Vai ir jālūdz Dievs par šo mazo cilvēku? 03.09.2020

Alise jautā: Vakar mūsu autobusa pieturā gaidīt autobusu atnāca mamma ar dēlu ap 7-8 gadi, skolēna mugursoma. Pēc neilga brīža bija skaidrs, ka puisītis ir kurlmēms un vēl kādas veselības problēmas, varbūt autisms. Dienas laikā pauzēs no darba lietām bija par šo bērnu jādomā, vai ir jālūdz Dievs par šo mazo cilvēku? Vai Dievs ko rāda, grib teikt?  Vēl šodien prātā satiktais bērns un žēluma, līdzjūtības emocijas…

Elvita Rudzāte atbild: Ja bērns piedzimst kurls, tas nozīmē, ka viņa iepriekšējās dzīves lepnība un kauns bija skriešanās ar laiku. Viņš iepriekšējā dzīvē nomira ar lielu kaunu par kaut ko nokavētu.

Kurlmēmums liecina par  nepaklausību un bēgšanu no sava kauna. Ja abi bērna vecāki bērnībā, skolā, darbā ir bijuši ļoti paklausīgi, šī abu vecāku paklausība summējas un rada nedzirdību  un nepaklausību bērnam. Ja kaut viens no vecākiem sāktu protestēt pret savu paibērniņa lomu un gribētu kļūt pats, viņu bērnam šādas kaites nebūtu. Nepaklausīgs blēņdaris atklāti pauž protestu pret viņam uzspiestu paklausību, un viņam laiku pa laikam var svilt ausis no pamācībām vai purpināšanas. Toties paklausīgs bērns, no kura gaida eņģeļa paklausību, piedzimst  kurlmēms. Tāda ir viņa pašaizsardzība.  Visu, ko viņam saka žestu valodā, viņš paklausīgi izpilda, jo žestu valodā neizkomandēsi, un viņš ar tīru sirdsapziņu var teikt par sevi, ka ir paklausīgs, ko no viņa arī gaida. Lai nekļūtu par nepaklausīgu palaidni, viņš ierodas pasaulē nedzirdīgs.

Iesaku Alisei padomāt, vai viņa dzīvo atbilstoši savai būtībai vai paklausīgi izpilda citu pavēles? Tāpat arī padomāt, vai viņa savu bērnu vēlēsies redzēt kā paklausīgu, laužot bērna brīvo gribu, vai tomēr atļaus bērnam izpaust viņa būtību?

Vai ir jālūdz Dievs par šo mazo cilvēku? Kāpēc Alise domā, ka mazajam cilvēkam klājas slikti? Visi par viņu rūpējas un neko viņam neuzspiež, neviens neko no viņa negaida. Varbūt viņš jūtas daudz harmoniskāk nekā Alise? Varbūt viņam nepieciešams šajā dzīvē iegūt šo pieredzi, lai nākamajā dzīvē raudzītos uz dzīvi ar pavisam citām acīm, tiekot vaļā no vēlēšanās lepoties ar saviem sasniegumiem un kauna izjūtas, ja kaut kas neizdodas tā kā bija iecerēts?

Dievs ir jālūdz par visu cilvēci, lai tā pārstātu dzīties pēc materiālās labklājības, bet atgrieztos pie cilvēciskās būtības – sava Augstākā Es. Jo vairāk cilvēku atgriezīsies pie sava Augstākā Es, jo mazāk būs slimu un nelaimīgu cilvēku.