Cik ilgi ir jādzīvo šādi? – pirmais turpinājums 09.09.2020

Jāņa viedoklis: Izlasot Evijas esošo situāciju, sapratu, ka Evijas vīra māte ietekmē Evijas vīru un viņš atrodas mātes ietekmē. Vai tik nav sanācis tā, ka Evijas vīrs joprojām nav „atvadījies” no mātes? Jeb jautājumu varētu pagriezt citādi- kura sieviete vīram ir būtiskāka, svarīgāka? Māte vai Evija? Un kādas ir Evijas vīra mātes attiecības ar pašas vīru? Labas vai kaut kādas? Ir cilvēki, kuriem ir tāda tendence, niķis, netikums bāzties citu dzīvēs, jo paša dzīve ir tik nepatīkama, nesakārtota, ka no tā visa gribas aizmukt. Un tad sākas citu dzīves dzīvošana, palīdzēšana ar visu ko, uzskatiem tajā skaitā. Bet vai tas ir tas otram (Evijai un vīram) ir vajadzīgs? Varbūt ir tā, ka Evijas vīra māte ar savu vīru dzīvo kā svešinieki. Un kā Evijai ar vecākiem, vai viņiem (abiem vai vienam no abiem) ir tendence dzīvot citu dzīves, pārlieku neveselīgi interesēties ko kurš katrs dara, kas jauns citu dzīvēs, istabā un drēbju skapī, ko ēd, ar ko precējušies, šķīrušies, apspriest citu dzīves, iluzoru seriālu varoņu dzīves epizodes, peripetijas un kaislības. Vai šāds ieradums, it kā mūsdienīgi nekaitīgs (visi tā dara) un visādi citādi pašsaprotams, nepiemīt arī pašai Evijai, tikai viņa pati to neapzinās? Vai varbūt apzinās? Vai Evija nedara tāpat, lien tur kur nevajag, tikai varbūt citā sfērā, piemēram, darbā? Tikai līdz šim šis jautājums netika kustināts, pacelts augšpusē, sajūtas ieģērbtas, ietērptas, nosauktas vārdos.

It kā jau katram cilvēkam ir sava dzīve un nav jādzīvo citu dzīves, slavenību dzīves tajā skaitā. Šis ieradums ir diezgan noturīgs, ne tik viegli var no tā tikt vaļā, bet ikdienas pūliņi ilgākā laika posmā agri vai vēlu nesīs augļus. Vispirms notiek problēmas apzināšanās un tad sākas izeja, risinājuma rašana un atrisināšana.  Vai Evijas vecāki arī dzīvo kā svešinieki? Ja tā ir, tad Evija, visticamāk neapzināti, pārņēma šo modeli un pievilka sev šādu vīru. Un tad šis modelis, programma turpinās joprojām. Evija, paskaties kāda situācija ir starp vecvecākiem no tavas puses un vīra puses. Apskaties tā objektīvi, pavērtē šos cilvēkus tajā brīdī, kad esi daudz maz mierā, emocijas, sajūtas neaizmiglo skatījumu, jeb neļauj visu redzēt tādu, kādu tas ir. Emociju brīdī mēs bieži vien pieņemam neordinārus, neierastus lēmumus, tas ir apmēram tas pats, kas labi iedzert un tad veselais prāts tiek atslēgts.

Ja Evija raksta šādi: „Man ļoti sāpina tas, ka vīram un viņa ģimenei, nav svarīgs mans viedoklis, neskatoties, ka esmu visus laulību gadus ļoti centusies tiem pielāgoties un pieņemt to dažādību. Es varu piekāpties, jā, bet sirdī man ir tukšums un ir apnicis, visu laiku klausīties, jo vīram nepatīk ne kā izskatos, ne kā izturos un vispār nekas. ” Šāda situācija varētu parādīt, ka Evija ir piedzīvojusi ko līdzīgu no mazām dienām tādā vai citādākā mērā un tagad šī situācija turpinās. Tas ir no vienas puses. Un no otras puses varētu skatīties šādi: Kāpēc Eviju tas sāpina, ka viņas viedoklis nav svarīgs? Un vai Eviju tas uztrauc, ko citi par viņu padomās, kāda izskatās, izturēšanās?

