Viss skaistais, kas ielīksmo sirdi un dvēselē rada prieka gaviles, ir Garīgs.

    — Satja Sai Baba

    Visam, ko mēs darām – vai labu vai sliktu, vai apzināti vai neapzināti – seko rezultāts.Tādēļ darīt labu ir nepieciešamība – lai sekas būtu labas.

    — Satja Sai Baba

    Dzīve nav vienvirziena kustība. Mums jābūt gataviem gan dot, gan ņemt.

    — Satja Sai Baba

    Esiet labi, dariet labu, redziet labu. Tas arī ir ceļš pie Dieva.

    — Satja Sai Baba

    Dievišķo var sasniegt vienīgi, pārstājot izcelt citu un slēpt savas kļūdas.

    — Satja Sai Baba

    Dieva īstās mājas ir cilvēka sirds. Dievam nav dārgāka tempļa par cilvēka sirdi.

    — Satja Sai Baba

    Kad jums parādīsies Mīlestības spēks, jūs iegūsiet visus spēkus!

    — Satja Sai Baba

    Ne jau tas, kas zākā, apvaino, bet gan tas, ko mēs uzskatām par apvainojošu; tāpēc tevi neizaicina nekas cits kā paša uzskati.

    — Epiktēts

    Centies mainīt pasauli, kaut mazliet! Saskati būtisko un palīdzi citiem! Nekaitē! Vienmēr domā, kā vari būt noderīgs!

    — Ričards Brensons

    Mūsu laikmetā ceļš uz svētumu noteikti iet cauri darbības pasaulei.

    — Dags Hammarskjolds

    Ja vēlaties vienmēr būt laimīgi, lūdziet labklājību citiem.

    — Satja Sai Baba

    Ja kādam iespējams palīdzēt, kādēļ lai es par to justos nelaimīgs?Ja kādam nav iespējams palīdzēt, ko līdz būt nelaimīgam?

    — Šantideva

    Neskrien pakaļ pagātnei un nepazaudē sevi nākotnē.Pagātnes vairs nav. Nākotne vēl nav pienākusi. Dzīve rit šeit un tagad.

    — Buda

    Meditācijai un medicīnai ir vienas saknes – tas, kas dziedē, kas tevi padara veselu un pilnīgu, ir medicīna, bet augstākā līmenī – meditācija.

    — Senindiešu gudrība

    Nezinot, cik patiesība tuvu, cilvēki to meklē tālumā – cik žēl! Viņi līdzinās tiem, kuri, ūdens vidū stāvot, kliedz aiz slāpēm.

    — Hakuins

    Nepietiek ar zināšanu, mums tā jālieto praksē. Nepietiek ar gribēšanu, mums ir jārīkojas.

    — J.V. Gēte

    Jo lielāks ir spēks, kas piekritis tev kalpot, jo lielāko godprātību tas prasa no tevis.

    — Sokrats

    Mūsu šaubas ir nodevēji un liek mums pazaudēt labo, ko mēs varētu iegūt, liekot mums baidīties mēģināt.

    — Šekspīrs

    Mēs esam tādēļ, ka Dievs ir.

    — Emānuels Svēdenborgs

    Cilvēka dzīves mērķis un nolūks ir vienojoša zināšana par Dievu.

    — Oldoss Hakslijs

    Jaunais cilvēks būs mistiķis – vai viņa nebūs vispār.

    — Karls Rāners

    Mieru tu iegūsi vienīgi tad, ja pats to sniegsi!

    — Marija fon Ēbnere Ešenbaha

    Katra diena ir laba diena.

    — Budistu sakāmvārds

    Nedzen upi, ļauj tai plūst.

    — Āzijas gudrība

    Tajā acumirklī, kurā tu sapratīsi, kas patiesībā esi, visi šīs pasaules noslēpumi tev būs kā atvērta grāmata.

    — Bhagavadgīta

    Naids nekad nenovērsīs naidu- vienīgi mīlestība var pārvarēt naidu.Tas ir mūžīgs likums.

    — Buda

    Esi mīlošs, esi laipns, ej labestības ceļu.

    — Buda

    Neizglītotie savās likstās parasti vaino citus; iesācēji – paši sevi; pilnīgi izglītotie nevaino nedz kādu citu, nedz arī paši sevi.

    — Epiktēts

    Nav grūti mīlēt labu cilvēku. Grūti mīlēt cilvēku tādu, kāds viņš ir.

