Sievietes būtība, spēja pieņemt un atrast sevi 14.08.2014

Ikdienā mans darbs ir saistīts ar ļoti daudzām un dažādām sievietēm. Es esmu ķermeņa estēts, bet reizēm saku, ka esmu arī dvēseles estēts.

Bieži dzirdu apgalvojumu: “Vai tad tas ir vīrietis, kas šādi dara!” , ” Kur mūsdienās ir palicis vīrīšķais šarms un manieres…” “Ak, vai, ja Tu zinātu kāds manai draudzenei vīrs… nu pilnīgs lupata…” ” Kāpēc mūsdienās neviens vairs nejēdz atvērt durvis, atvilkt krēslu, vai tad viņiem mammas nav mācījušas, kā jāuzvedas džentelmenim?!”

Lūk, apgalvojumi… bet tie ir tikai daži no ikdienā bieži dzirdētajiem… tad nu līdz ar to vēršos pie manuprāt ļoti svarīga jautajuma: “Kas tad ir mūsdienu sieviete, kādas ir viņai piemītošās īpašības… vai viņa ir sevi cienoša un mīloša?!”

Šis ir stāsts, kas vijas caur manu būtību, šīs ir pāris atklāsmes, kas nākušas caur mani, manu ikdienu iedvesmojoties no dažādiem mūsdienu pasniedzējiem un guru. Iespējams, ka vairs nespēšu atšķetināt sākotnējās saknes, iespējams, ka nav būtiski.

Sievietes būtība

Sievietes būtība ģimenē ir apzināties, kas es esmu! Kamēr nav saprasta sievietes misija, tikmēr nevar būt skaidri saprasta arī vieta ģimenē.

Ja Tu pati sevi novērtē, pati sevi pieņem un saglabā gan vērtības, gan principus, kas Tev ir svarīgi, tad arī otra cilvēka acīs Tava vērtība tikai celsies.

Laimīga mamma un sieva ir tā, kura pirmām kārtām rūpējas par sevi!

Nedaudz no Agneses Bērziņas lekcijām

Ģimenes jēdziens: tētis gars, mamma dvēsele un cilvēka ego bērns. Sargeņģeļi brāļi un māsas. Tās attiecības, kādas katram no mums ir ar savu mammu, ir atpoguļojums tam kāds ir mums kontakts ar savu dvēseli.

Attiecības nav ne labas ne sliktas, viņas ir tādas, kādas viņas ir un tās ir raksturojošs lielums. Jebkuram cilvēkam ir tiesības uz labām attiecībām.

Enerģija līdzīgā pie velk līdzīgo. (attiecībās, laulībā, saskarsmē…)

Ko šobrīd dara lielākā daļa dāmu visā pasaulē?! SPĒLĒ VĪRIEŠU SPĒLĪTES- konkurē savā starpā, kurai foršākas skropstas, kam lielāks dibens u.t.t.

Vai es drīkstu justies labi, ja kāds tā nejūtas, jā TU VARI! Ja mājās viens ir saskābis, tas nenozīmē, ka arī Tev vajag saskābt. Pietiek, ka viens ir saskābs.

Ārējā vide (priekšnieks, vecāki, draugi u.t.t.) mūs iespaido, ja mēs tam sākam ticēt. Ar  mums notiek tas, ko mēs vēlamies saņemt, ja vēlamies šos notikumus, tad tie tiek arī piesaistīti. Mēs paši izvēlamies, jo esam sava liktiņa noteicēji. Ja mēs ticam, ka kāds zina labāk (mamma, draudzene, skolotājs…) tad tā noteikti arī notiek.

Lai sieviete sevi varētu pasniegt sabiedrībā un iegūt pirmkārt pašai sevi ir būtiski sevi adekvāti novērtēt. Bieži vien mēs vertējam citus, bet aizmirstam, ka arī paši varam  novērtēt sevi. Pēdējā gada laikā, pateicoties iespējai būt ļoti īpašās lekcijās, esmu ieguvusi neaptverami vērtīgu informāciju caur praktizējojošas psiholoģes Vitas Kalniņas darbu. Vēlos dalīties ar viņas sagatavoto informāciju par veselīgu pašvērtējumu.

Sevis pieņemšanai raksturīgi:

– Palikšana pie saviem uzskatiem, neskatoties uz to, ka citiem varētu būt citādi uzskati, kopā ar spēju mainīt savus uzskatus, ja tie izrādās kļūdaini.

– Spēja rīkoties pēc saviem ieskatiem bez vainas sajūtas un nožēlas arī gadījumā, ja tos neakceptē citi.

