Kā dzīvot tālāk? 07.10.2020

Sandra jautā: 35 gadu vecumā mans dēls nomira. Ko man par to domāt un kā dzīvot tālāk. Kur ņemt spēku un motivāciju?

Elvita Rudzāte atbild: Izsaku līdzjūtību Sandrai un izprotu viņas sāpes. Lai atbrīvotos no sāpēm un saprastu kā dzīvot tālāk, nepieciešams izprast labāk dzīvi. Patiesībā jau viņas dēls nav miris, bet tikai mainījis atrašanās vietu, pārejot no fiziskā plāna uz smalko plānu. Nāve ir tikai robežstabiņš starp dzīvēm. Piemēram, ja Sandras dēls būtu aizlidojis ar Kosmosa kuģi uz Marsu un tur palicis uz dzīvi, vai viņa arī nezinātu kā dzīvot tālāk? Diez vai, jo viņa zinātu, ka viņš ir dzīvs, tikai nevar atbraukt atpakaļ uz zemi.

Svarīgi ir zināt, ka cilvēks ir Svētā Trīsvienība – gars, dvēsele un ķermenis. Gars un dvēsele ir mūžīgi, tātad vienmēr dzīvi, bet ķermenis ir laicīgs (kaut kad mirst). Kad cilvēks (viņa ķermenis) mirst, tad viņa gars ar dvēseli dodas uz smalko plānu, lai pēc laika atkal atgrieztos fiziskajā plānā, bet tikai citā ķermenī. Ļoti bieži gars izvēlas atgriezties tajā pašā ģimenē vai dzimtā, kur dzīvojis iepriekšējās dzīves laikā.

Sandra ir nākusi iemiesojumā nevis lai pieķertos kādam, bet gan lai augtu garā. Ciešanas, ko Sandra piedzīvo zaudējot dēlu, liek viņai sākt domāt, kā dzīvot tālāk un tas jau ir solis uz priekšu, lai viņa izprastu dzīves kārtību. Sandras neapgūtā mācība ir pieķeršanās laicīgajai dzīvei un neizpratne, ka nekas viņai nepieder un neko viņa nevar kontrolēt. Arī dēls viņai nekad nav piederējis. Viņai jāpriecājas par visu laiku, ko pavadījusi kopā ar dēlu un jānovēl dēlam, lai viņam labi klājas smalkajā plānā. Iespējams, ka viņa vēl šajā iemiesojumā vēlreiz satiksies ar dēla garu, jo parasti pāragri aizgājušie no dzīves steidzas atgriezties iemiesojumā.

Sandrai ir jāapgūst Lielo Skolotāju dotā Mācība, tad viņa labāk izpratīs manis teiktos vārdus. Iesaku Sandrai lasīt Gudrības Vārda Mācību, lasot vienu diktātu dienā pēc kārtas kā tie ir doti (skatīt šeit) un klausīties e-seminārus “Piedošanas mācība” pēc kārtas kā tie ir doti (skatīt šeit). Lasot diktātus un klausoties seminārus Sandras dvēsele nomierināsies un viņa sajutīs, kā viņa var palīdzēt sabiedrībai kļūt labākai. Tiklīdz viņa sāks kaut ko darīt, lai pati un sabiedrība kļūtu labāka, tā viņa ieraudzīs savu dzīvi pavisam citās krāsās.

Es atceros epizodi no savas bērnības. Mēs lasījām kartupeļus uz lauka, palīdzot vecmāmiņai. Kartupeļu lasīšanas laikā mana mamma jautāja tēva mātei kā viņa varēja tikt galā ar pārdzīvojumiem, zaudējot divus dēlus? Mans tēvs bija trešais dēls un arī viņa dzīvība bija apdraudēta un tika glābta tikai pateicoties laimīgai nejaušībai. Es kā bērns skatījos uz vecmāmiņas mierīgo seju un viņa pavisam mierīgi kaut ko atbildēja (vairs neatceros, ko tieši), bet doma bija tāda, ka ir jādzīvo tālāk. Viņa ticēja Dievam un es domāju, ka tieši šī ticība palīdzēja viņai pārvarēt šos grūtos dzīves brīžus un glābt tēva dzīvību ar lūgšanām. Viņa ļoti labi izprata, kas ir Dieva griba un kāpēc tā ir ar pazemību jāpieņem. Viņa bija ļoti gudra sieviete un es redzēju kā pie viņas nāca kaimiņienes gūt sirdsmieru, jo viņa prata nomierināt, kaut arī visu mūžu bija nostrādājusi par lopkopi un šo darbu veikusi ar ļoti lielu atbildības izjūtu, saņemot tā laika apbalvojumus.

Ja tu vēlies būt laimīgs, tad neieliec savu laimi cita cilvēka klēpī jeb nesaisti to ar ārējā pasaulē notiekošo, jo patiesa laimes izjūta ir tikai tavā sirdī un tā nav saistīta ar ārējā pasaulē notiekošo, bet lai nonāktu līdz šādam līmenim, ir ļoti daudz jāmācās un iemācītais jāpraktizē dzīvē. Tāpēc mans galvenais ieteikums Sandrai ir sākt mācīties izprast dzīvi. Ja neizdodas saviem spēkiem, tad var meklēt palīdzību pie dzīves izpratnes skolotājiem.