    — Juris Rubenis

    Viss, kas tev dzīvē ir vajadzīgs, ir tevī. Tu ieklausies savā iekšējā balsī, lai nevajadzētu iztaujāt nevienu citu.

    — Jozefs Kiršners

    Dvēsele vienmēr redz, ar ko slimo miesa. Ķermenis ir dvēseles templis, par ko jārūpējas.

    — Hipokrāts

    Stāvot pie jūras un tikai tajā lūkojoties vien, to pārpeldēt nevar.

    — Rabindranats Tagore

    Labāk ir pieņemt nepareizus lēmumus nekā neizlemt neko, jo no savas rīcības kļūdām tu vari mācīties.

    — Jozefs Kiršners

    Visi šķēršļi un grūtības ir pakāpieni, pa kuriem mēs kāpjam augšā.

    — Fridrihs Nīče

    Iziet cauri pasaulei, nedarot sevi pilnīgāku, ir tas pats, kas iznākt no pirts netīram.

    — Ališers Navoji

    Cilvēks kļūst vesels, neslēpjot savas slimības, nevis izliekoties vesels.

    — Juris Rubenis

    Reizi dzīvē laime klaudzina pie ikviena cilvēka durvīm, taču bieži vien šajā laikā cilvēks sēž tuvējā krodziņā un nedzird tās klauvējienu.

    — Marks Tvens

    Prāts pieder pats sev, un tas spēj pārvērst elli par Debesīm, bet Debesis par elli.

    — Džons Miltons

    Dzīves māksla ir prasme gaidīt. Ar varu atplēsts pumpurs nekad īsti neuzplauks.

    — Zenta Mauriņa

    Lai kāds būtu jūsu darbs, veiciet to kā ziedojumu Dievam.

    — Satja Sai Baba

    Prāts ir vienīgais laimes vai nelaimes, verdzības vai brīvības cēlonis.

    — Satja Sai Baba

    Kad jūs uz kādu norādāt ar pirkstu, tad atcerieties, ka trīs pirksti ir vērsti pret jums pašiem.

    — Satja Sai Baba

    Ja jūs citos atrodat trūkumus, tad ar trīskārt saasinātu uzmanību vērsieties pret saviem trūkumiem.

    — Satja Sai Baba

    Patiess garīgums ir prasme atrast savas kļūdas un tās izlabot.

    — Satja Sai Baba

    Gudrība un citas cēlas īpašības rodas tikai sirdī.

    — Satja Sai Baba

    Mēs varam sasniegt atbrīvošanu, izpildot savus pasaulīgos pienākumus, bet tikai tad, ja mūsu prāts vienmēr paliks iegremdēts Dievišķajā.

    — Satja Sai Baba

    Laime nav mērķis, bet pienākuma pildīšanas dabīgas sekas.

    — Pauls Dāle

    Cilvēka laime – viņa griba.

    — Gēte

    Laime padara priecīgu, nelaime – gudru.

    — Latviešu sakāmvārds

    Pasaules dvēseli baro cilvēku laime. Un arī to nelaime, ļaunums vai skaudība. Īstenot savu Likteni ir cilvēka vienīgais, patiesais uzdevums.

    — Paulu Koelju

    Laimi nes mīlestība, nevis patiesība.

    — Juris Rubenis, Māris Subačs

    Tici un dari, sevi un pasauli. Dari laimi, un būs laime.

    — Rainis

    Augstākā gudrība un laime ir dievišķas kārtības izprašana un piemērošanās tai.

    — Edvarts Virza

    Cilvēks, kas domā tikai par sevi un meklē visur izdevīgumu, nevar būt laimīgs. Gribi dzīvot sev – dzīvo citiem!

    — Seneka

    Nemeklējiet laimi pasaulē, laime ir jūsos pašos, esiet uzticīgi sev.

    — Ērihs Marija Remarks

    Vēlēšanās kalpot vispārības labā jāpadara par dvēseles nepieciešamību, par priekšnoteikumu personiskajai laimei.

    — Antons Čehovs

    Laime ir ar tikumību apvienota labklājība.

    — Aristotelis

    Cilvēks vairo savu laimi par tik, par cik viņš dara laimīgus citus.

    — Bentams

    Labākais veids, kā atbrīvoties no ienaidnieka, ir apzināties, ka viņš nav tavs ienaidnieks.

