Materiālā labklājība un materiālās grūtības – ko tās mums māca? 12.11.2020

Daudziem bērniem jau no mazām dienām ir ieaudzināts, ka dzīvē galvenā ir materiālā labklājība, tāpēc, lai iegūtu labi apmaksātu darbu, ir labi jāmācās. Šodien vecāki nesaprot, kā audzināt bērnus. Vecāki pastāvīgi ir noraizējušies par to, lai bērnu izglītība nodrošinātu tiem labu karjeru, lai tie iegūtu augstu statusu sabiedrībā. Viņi vēlas saviem bērniem augstus amatus, labas algas utt. Tikai vecāki ir atbildīgi, lai bērni izaugtu par cienījamiem pilsoņiem, tāpēc viņiem pašiem ir jāmaina attieksme pret materiālajiem labumiem.

Daudzi cilvēki ar vieglu roku tērē naudu savām kaprīzēm, apšaubāmiem darījumiem, bet, kad viņiem rodas iespēja izmantot naudu labdarīgiem mērķiem, viņi uzreiz kļūst ļoti ekonomiski un šķiras no naudas nelabprāt, izdomājot dažādus iemeslus. Zeme griežas apkārt Saulei. Tieši tāpat šodien cilvēks griežas apkārt naudai, bet faktiski nauda nodrošina tikai komfortu un ērtības. Eksistē ļoti daudz lietu, kuras nevar nopirkt par naudu. Par naudu jūs varat pasūtīt izsmalcinātu ēdienu pieczvaigžņu viesnīcā, bet kā ir ar jūsu apetīti? Jūs varat nopirkt skaistu gultu, bet vai varat nopirkt miegu? Jūs varat iegādāties dārgas jaunākās zāles, bet vai varat par savu naudu pagarināt mirstoša cilvēka dzīvi? Jūs domājat, ka ar naudu var daudz ko izdarīt, bet tā nav. Nauda aizved jūs pie netikumiem. Tāpēc materiālā labklājība cilvēka attīstībai var būt kaitīga.

Nauda atnāk un aiziet, bet tikumība atnāk un pieaug. Tikumība ir pareiza enerģijas un citu resursu lietošana. Cilvēks nepiedzimst, lai visu savu dzīvi nodzīvotu materiālo vērtību meklējumos. Cilvēks piedzimst, lai atrastu Dievu. Ja domas ir svētītas, tās noteikti atnesīs augļus. Nevajag domāt, ka jums nav pietiekoši daudz naudas un līdzekļu. Ja jūs esat izlēmis kaut ko labu sasniegt, jums noteikti tas izdosies. Cēlsirdīgu domu enerģija iedos jums nepieciešamo spēku.

Nauda ir Dieva dāvana, tā ir enerģija. Izlieto savu bagātību tikai tam, kas veicina Dievišķumu. Esi uzmanīgs, tērējot naudu. Samazini savas vēlmes, samazini savus izdevumus. Atmet jebkuru ieradumu, kas vājina un izputina tevi. Izturies pret naudu tā, it kā tā būtu tik vērtīga kā asinis un svēta kā Dieva dāvana. Nopelni to ar patiesību un taisnīgumu. Izmanto to, lai veicinātu mieru un mīlestību.

Pārlieku daudz mantas mums ir tikai apgrūtinājums, jo mums par to ir jārūpējas, un tas aizņem daudz laika. Samaziniet vēlmes un dzīvojiet vienkārši – lūk, tas ir ceļš uz laimi.

Viens no mūsu svarīgākajiem uzdevumiem ir iemācīties pareizi rīkoties ar naudu un pareizi tērēt laiku. Pret naudu jāiemācās izturēties līdzsvaroti, tā nav jānoliedz. Kas naudu noniecina, tam nāksies dzīvot bez naudas, jo viņš taču to nepieņem. Naudu nedrīkst uzskatīt augstāku par Dievu, tomēr to nedrīkst arī noliegt. Parasti tiem cilvēkiem, kuri apgalvo, ka nauda ir slikta, nav naudas. Arī naudiņa ir jāmīl. Pie tiem, kuri mīl naudu, naudiņa vienmēr turas. Kuri aizmirst to, ka neesam radīti naudai, bet gan nauda radīta mums, tie pret darbu izturas kā pret iedzīvošanās līdzekli un ir spiesti ciest. Diemžēl cilvēks dažkārt neprot novērtēt to, kas viņam jau ir dots, viņš tērē visu savu enerģiju un zaudē veselību, cenšoties iegūt materiālos labumus. Bieži cilvēks to, kas viņam ir dots, novērtē tikai tad, kad viņam kāds to atņem. Tas attiecas gan uz materiālo pusi, gan uz attiecībām. Būtiski ir nevis iegūt to, ko gribam, bet gan gribēt un novērtēt to, kas mums ir dots. Tomēr, lai jūs patiešām justos laimīgi, jums ir jāiemācās ziedot jeb nodarboties ar labdarību. Arī ziedot ir jāiemācās pareizi. Ja ziedosiet nabagam, kurš nevēlas strādāt un ziedojumu lūgšanu uzskata par savu profesiju, tad jūsu ziedojums tikai veicinās viņa slinkumu. Ziedojiet tam, kas šo naudu tērēs pareizi, neveiciniet pasivitāti.

Arī materiālo grūtību piedzīvošana ir vērtīga pieredze cilvēka garīgajai izaugsmei. Materiālo grūtību laikā cilvēks ir spiests būt radošs – domāt, ko varētu darīt, lai nopelnītu trūkstošos naudas resursus, kas veicina cilvēka attīstību. Savukārt labklājības laikā, kad naudas ir pietiekami, cilvēks paliek slinks, jo kāpēc gan censties kaut ko domāt, ja viss ir pietiekami. Materiālā labklājība savā ziņā ir kaitīga cilvēka attīstībai, tāpēc Augstākie Spēki Mācībā saka, ka ir tikai viens labais, kas Viņiem nepatīk un tā ir materiālā labklājība.

