Kā pēc iespējas saudzīgāk izšķirties ar vīru? 25.08.2014

Linda jautā: Mūsu attiecības jau ilgs kādus gadus 7 ar pārtraukumiem. Esam bijuši precējušies, ir piedzimis bērns, kuram tagad jau 4 gadiņi. Pirms uzzināju, ka esmu stāvoklī, nolēmu izšķirties, jo man kļuva nepieņemama sadzīves forma. Esošais vīrs ir mans vienaudzis. Viņš ir labs cilvēks. Taču sadzīvot mums nesanāk. Protams, pa brīžiem atkal pieķeras tā doma, ka dzīvot jau kopā var. Bet vai tas ir tas ko ES gribu?  Mūsu kopdzīves sākumā mums bija ļoti daudz kašķu un skandālu, viņš centās mani “salauzt” izveidot pa savam. Viņaprāt es esmu par daudz prasījusi no viņa (lai gan tagad saprot ka tā nemaz nav bijis). Pats to tagad atzīst. Es esmu pati ar lielu Es un viņš tā pat. Kad vēl nezināju, ka esmu stāvoklī, aizgāju prom. Pirmajā atsevišķajā dzīvošanas nedēļā sapratu, ka esmu stāvoklī. Toreiz šķita, ka es esmu tā kas stāvoklī un bailēs skrien viņam pakaļ… lai gan to nevajadzēja darīt (tas bija jādara viņam. Es nēsāju mūsu kopīgu bērnu). Diži nekādu iniciatīvu no viņa puses par attiecību saglābšanu neesmu jutusi, taču tagad, kad atkal dzīvojam kopā un es ATKAL, bet šoreiz beidzami gribu pārtraukt mūsu kā partneru attiecības, viņš negrib mani pazaudēt, saka ka mūsu šķiršanās laikā ir ļoti pārdzīvojis, daudz lūdzis Dievu, lai būtu atkal kopā. Un bija ļoti laimīgs par manu piedāvājumu- dzīvot kopā pie manis.

Viņa manis laušana izpaudās kā emocionāla vardarbība. Ne visu laiku, taču tie ir visai spilgti momenti, kurus tā vairs nevaru izdzēst
un aizmirst. Šīs emocionālās vardarbības laikā esmu iemācījusies “vainas apziņu”, ko to 2 gadu nedzīvošanas kopā laikā biju veiksmīgi
apārstējusi.

Mēs sagājām kopā tikai uz pēdējiem grūtniecības mēnešiem. Viņš piedalījās dzemdībās, mēs pirmo bērna 1.5 gadu nodzīvojām kopā, taču ar bērna parādīšanos nekas jau nekļuva vieglāk. Pienākumi un stress tikai auga. Bonusā abi mācījāmies vēl augstskolā. Izšķīrāmies atkal… Pārvācos pie vecmāmiņas un dzīvoju tur. Bērna tēvu satiku tad, kad bija kādi kopīgi vai atsevišķi pasākumi kopā ar bērnu. Vecmāmiņa nomira un ex-vīram tajā laikā bija jāatstāj savs dzīvoklis. Kādu pusgadu šķita, ka varēsim sadzīvot. Es paaicināju viņu dzīvot pie manis, vecmāmiņas dzīvoklī. Pusgadu nodzīvojām kā laimes burbulī, kurš vienā pasākumā (manas dzimšanas dienas pēc svētku pasēdēšanā kopā ar brālēnu un pāris draudzenēm) uzsprāga. Protams alkohols dara savu, taču negribu visu vainu uzvelt tam. Mūsu nelielā nejēdzīgā kašķa laikā virtuvē, viņš mani iepļaukāja. Pēc tam, kad brālēns viesistabā jautāja, kas noticis, es pateicu. Brālēns
vienmēr ir teicis, ka viņš neļaušot nevienam man darīt pāri. Un vārds pa vārdam viņu starpā un izcēlās milzīgs kautiņš ar policijas iejaukšanos un ex-vīra spēkiem uzlauztām durvīm. Es biju šokā. Viss burbulis bija pārsprādzis. Likās, ka abi esam mierīgāki palikuši. Pēc šī skandāla (ar tādu atpakaļ skatu) redzu, ka man jau tad vajadzēja pārtraukt jebkādas partnerattiecības ar viņu. Taču, protams, tā nebija. Es piedevu. Viņš teica, ka neko no tā visa skandāla sākuma neatceras, tik to, ka jau bija kautiņš ar manu brālēnu. Saprotu, ka viņam bija kas aizgājis ciet.