    — Buda

    Dari to, kas nes svētību, nevis savā labā, bet tādēļ, lai visas Visuma būtnes darītu laimīgas.

    — Buda

    Bailes dzīvot un bailes mirt aizver laimei vārtus.

    — Drukpa Rinpoče

    Lietas rodas un atkal izzūd. Laimīgs ir tas, kas to vienkārši mierīgi vēro.

    — Buda

    Ja vēlies zināt savu nākotni, tad aplūko sevi tagadnē, jo tā ir cēlonis tavai nākotnei.

    — Buda

    Ceļš uz prieku ved caur laipnības izrādīšanu, spēcinot sirdi ar līdzcietību.

    — Buda

    Vislaimīgākais cilvēks ir tas, kas dāvā laimi vislielākajam cilvēku daudzumam.

    — Didro

    Laime pati atrod ceļu pie garā stiprajiem.

    — Indiešu sakāmvārds

    Nedzenies pēc laimes: tā vienmēr atrodas tevī pašā.

    — Pitagors

    Kurš ir laimīgs? – Tas, kura miesa ir vesela, gars mierīgs un izkopj savas dotības.

    — Taless

    Dzīve – tas ir ceļš mājup.

    — Melvils

    Lielā māksla dzīvot laimīgi slēpjas spējā dzīvot tagadnē.

    — Pitagors

    Dzīve gūst savu bagātību no pasaules, bet nozīmi no mīlestības.

    — Tagore

    Dzīvot vajag tā, lai nevajadzētu nāves baidīties un arī tās vēlēties.

    — Tolstojs

    Tur kur ir sirds, mīt arī laime.

    — Poļu sakāmvārds

    Īstu jēgu atminam, kad mūsu “es” kalpo mazajam “tu”, tuvcilvēkiem, un lielajam “Tu” – Dievam.

    — Zenta Mauriņa

    Laime ir ceļa redzējums. Laime ir perspektīva. Bet šim ceļam ir jēga tikai tad, ja tas ved uz kopību ar cilvēkiem, un domu un jūtu bagātību.

    — Saulcerīte Viese

    Laime pati atrod ceļu pie garā stiprajiem.

    — Indiešu gudrība

    Runā, ka pilnīgai laimei cilvēkam ir nepieciešamas tikai dažas lietas: kāds, kuru mīlēt, darbs, ko darīt, un kaut kas, uz ko cerēt.

    — Toms Bodets

    Skaistums nav ķermenī, to rada raksturs un šķīstība.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēku bez rakstura nevar nosaukt par cilvēku. Viņš ir tikai dzīvnieks.

    — Satja Sai Baba

    Raksturs ir cilvēka patiesā rota, tā pazaudēšana ir visu viņa ciešanu un bēdu cēlonis.

    — Satja Sai Baba

    Patiess Cilvēks ir tāds, kuram ir stiprs raksturs.

    — Satja Sai Baba

    Īsts humānisms pastāv vienīgi domu, vārdu un rīcības saskaņā.

    — Satja Sai Baba

    Tas, kurš saglabā harmoniju savās domās, vārdos un darbos, ir Patiess Cilvēks.

    — Satja Sai Baba

    To, kurš ir izpratis Dieva vienoto dabu (bez duālisma), var uzskatīt par Patiesu Cilvēcisko būtni.

    — Satja Sai Baba

    Patiess Cilvēks ir tas, kurš apzinās cilvēcei piemītošo Dievišķumu.

    — Satja Sai Baba

    Lai kādu ļaunumu tu otram nodarītu, tu to nodari vispirms sev.

    — Ričards Bahs

    Piepildi dzīvi ar to, ko vienmēr esi sapņojis darīt, un tev vairs neatliks laika justies slikti.

    — Ričards Bahs

    Izvairies no problēmām, un tu nekad tās nepārvarēsi.

    — Ričards Bahs

    Vēlies nākotni bez grūtībām? Kāpēc gan tu parādījies šajā laikā un telpā, ja nevēlies saskarties ar grūtībām?

    — Ričards Bahs

    Tava misija ir soļot pa gaismas taku, lai cik melna nakts valdītu visapkārt.

    — Ričards Bahs

    Tavas iedzimtās īpašības ir atkarīgas no jūtām, kādas tu turi savā sirdī.