Daudzi cilvēki šos vārdus pārprot, domājot, ka nauda un materiālie labumi ir kaut kas slikts. Nē, tā tas nav domāts. Slikti ir tad, ja cilvēks visu savu dzīvi velta naudas pelnīšanai, lai dzīvotu vēl lielākā materiālā labklājībā, aizmirstot par mūžīgajām vērtībām. Ja cilvēks prot nopelnīt un ar nopelnīto dalās, palīdzot sabiedrībai kļūt labākai, tad viņš izpilda savu uzdevumu. Ja cilvēks ar nopelnīto nedalās, tad gan viņš iemanto sev sliktu karmu un šajā vai nākamajās dzīvēs piedzīvos materiālās grūtības, lai labāk izprastu, ka materiālie labumi ir tikai laicīgas vērtības. Nekad neapskaudiet bagātus cilvēkus, jo viņiem ir ļoti smaga karma, kuru viņi var izpirkt tikai ar savu materiālo labumu atdošanu tiem, kam tā ļoti nepieciešama. Tas nenozīmē, ka bagātam cilvēkam ir jāatdod viss sabiedrībai. Bagāts cilvēks var dzīvot pārticībā, bet viņš nedrīkst uzskatīt, ka īpašums ir viņa. Tāpēc dalīties ar to, kas tev pieder, spēj tikai tas, kas saprot, ka patiesībā viņam nekas nepieder.

Ja cilvēks dzīvo bailēs par nākotni – vai spēs nodrošināt materiālo labklājību tādu kāda tā ir šobrīd, tad viņš nav sapratis pārmaiņu un pieticīgāka dzīves veida pozitīvo pusi. Tāpēc arī Dievs viņam var dot tādu iespēju gūt pieredzi dzīvot pieticīgāk un ieraudzīt, ka visas pārmaiņas vienmēr ir uz labu, ja tikai cilvēks ir gatavs ieraudzīt labo, ko nesušas pārmaiņas.

Nevieni materiālie labumi, nekādas seksuālas un cita rakstura baudas nespēj dot cilvēkam tādas izjūtas kādas tas iegūst, ja viņš nesavtīgi kalpo Dievam, pildot Dieva uzdevumus. Tanī brīdī, kad cilvēks sāk pildīt Dieva uzdevumus, materiālie labumi un dzīves baudas viņa acīs zaudē vērtību, tāpēc viņam atteikties no materiāliem labumiem un dzīves baudām nav nekādu grūtību. Tam pierādījums ir svētie cilvēki. Tomēr jāņem vērā, ka Dievs uztic veikt uzdevumus tikai tam, kas ir sasniedzis noteiktu apziņas līmeni. Lai iemantotu šādu Dieva uzticību, ir ļoti daudz jāmācās, iemācītais jāpraktizē ikdienas dzīves situācijās, jāpārvar dzīves grūtības un ar savu darbu jāpierāda Dievam un nevis sabiedrībai, ka esi gatavs pildīt jau grūtākus uzdevumus.

Pareizu attieksmi pret naudu un materiāliem labumiem cilvēks veido tad, kad saprot, ka mums nekas nepieder. Viss pieder Dievam un Viņš uz laiku mums dod dažādus Viņa īpašumus pārvaldīt. Ja Dievs redz, ka par Viņa īpašumu labi rūpējas, ka īpašumā valda mīlestība, prieks, tad Viņš vienmēr palīdz ar resursiem, lai īpašuma apsaimniekotājs spēj par īpašumu rūpēties. Dažkārt Dievs sargā savus sekotājus no lielas nelaimes caur materiālām grūtībām, liekot ģimenei mainīt dzīves vietu, jo Viņš zina, kas būs nākotnē. Tāpēc visos gadījumos ir jāvēro Dieva zīmes, bet Viņa zīmes spēj uztvert tikai patiess Dieva sekotājs.

Ja Dievs redz, ka rūpes par Viņa īpašumu ir slogs, tad Viņš vēlas nomainīt apsaimniekotājus, radot apstākļus, ka cilvēkam kļūst neiespējami rūpēties par īpašumu. Ja Dievs redz, ka cilvēki tomēr maina savu attieksmi pret notiekošo, nepieķeras īpašumam un nebaidās no pārmaiņām vai jaunas dzīves sākšanas, tad Viņš atkal var nākt palīgos ar resursiem un īpašums nav jāzaudē.

Katrs gadījums ir individuāls, katram cilvēkam ir savas neapgūtās mācības, tomēr visos gadījumos mums ir jāveido pareiza attieksme pret dzīvi.

Darot darbu ir nevis jādomā par īpašumu glābšanu, bet par to, kā savu darbu veikt pēc vislabākās Sirdsapziņas un ar mīlestību. Ja tevī nebūs bailes zaudēt īpašumus, ja pateiksies Dievam par katru dienu, kuru vari pavadīt esošajās mājās, neizvirzot Dievam prasību par īpašuma saglabāšanu, bet gan respektējot Viņa gribu, tad tu dzīvosi tagadnē nedomājot par nākotni. Mēs neviens nezinām kas mūs sagaida nākotnē. Mēs neviens nezinām kurā brīdī mums pretī nāks pārbaudījumi, bet mēs zinām, ka viss, kas notiek, notiek tikai uz labu.

Autore: Elvita Rudzāte