Šis ir mans sava veida redzējums, vērtējums, skatījums uz Evijas situāciju. Nepretendēju uz visaugstāko patiesību, bet vai tik nav tā, ka Evijas un viņas vīra vecāki ir svešinieki savā starpā. Un šādi svešinieki ir arī Evija un viņas vīrs. Evija, pavērtē, paskaties uz saviem vecākiem (jau no maza bērna kājas), pieņem viņus, tādus kādi ir, dod no savas puses viņiem piedošanu, kaut vai domās, ka viņi tevi audzināja kā mācēja un vienkārši nezināja kā ir savādāk, gadījumā ja atklājas kaut kas tāds. Būtībā mums visiem jāpasaka paldies saviem senčiem- kā nu mācēja, tā audzināja. Pieļauju, ka mēs viņu vietā būtu darījuši tāpat toreizējā situācijā vai vēl trakāk.

Un man radās šādi jautājumi Elvitai:
1.      Kā Evijas vīram tikt vaļā no mātes un sāktu „iziešanas” procesu pie sievas (Evijas)? Apprecēšanās, kāzas, ceremonijas baznīcā un visādi citādi laicīgais manā redzējumā vēl nenorāda, ka vīrs dzīvo kopā ar Eviju. Fiziski jā, bet ne emocionāli, sasaistīti, dvēseliski, enerģētiski. No turienes arī rodas Evijai tā sajūta, ka it kā vīrs ir, fiziski it kā būtu kārtībā, bet emocionāli, dvēseliski ir kaut kāds tukšums. Jeb sajūta, ka dzīve ar vīru-svešinieku zem viena jumta nav nekāda dzīve. Kā Evijas vīram to paveikt? Kā vispār notiek atdalīšanās process no mātes-dēla attiecībām? Ko Jūs varētu pateikt par attiecību modeli māte-dēls? Ir lasīts, ka vīrietim pirmā sieviete ir māte un tieši viņa neapzināti/apzināti nosaka kādas būs attiecības ar nākošo (pašreizējo) sievu. No Evijas jautājuma redzams, ka nav noticis atdalīšanās process un emocionāli Evijas vīrs dzīvo pie mātes, fiziski pie Evijas. Pieļauju, ka tāpēc Evijas vīrs aizstāv māti visās situācijās. Kas tas tāds ir par procesu, kā to paveikt? Domāju, ka šis atdalīšanās process (notikšana vai nenotikšana, vai tikai daļēja notikšana) skar visus vīrus, kuriem ir sievas. Vīriem būtu jāsaprot, ka viņš dzīvo ar sievu, nevis māti, Evijas vīram tajā skaitā.

Lai saglābtu laulību, Evijas vīram ir jāveic atdalīšanās no mātes. Vispirms viņam jāapzinās šī problēma. Kamēr viņš neapzināsies, kā Evija saka – tas ir normāli, ka māte jaucas Evijas ģimenē (diez kas mātei tur meklējams), tikmēr nekas labs nav gaidāms. Jeb no Evijas skatpunkta- laulība ir uz iziršanas robežas. Vīra mātei gan jau, ka ir savs vīrs (Evijas vīra tēvs) kam pievērst uzmanību un ar viņu būt kopā, lai gan Evija to šeit nav norādījusi, kāda ir situācija šajā skatpunktā. Cik noprotu, ka Evijas vīrs arī nav diez ko laimīgs ar Eviju tagadējā situācijā.

