļuma izpausmēs, bet gan apstāklī, ka vīrietis sievieti uzskatīja par savu īpašumu un bija ļoti greizsirdīgs uz visu, kas atņēma sievietes uzmanību viņam. Sieviete sāka atgrūst vīrieti brīžos, kad vēlējās pabūt viena un vīrieti tas ļoti aizvainoja, un attiecībās sākās strīdi.
Sieva, kas mīl vīru, izjutīs laimes izjūtu tikai no tā, ka mīl viņu. Viņa to neturēs piesietu sev, bet ļaus vīram būt pašam, priecāsies par viņa panākumiem, atbalstīs neveiksmēs un grūtos brīžos. Vīrietis šādās attiecībās jutīsies brīvs un tajā pašā laikā būs ļoti atbildīgs, neuzsāks attiecības ar citu sievieti un steigsies pie savas sievas tiklīdz to atļaus laiks.
Mīlestības un pieķeršanās sajūtas ir ļoti līdzīgas, tomēr ir nianse, kas atšķiras – Mīlestība pievelk, pieķeršanās atgrūž.
Nevajag satraukties, ja pamanāt sevī tikai pieķeršanos. Mīlestība attiecības ir jāattīsta. Sākumā tās ir simpātijas. Pēc tam tā ir otra cilvēka trūkumu pieņemšana. Pēc tam jau nāk pieķeršanās dažādi līmeņi un tikai tad tiek sasniegta īsta mīlestība, kas ir brīvība. Līdz īstai mīlestībai ir jāizaug garīgi, tāpēc tik svarīgi ir mācīties un iet garīgās attīstības ceļu.
Autore: Elvita Rudzāte