Līga jautā: Man viss šķiet vai nu labs vai nu slikts. Vai es dzīvoju duālismā? Kādas ir galvenās pazīmes, izpausmes duālismam. Kā nedzīvot duālismā?
Elvita Rudzāteatbild: Visumam ir divpusēja būtība, un pasaule ir veidota pēc polaritātes principa. Veselums ir divu pretēju polu savienojums. Itin viss sastāv no pozitīvā un negatīvā, labā un sliktā, baltā un melnā, utt. Visam saskatāmajam atbilst neredzamais pretstats. Tas nozīmē – ja mēs redzam kaut ko negatīvu, tad ir jābūt arī otrajai – pozitīvajai pusei.
Kas tad ir labi un kas ir slikti? Svarīgi atcerēties, ka ikvienam no mums var būt savs viedoklis kādā jautājumā un ka nav viena vienīgā pareizā viedokļa, jo Polaritātes likums māca, ka veselums sastāv no divām pretējām daļām. Labais nemēdz būt tikai labs, un sliktais – tikai slikts. Pat stress, kas negatīvi ietekmē cilvēka veselību, dara cilvēkam arī kaut ko labu – tas liek cilvēkam garīgi attīstīties, lai atbrīvotos no stresa iedarbības. Sliktais piespiež cilvēku darīt labu. Tātad, sliktais kalpo labajam. Tāpēc tas ir nepieciešams.
Neviens cilvēks vai notikums nav pilnīgi slikts vai pilnīgi labs. Pastāv gan labais, gan sliktais. Katrai parādībai ir divas robežas – labā un sliktā. Tikai tā pastāv jebkurš veselums, citas iespējas nav. Kas ar to nesamierinās, meklējot tikai labo vai tikai slikto, tas dzīvo akls un mācās caur ciešanām.
Arī cilvēks ir vienots veselums. Katrā cilvēkā ir 49% sliktā un 51% labā. Kas saslimis, tam dzīvē kaut kas ir izjucis, tam procents no sliktā par dažām desmitdaļām lielāks. Ja sliktais pieaug līdz 50%, iestājas nāve, un tā sliktais kļūst labs.
Dzīvot duālismā nenozīmē, ka tas ir slikti. Dzīve duālismā māca cilvēkam attīstīt spēju paraudzīties uz dzīves notikumiem no divām pretējām pusēm – ieraudzīt labā un sliktā nepieciešamību. Kad cilvēks ierauga abu pušu nepieciešamību, tad var teikt, ka viņš vairs nedzīvo duālismā, ka viņš vairs slikto neuzskata par sliktu un labo neuzskata par labu, bet tas ir ļoti augsts garīgās attīstības līmenis.
Piemēram, arī politikā ir pozīcija un opozīcija. Vislabāk attīstās tās valstis, kur ir spēcīgas abas puses. Ja spēcīga ir tikai pozīcija, tad agrāk vai vēlāk tā sāk slinkot un attīstība apstājas. Ja spēcīga ir arī opozīcija, tad abas puses domā par attīstību.
Ja cilvēks redz tikai labu vai tikai sliktu, tas nozīmē, ka ir jāmācās uz dzīvi raudzīties plašāk, jāiet garīgās attīstības ceļš. Vispirms ir jāmācās ieraudzīt sliktajā labo. Tas nav tik viegli, bet tie kas sāk izprast dzīvi, vienmēr atrod sliktajā labo. Piemēram, rakstā Mācība par Nodevību ir parādīta nodevības labā puse. Pēc tam ir jāizprot, ka pārmēru labais var nodarīt ļaunu. Piemēram, vecāki aiz pārmēru lielas mīlestības pret bērnu, nodara pāri bērnam, ierobežojot bērna attīstību.
Cilvēkam ir jāiemācās uz dzīvi raudzīties kā uz brīnumu, tieši tā kā to prot darīt bērni, kamēr vecāki ar savu prātu nav apspieduši bērna brīvību visā redzēt brīnumu, neredzot labo un slikto, vienkārši priecājoties par tauriņu, kas lido, vai par saulīti, kas silda utt. Pieaugušais nav apmierināts, kad saulīte spīd pārāk ilgi vai lietus sen nav lijis. Nekad pieaugušajam nav labi, vienmēr kaut kas ir slikti, jo viņš nav mēģinājis paraudzīties uz dzīvi plašāk.
Sociālais uzņēmums “DVĒSELES MIERS” aicina piedalīties sevis dziedināšanas programmā “GARĪGĀ PRAKSE – MANA IKDIENA” attālināti, reizi nedēļā, svētdienās, no 2024.g. no 27. oktobris – 8. decembris, plkst.19.00-21.00. Vislabākais palīgs cilvēkam ir cilvēks pats sev. Ikdienā strādājot ar Lasīt vairāk …