– Spēja netērēt laiku uztraucoties par rītdienu vai atmiņās par vakardienu.

– Spēja saglabāt ticību savām spējā, neskatoties uz īslaicīgām neveiksmēm un grūtībām.

– Spēja cienīt katra cilvēka personību un viņa noderīgumu priekš citiem cilvēkiem, neņemot vērā to, ka viņš varbūt atšķiras savās spējās un ar savu sociālo stāvokli.

– Brīva uzturēšanās kontaktā ar citiem, spēja gan pastāvēt uz savu viedokli, gan piekrist citiem.

– Spēja pieņemt komplimentus un uzslavas bez samākslotas kautrības.

– Spēja pretoties.

– Spēja pieņemt savas un citu jūtas, spēja apspiest jūtu izvirdumus.

– Spēja rast patiku visdažādākajās aktivitātēs, tai skaitā darbā, atpūtā, kontaktos ar draugiem, radošās izpausmēs, spēlēs.

– Spēja saskatīt cilvēkos labo, ticība viņa spējām, neskatoties uz viņu trūkumiem.

Turpinot par šo pašu tēmu- sevis pieņemšana, ticība sev un veselīgs pašvērtējums. Esmu guvusi dažādas atziņas, kuras esmu izveidojusi pati.

Bieži man tiek taujāts, kā man sevi iemīlēt, kā palīdzet atbrīvot manu patieso būtību, viedoklis no mana skatu punkta:

Kā sevi iemīlēt:

1. Pārstāj sevi kritizēt.

2. Nevajag sevi uztraukt un biedēt. Uzticies dzīves pavērsieniem, ja Tu zināsi, ka Tu nevari nonākt sliktā vietā, Tev nebūs jābaidas.

3. Esi pacietīgs, laipns un maigs pret sevi.Visas lietas nāk īstajā laikā un vietā.

4. Turi atvērtu pratu. Saņemot negatīvu informāciju mums ir vairākas iespējas, mēs varam to transforēt pozitīvā informācijā vai ignorēt to.

5. Būtiski ir domāt pareizi, vismaz mēģināt kontrolēt savas domas, jo prāts izlaižas. Nomaini negatīvās domas ar pozitīvām, līdzīgi kā ar gaismu- ieslēdz un izslēdz.

6. Neesi tik prasīgs pret sevi, jo pilnīgi viss, ko mēs mācamies prasa laiku un pacietību.

7. Mūsdienās cilvēki slimo ar perfekcionismu, būsim pacietīgi un pagaidīsim, dosim sev vairāk laiku.

8. Vainas sajūta, nevajag sevi vainot par lietām, kas ir bijušas pagātnē. Ja vainas sajūta nāk virsū un liekas, ka ir neizbēgama, atrodi mirkli, lai vari aizvērt acis uz 2-3 minūtēm un vienkārši elpot- būt šeit un tagad. Tas ļaus nomierināt prātu un atgriezties pie savas patiesās būtības. Ir svarīgi atcerēties, ka Tu pagātnes situācijā rīkojies, tā, kā tajā brīdī prati vislabāk!

9. Veidojam savu iekšējo pasauli! Nereti pieķeram sevi pie domas: “Vai es esmu to pelnījusi?” Ko Tu esi pelnījis? saldējumu…. sodu? Kāpēc? Tā ir tikai doma un tā var tikt mainīta. Zini savu vēŗtību, zini ko Tu vēlies un ko Tu esi pelnījusi.

10. Rūpes par savu ķermeni, ne tikai caur mentālo, ebt arī caur fizisko plānu, vajag kopt savu templi ne tikai no iekšpuses, bet arī no ārpuses.

11. Es sevi mīlešu, tad kad būs jauns darbs, jauns vīrs un tml. Ja godīgi tas ir sevis apmāns un ieraduma pēc pēc solījuma, nāk jauns solījums.

12. Kad Tu nomirsi, Tu paņemsi līdzi tikai mīlestību, neko citu no šīs pasaules. Bet kā gan Tu vari sevi mīlēt, ja nemīli pasauli, kurā dzīvo! Iemīli to!

13. Tev nav jāklausas TV, radio un tml., jo visa informācija, kurai ir jānokļūst pie Tevi tāpat nokļūs.

14. Ir labi pārrunāt, padiskutēt par idejām un problēmām, bet nevajag aprunāt konkrētas personas aiz muguras, pārrunā cilvēku īpašības- jeb to trūkumu.  Būtība ir vienkārša, kad Tu savieno konkrētu  īpašību ar konkrētu cilvēku, mēs ietekmējam viņa auru/ būtību sūtot savu negatīvo enerģiju. Tādejādi mēs tikai vairojam viņa un savas negatīvās īpašības.