2.  Vai Jūs varētu piekrist apgalvojumam, ka dēli turpina savas attiecības kārtot, veidot, pilnveidot ar māti, tikai pieaugušā formātā vīri to dara ar sievu? Jeb kas vīriem palika nesakārtots ar māti, tas jāpabeidz ar sievu? Un vai meitas-tēvu attiecību modelis arī neturpinās kā sieva-vīrs? Pieļauju, ka tā ir taisnība, tā esmu dzirdējis, ka ja gribi iepazīt savu otro cilvēku (Dieva sūtīto, jo laulības tiek slēgtas debesīs), parunā ar viņa vecākiem. Topošā sieva lai parunā ar vīramāti un topošais vīrs ar sievastēvu. Manā skatījumā lai sievas un vīri paskatās (tā kā tas ir, lai gan tas nav tik viegli, bez emocijām, vērtējumiem, kritikas) uz sava dzīves partnera vecākiem. Cik man zināms, mums, bērniem, vecāki neapzināti nodod un mēs bērni no vecākiem pārņemam, kopējam (apmēram 80% neapzināti) no viņu attiecībām, lomām, modeļiem, vērtībām, redzējumiem kāds piemīt mūsu senčiem. Pieļauju, ka daudziem vispār nemaz nav priekšstata, zināšana par šādiem attiecību modeļiem, sasaistēm, sakarībām, tad nu sanāk tā kā māk, tā mauj. Ir jau bieži dzirdēts – tāds tādu pievelk, līdzīgs pievelk līdzīgo.

Elvita Rudzāte atbild: Dēli parasti izvēlas par sievu sievieti, kas ir līdzīga mātei vai pilnīgi pretēja. Tas ir atkarīgs, cik daudz dēls ir mācījies no mātes kļūdām. Ja viņš ir mācījies no mātes kļūdām, tad visticamāk viņš izvēlēsies sievieti, kura ir raksturā un izskatā pretēja mātei vai otrādi.

Lai dēls sāktu dzīvot patstāvīgu dzīvi ar sievu, viņam ir jāsāk uzticēties sievai, ka arī viņa spēs izdarīt to, ko spēj izdarīt viņa māte, un ja nespēs, tā tad nebūs traģēdija, jo visam ir savs risinājums. Evijas vīrs visticamāk neuzticas savai sievai, tāpēc arī izveidojusies tāda situācija.

Dēls var atbrīvoties no mātes ietekmes tikai tad, ja viņš aug garā jeb iet apzinātu garīgās attīstības ceļu un izprot visu, kas notiek viņa dzīvē. Tas nenozīmē, ka viņš neņemtu vērā mātes viedokli, bet viņš to izvērtētu un vairāk domātu patstāvīgi. Dažkārt cilvēki sāk domāt patstāvīgi, kad ir piedzīvojuši lielas ciešanas, piemēram, izjukusi ģimene un sāk domāt, kāpēc tā notika?

Kad dēls ar māti ir ļoti cieši kopā, tas liecina, ka gari ir bijuši ļoti tuvi jau daudzas dzīves. Tikai gara izaugsme var šīs attiecības attīstīt jaunā, augstākā pakāpē, kad mātes vai dēla savstarpējais atbalsts nav kaitējums pārējiem ģimenes locekļiem, piemēram, sievai. Evija nevar piespiest vīru un viņa māti iet garīgās attīstības ceļu, bet viņa var par tiem lūgties un izmaiņas notiks. Viņai jāpieņem situācija ar pazemību un jādara viss, kas ir viņas spēkos, lai iemīlētu vīru. Kamēr viņas vīrs nejutīs viņas mīlestību, viņš to smelsies no mātes un sadzīvē nekas nemainīsies.

Dēli patiešām ar sievu turpina apgūt tās mācības, kuras neapguva raugoties uz savas mātes rīcību un uzvedību, tas pats attiecas uz meitu un tēvu attiecībām. Tomēr nevaru piekrist, ka vīrs būs tāds kāds ir sievas tēvs visos gadījumos. Kā jau teicu, partnera izvēle ir atkarīga no tā, ko bērns ir mācījies no saviem vecākiem. Sievietēm ir vieglāk, jo viņas pašas sevi pabaro ar mīlestības enerģiju, jo pašas to ražo, bet vīrietim ir daudz grūtāk. Ja vīrietis nesaņem mīlestību no sievas, tad viņam nekas cits neatliek, kā to smelties pie savas mātes. Tāpēc problēma, ka dēli nespēj aiziet no mātes, ir bieži. Dēls aizies no mātes ciešā tvēriena, ja tikai viņš atradīs mīlestības avotu, kur smelties mīlestību.