Fragments no topošās Elvitas Rudzātes grāmatas “Ķermeņa filosofija” sērijā “Piedošanas mācība”.
Kakls un plecu josla medicīnas skatījumā
Kakls (Latīņu val.: collum) savieno galvu ar vidukli. Tā skeletu veido 7 kakla skriemeļi. Kakla mugurpusē atrodas muguras muskuļi, bet priekšpusē kakla muskuļi, kas apņem kakla iekšējos orgānus: vairogdziedzeri, balseni, elpvadu, rīkli un barības vadu. Tie velk apakšžokli uz leju, bet mēles kaulu un balseni uz augšu un uz leju, piedalās ieelpas procesā, liec kaklu un galvu uz sāniem un uz priekšu. Kakla zemādas muskuļi saaug ar ādu, piešķirot tai zināmu spraigumu, kas uz vecumu zūd. Vislielākie muskuļi ir abi galvas grozītājmuskuļi, kuri atrodas starp krūšu kaula rokturi un deniņu kaula aizauss pauguru, liec galvu atpakaļ un sāņus ar seju uz augšu. Dažāds šo muskuļu garums ir viens no greizā kakla cēloņiem.
Plecu josla (Latīņu val.: cingulum membri superioris) savieno roku ar vidukli. Tās skeletu katrā pusē veido 2 kauli: atslēgkauls un lāpstiņa. S veidā izliektais atslēgkauls (clavicula) atrodas krūškurvja priekšpusē. Tā iekšējais gals savienojas locītavā ar krūšu kaulu, bet ārējais gals – ar lāpstiņu.
Lāpstiņa (scapula) ir trīsstūrains kauls krūškurvja mugurējā virsmā. Visi muskuļi sākas no lāpstiņas un atslēgkaula, piestiprināti pie augšdelma kaula augšējā gala un izdara kustības pleca locītavā.
Kakls un plecu josla garīgajā skatījumā
Ietiepība ietekmē kaklu. Iecirtīga cilvēka mugurkaula kakla daļa izjauc līdzsvaru, saspiež nervus, un no spīvajām sāpēm kakls kļūst nekustīgs. un nav nozīmes, vai to sauc par kakla radikulītu vai neiralģiju. Slimības cēlonis ir bailes „mani nemīl” un dusmas par to, uzskats, ka cilvēku nesaprot, nerūpējas par viņu ir piekasīgi. Tās tiepšu piespiež saliekt savu taisno muguru.
Kakla un pleca daļas kaites rodas no neapmierinātības ar sevi, kas radusies, lai iemācītu cilvēkam pilnīgu sevis un pasaules redzējumu. Bet aiz bailēm, ka viņu necienīs tādu, kāds cilvēks ir, viņš sāk purpināt par savu ķermeni, raksturu un rīcību, pat nepamanot, kā pieaudzis prasīgums pret visu. Tā cilvēks iejūdz savu gribu, uzkrauj plecos nesamērīgu nastu, tikai lai panāktu savu, tādējādi izdabājot citiem, bet tas neizdosies līdz brīdim, kamēr cilvēks neatbrīvos neapmierinātību ar sevi. Neapmierinātība ar sevi uzkrājas saskarsmes čakras muguras daļā – tur, kur koncentrējas cilvēka griba. Tas rāda, ka cilvēks neprot un negrib kontaktēties ar sevi un citiem.
Kakla radikulīts rodas, ja cilvēkā ir nocietināti, nelokāmi priekšstati.
Saspringta plecu daļa un rokas simbolizē pārmēra prasīgumu. Pārmēra prasīgums ir mantrausības instruments. Dažiem sprands ir ciets un nejutīgs kā koks. Ja sprands sāp, tad sāpes dod zīmi, ka cilvēks baidās no cietsirdīga pārmēra prasīguma, taču šīs bailes aiztur.
Ja saspringst pleci, tā ir zīme, ka tūlīt, tūlīt mērs būs pilns. Plecos dzīvo par alkatību liecinošs pārspīlēta prasīguma stress, kas grib aizvien ātrāk, aizvien labāk, aizvien vairāk, nesaprotot, ka ātrāk var, labāk var, bet vairāk – nav iespējams. Vēlmju pārtapšana pārspīlētā prasīgumā var notikt nemanāmi un vienā mirklī. Mūsdienu cilvēku pārspīlētais prasīgums ir tik nepiesātināms, ka plecu josla vairs neatslābst pat naktī, kad pamostoties krampjainais spiediens plecu joslā jūtams īpaši labi, salīdzinot ar citiem atslābinātiem muskuļiem. Bieži tas izraisa galvassāpes rīta pusē.
Mugurkaula kakla VII skriemelisir uzticības mērķa atrašanās vieta. Pārlieku prasīga uzticība mērķim ir īpaši smags stress. Cilvēks, par kuru var teikt, ka viņš ir ieracies darbā līdz kaula smadzenēm, iegūst asins apgādes traucējumus un slimības. Jo lielāks ir kakla VII skriemelis, jo lielāka ir cilvēka iedzimtā uzticība mērķim. Jo izteiktāks ir virs kakla VII skriemeļa izveidojies paugurs jeb skausts, jo lielāka ir cilvēka dzīves laikā ieaudzinātā uzticība mērķim. Plecu joslas, roku, kakla un galvas ciešanas atbilst skausta lielumam.
sending...