15. Režīms. Kas tad īsti ir pareizs režīms?

Pareizs režīms- tas ir tāds, kurš der katram no mums un visdrīzāk tas ir individuāls, JO MĒS ESAM DAŽĀDI! Tavs dienišķais uzdevums ir sevi izzināt & iemīlēt! Kas darbojas manī? Diez vai mums izdosies izzināt visus pasaules bioritmus, bet savu iekšējo ritmu izprast mēs gan varam!

16. Patiesi harmoniskam cilvēkam nav būtiski laikapstākļi un  gadalaiki, viņš izbauda ikvienu dzīves dienu!

17. Katrā cilvēkā ir kaut kas tāds par ko viņu cienīt.

18. Pārstāj dalīt lietas/notikumus/cilvēkus labajos un sliktajos. Nav labo un slikto ir attieksme un Tava personīgā pieredze.

19.Ja Tu neesi iesaistīts, tad Tu esi lielisks padomdevējs.

Es ticu, ka ar katru dienu mīlestība pieeaugs pret sevi!

Bieži dzirdam, ka būtiski ir mīlēt sevi un izbaudīt mirkli. Labi atpūsties, pavadīt laiku ar citiem domu biedriem. Tad nu mazliet vēlos izteikties par dzīves baudīšanu.

Vispār jau dīvaina ir tā izpratne par dzīves baudīšanu… jā, tiešām dīvaini, ja bauda nākamajā rītā ir galvassāpes un/vai vemšana… dīvaini, ja par baudu tiek saukts nikotīns, pēc kura lietošanas mēs steidzam uzēst košļenes un mazgāt rokas… 

Arī es ēdu saldumus, taču tas nenozīmē, ka vēlos iegūt cukura diabētu un caurumus zobos! 

Kas tad ir tā saucamā dzīves bauda… kvantitāte vai kvalitāte…

Sevi cienošs cilvēks rūpējas par savu savas dzīves kvalitāti, izvairās no negatīvā un cenšas vairot pozitīvo… 

Tas ko vēlos teikt: ir jādomā par mērenību, vajag baudīt dzīves garšu.

Iemācīties veikt pašanalīzi.

Brīdī, kad jūties sevī apmaldījies, vai nespēj rast kādu risinājumu. Es ieteiktu zīmēt nevis mandalu, bet ga pašam sevi tieši šobrīd ar visām savām sajūtām, iespējams, ka tas būs melns mākonis, iespējams- melns stārķis… ta nav nozīmes, svarīgi ir sevi atpazīt! Ideālā variantā var pierakstīt lapas aizmugurē visu, kas nāk pratā/dažādus atslēgas vārdus… iespējams, ka atnāks atbilde, iespējams, ka jauns jautājums…

Būtu labi šo uzdevumu atkārtot pēc dienas un tad pēc nedēļas, un salikt “bildi kopā” un veikt pašanalīzi.

Mīlēt var tikai cilvēks kuram ir ko dot!

Nekad neprasi mīlestību no cilvēka, kurš pats nekad nav mīlēts, jo viņš no Tevis to prasīs gan, bet nespēs neko sniegt pretīm un savu atkarību no Tevis skaidros ar bezgalīgu mīlestību.

Mazliet domu graudu no Osho grāmatas: ” Grāmata par sievieti saskarsmē ar sievišķo spēku.”

– Patiesībā ikvienā vīrietī ir daļa sievietes un ikvienā sievietē ir daļa vīrieša.

– Vīrietis var nopelnīt kaudzi naudas un gūt panākumus, tomēr ar to vien ir par maz. Mājas ir kas daudz vērtīgāks, un sievietei piemīt spēja jebkuru vietu padarīt par mājām. Viņa piepilda to ar mīlestību un maigumu, viņa palīdz vīrietim atgūt spēkus un atslābināties.

– Tomēr gan vīrieši, gan sievietes veido vienu cilvēci, viņiem piemīt īpašības, kuras papildina viena otru.

– Sieviete, kura mīl savu vīŗu, var vairot tā radošumu, iedvesmot savu mīļoto un pacelt augstumos, par kuriem viņš nekad nav pat sapņojis.

– Es vēlētos, lai vīrietis un sieviete kļūtu par vienu veselu, vielaikus saglabājot savu neatkarību, jo mīlestība neierobežo – tā sniedz brīvību.