Pēc tā notikuma ir pagājuši 4 mēneši. Es saprotu aizvien vairāk, ka nevēlos šīs attiecības. Pirms kāda laika teicu, ka mums tomēr būs jābeidz šīs attiecības uz visiem laikiem. Viņš ļoti to pārdzīvo, vēlas ģimeni noturēt kopā, saka, ka mīlot mani un bez manis nevarot. Taču es jūtu, ka nevaru viņam atbildēt ar to pašu un pat īsti vairs negribu, jo mūsu starpā ir bijušas tik daudz nejaukas lietas. Uzskatu, ka esmu pelnījusi kādu patiesi mīlētu un gūt atpakaļ no tā paša cilvēka patiesu mīlestību. Lai ir sajūta, ka vēlies novecot kopā…. Es gribu, lai arī dēlam neveidojas traumēts uzskats par pāra attiecībām.

Gribētu zināt kā varētu pēc iespējas saudzīgāk ar otru izšķirties. Pagaidām mēs vēl dzīvojam zem viena jumta, taču atsevišķas
istabās, kamēr viņš atradīs savu dzīvokli.

Jautājums arī kāpēc man ir nākušas šādas attiecības? Mums ir tik ļoti nesaderīgas enerģētikas? Es lielākoties nevaru ciest nevienu viņa
pieskārienu. Es saprotu, ka viņu sāpinu, taču es savādāk nevaru. Saprotu, ka te jāizlemj par labu sev vai viņam…

Viņš nāk no šķirtas ģimenes, kur par bērniem- viņu un māsu visas rūpes uzņēmusies bija māte un tēvs tik ļoti minimāli, ka ex-vīrs to nav izjutis. Mani vecāki dzīvo kopā līdz šim. Esam 4 bērni un visi vienu vecāku. Gribēju lūgt, lai dodat kādu domu graudu par to
kā sakārtot šo lietu ar ex-vīru. Negribu nevienu sāpināt, bet šādā savienībā turpināt attiecības arī negribu. Nav ticības tam, ka varēšu viņu iemīlēt no jauna, visu veco izdzēst. Protams, viņš cer, ka padzīvojot atsevišķi tā pat atkal saiesim kopā. Bet es negribu. Esmu to arī viņam izteikusi. Gribu, lai arī puika pēc iespējas vieglāk pārvar šo šķiršanos.

Elvita Rudzāte atbild: Visas attiecības ir karmiskas. Pavisam noteikti abi partneri ir bijuši tuvi arī iepriekšējās dzīvēs, tikai katrā dzīvē citās lomās. Šajā dzīvē abi partneri mācās mīlēt bez nosacījumiem. Pagaidām viņiem tas neizdodas, bet garu vēlēšanās to apgūt ir tik liela, ka dzīve atkal un atkal saved abus kopā. Ne velti bērniņš pieteicās brīdī, kad partneri bija izlēmuši šķirties.

Problēmas pamatā, kā pati Linda atzīst, ir viņas nespēja mīlēt ex-vīru. Taču Lindas dēls tik ļoti sapņo par to, ka vecāki beidzot dzīvos saticīgi. Viņiem ir šāda pieredze, kaut arī tikai pusgadu, tomēr šī pieredze parādīja, ka viņi varēja dzīvot arī, kā Linda pati teica, “laimes burbulī”.