– Sievietei vajadzētu ieskatīties savā dvēselē, atklāt savas iespējas un izmantot tās, lai radītu sev brīnišķīgu nākotni. Vīrieši un sievietes nav nedz vienlīdzīgi, nedz nevienlīdzīgi – tie ir unikāli.

– Spēja būt mātei nav saistīta ar vecumu, tā ir daļa no sievietes būtības.

– Īsta atbrīvošanās padara sievieti par patiesu sievieti, ne vīrieša imitāciju. Mūsdienās tieši tas notiek – sievietes pārlieku tiecas līdzināties vīriešiem. Ja vīrieši smēķē, arī sievietes vēlas to darīt. Ja vīrieši velk bikses – arī sievietes tās valkā. Sieviete nepārtraukti tiecas atdarināt vīrieti, darīt to pašu, ko dara viņš. Diemžēl tādejādi viņa kļūst par otršķirīgu vīrieti.

– Es vēlētos, lai sieviete patiesi kļūst par sievieti, jo no viņas atkarīgs ir daudz. Viņa ir daudz nozīmīgāka nekā vīrietis, jo savā klēpī var iznēsāt gan vīrieti, gan sievieti. Tā dod dzīvību abiem -zēnam un meitenei – viņa izauklē abus. Ja sievietes būtība ir saindēta, arī viņas piens, ar ko baro bērnu ir saindēts.

– Sievietes brīvība ir daudz būtiskāka, tā ir absolūti nepieciešama, lai arī vīrietis būtu brīvs.

– Sievietei, lai viņa patiesi būtu sieviete, ir jābūt sievišķīgākai, maigākai, trauslākai. Savukārt vīrietim, lai viņš patiesi būtu vīrietis, ir jāiesakņojas savā vīrišķībā, cik dziļi vien iespējams.

– Es vēlētos, lai ikviena sieviete kļūst pēc iespējas sievišķīgāka, jo tikai tad viņa uzziedēs. Savukārt vīrietim ir jātop pēc iespējas vīrišķīgākam – tikai tad viņš varēs pilnībā uzplaukt.

Šo Osho grāmatu es varētu turpināt citēt, protams, ka nepiekrītu visai grāmatai, bet piekrītu ļoti daudziem citātiem. Caur augstāk minētajiem, ir arī mana izpratne par sievišķību, sievietes lomu attiecībās un vīrieti. Es gribu ticēt, ja sieviete vērsīs sev vairāk uzmanību – mājās iestāsies arvien vairāk miers, pilnība un mīlestība. Sievietei ir jāatgriežas pie savas patiesās būtības- pie mīlestības.

Es ļoti vēlos aktualizēt šo tēmu un radīt sievišķības Manifestu, aktualizējot, ka sievišķīga sieviete nebūt nav tikai mājsaimniece, viņa var būt arī veiksmīga uzņēmēja, bet nebūt nav jākļūst par “biznesa haizivi”. Ikdienā esmu pamanījusi jo spēcīgāka/vīrišķīgāka sieviete, jo maigākas dabas vīrietis! Daba mīl līdzsvaru un katram no mums ir izvēle.

Pamazām esmu atbildējusi arī uz darba ievada daļā aktualizētajām ievadfrāzēm: “Vai tad tas ir vīrietis, kas šādi dara!” , ” Kur mūsdienās ir palicis vīrīšķais šarms un manieres…” “Ak, vai, ja Tu zinātu kāds manai draudzenei vīrs… nu pilnīgs lupata…” ” Kāpēc mūsdienās neviens vairs nejēdz atvērt durvis, atvilkt krēslu, vai tad viņiem mammas nav mācījušas, kā jāuzvedas džentelmenim?!”

Atbildes cauri caurēm vijas visā šajā esejā- mūsu sabiedrībā vīrietis ir tieši tik vīrišķīgs, cik sievišķīga ir katra sieviete, konkrētajā pārī un/vai attiecībās. Kā gan varētu būt divas vienādas enerģijas, skaidrs ir viens jo sievišķīgāka sieviete, jo vīrišķīgāks vīrietis un otrādi.

Es vēlos aicināt ikvienu sievieti, pirms noniecināt kādu vīrieti ieskatīties sevī un ieraudzīt vispirms savu sievišķo būtību. Mūsdienās lielā konkurences vide liek arvien vairāk sacensties, bieži vien mēs turpinam konkurēt arī mājās…bet vai tas ir tas, ko dziļi sirdī vēlamies?!

Būsim skaistas, sievišķīgas, gaisīgas būtnes, kas vairo ģimenē/darbā/pasaulē mīlestību un maigumu!

Autore: Aija Bandere