Es neatbalstu šķiršanos un nepiekrītu viedoklim, ka, ja karmiskās attiecības ir atstrādātas, tad var šķirties. Ne šajās, ne citās attiecībās, karmu nevar atstrādāt dažu gadu laikā. Karmu atstrādā, nodzīvojot dzīvi kopā laimīgi. Visu dzīvi laimīgi nodzīvot kopā retam pārim izdodas, bet vismaz vecumdienas pavadīt kopā savstarpējā mīlestībā, ir izdevies daudziem pāriem, kuri jaunībā ir domājuši par šķiršanos.

Dievišķais likums māca: “Ko Dievs ir savedis kopā, tos Dievs var tikai šķirt.” Tāpēc atbildot uz Lindas jautājumu, kāpēc viņai nākušas šādas attiecības, tāpēc, ka Dievs tā vēlējās. Kāpēc Viņš tā vēlējās? Lai Linda iemācītos mīlēt pilnībā bez nosacījumiem. Lindai ir pozitīva pieredze no savas ģimenes. Viņa ir redzējusi kā veidot savstarpēji mīlošas attiecības. Taču viegli ir mīlēt otru, ja nav nekādu šķēršļu. Daudz grūtāk ir mīlēt, ja sastopas ar šķēršļiem. Linda ir sastapusies ar šķēršļiem, kurus vairs nevēlas pārvarēt, neskatoties uz to, ka zina, ka ex-vīrs viņu mīl un es domāju, ka viņš ir patiess, tikai viņa ievainotā dvēselīte pati neapzinoties ik pa laikam rīkojas neadekvāti, jo ir apņēmusies palīdzēt (ar savu kļūdaino rīcību) Lindai iemācīties mīlēt bez nosacījumiem.

Linda neprot piedot, bet tikai piedošana palīdzēs Lindai atbrīvoties no pagātnes sliktajām atmiņām, bet, lai viņa atvērtos piedošanai, viņai jāizprot neapgūtās mācību stundas – kāpēc viņa nokļuva dažādās nepatīkamās dzīves situācijās? Lūk, to es redzu kā Lindas galveno darbu šajā brīdī. Ja Linda izšķirsies neapguvusi mācību, tad nākamajās attiecībās būs vēl smagāki pārbaudījumi. Šādā gadījumā Linda pārceļ neapgūto mācību uz nākamajām attiecībām un savstarpējās karmas ar ex-vīru atstrādāšanu uz nākamo dzīvi.

Linda var šīs attiecības glābt un dzīvot laimīgi, ja beidzot sāks strādāt ar sevi un mainīsies. Lai cik tas neizklausītos jocīgi, bet es akmeni vairāk redzu Lindas dārziņā nekā viņas ex-vīra dārziņā. Linda raksta: “Uzskatu, ka esmu pelnījusi kādu patiesi mīlētu un gūt atpakaļ no tā paša cilvēka patiesu mīlestību.” Dievišķais likums māca, ka visu, ko mēs saņemam, mēs esam pelnījuši, viss ir taisnīgi. Kamēr Linda vēlēsies iegūt mīlestību, viņa to neiegūs. Vēlme iegūt rada neredzamu enerģētisku sienu, kura aiztur mīlestības enerģijas plūsmu.

Linda jautāja padomu, kā pēc iespējas saudzīgāk izšķirties ar ex-vīru? Lindai ir jālūdz piedošana ex-vīram, ka viņa pagaidām nav spējusi iemīlēt viņu bez nosacījumiem un nespēj piedot pāridarījumus. Tikai savstarpēja sapratne spēj harmonizēt attiecības. Tieši tas pats ir jādara attiecībā uz dēlu: jālūdz dēlam piedošana, ka vecāki neprot harmoniski dzīvot kopā, bet abi ļoti mīl dēlu un turpinās kopā par to rūpēties. Dēls no vecākiem gaida tikai mīlestību un es domāju, ka klusībā lūdz palīdzību Dievam, lai vecāki atkal būtu laimīgi kopā.

Lindas laime ir viņas rokās, nevis ex-vīra vai dēla rokās. Jo ātrāk Linda to sapratīs, jo labāk.