    — Satja Sai Baba

    Nekad nerunā nepatiesi vai ar mērķi kādu sāpināt.

    — Satja Sai Baba

    Mūsu raksturs atspoguļojas mūsu vārdos, uzvedībā un ikdienas darbos.

    — Satja Sai Baba

    Lai atbrīvotos no ego, ir jākontrolē savas pasaulīgās domas un jūtas.

    — Satja Sai Baba

    Dariet citiem to, ko vēlaties, lai citi darītu jums.

    — Satja Sai Baba

    Līdzjūtība ir patiesa dievlūdzēja raksturīgākā īpašība.

    — Satja Sai Baba

    Galvenā īpašība, kas tiek gaidīta no dievbijīgā, ir iecietība.

    — Satja Sai Baba

    Lepnība un iedomība ir vispeļamākās īpašības.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēkam ir dota Dievišķā gudrība, lai viņš ieraudzītu savu patieso būtību.

    — Satja Sai Baba

    Galva ir slikto domu avots, sirds – cēlo domu avots.

    — Satja Sai Baba

    Nepietiek paziņot, ka jūs esat šķīsti. Tā būs taisnība, ja citi to teiks.

    — Satja Sai Baba

    Domu, vārdu un rīcības vienotība ir Patiesa Cilvēcība.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēks var iekarot visu pasauli, kad viņa domas ir šķīstas.

    — Satja Sai Baba

    Tu neiemantosi cieņu, ja tavas domas būs pretrunā ar taviem vārdiem.

    — Satja Sai Baba

    Nekad savu domu nepārvērt rīcībā steigā.

    — Satja Sai Baba

    Sirdij ir jābūt tik mīkstai kā sviests. Prātam ir jābūt tik vēsam kā mēnesgaisma, un runai ir jābūt tik saldai kā medus.

    — Satja Sai Baba

    Prāta līdzsvars ir Patiesas Cilvēciskās būtnes galvenā pazīme.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēka svētums dara viņu labu.

    — Satja Sai Baba

    Galvenā darbība, kurā cilvēkam jāiesaistās, ir kalpošana citiem cilvēkiem.

    — Satja Sai Baba

Latvju dzīvesziņas mācība 14.09.2012

Latviešu dzīvesziņas galvenais izziņas avots ir folklora un īpaši dainas. Mēs lepojamies, ka mums ir tāda bagātība, bet bieži labākajā gadījumā esam spējīgi vien pāris tautasdziesmas noskaitīt vai nodziedāt. Tas, ka esam piedzimuši noteiktā zemē, noteiktā tautā, noteiktā ģimenē, ir tie apstākļi, kuri nepieciešami mūsu mācību stundu apgūšanai fiziskajā pasaulē. Paramhamsa Yogananda saka, ka ,,amerikāņi, indiāņi vai citas tautas piederīgie mēs esam tikai uz noteiktu gadu skaitu, bet Dieva bērni esam mūžīgi. Dvēseli nav iespējams ieslodzīt cilvēku norādītās robežās: tās tautība ir Gars, tās valsts- Visuresamība”. Ja šajā noteikto gadu skaita posmā esam piedzimuši Latvijā, zemē, kuras garamantas, īpaši dainas, ir vissenākais saglabātais ziņu krājums pasaulē, tad mums ir uzlikts arī pienākums rūpēties par šo garamantu saglabāšanu, popularizēšanu, skaidrošanu utt. Ivars Vīks, uzskata, ka dainas ir ,,mantojums no kādas pirmsleduslaikmeta civilizācijas”. Arheolingvists Antons Rupainis, pētot seno valodu izcelsmi un tautu radniecību,un  dainu lomu senajās valodās, pierāda, ka dainas radušās vismaz pirms četriem leduslaikmetiem – 60 000gadiem. 

 Saulītei pieci pirksti,

Pieci zelta gredzentiņi,

Tie skanēja, tie žvadzēja

No pirkstiņa pirkstiņā.

Ivars Vīks uzsver, ka mūsu dainās skaitlis pieci nav izvēlēts nejauši vai atskaņu dēļ, bet stāsta par senatni- par pieciem lieliem laikmetiem zemes vēsturē, kurus acteki sauca par Saulēm un uzskatīja, ka cilvēce pārdzīvojusi četras tādas Saules, un šajā gadā beidzas piektā Saule.

Skolotāji saka, ka pasaulē vienmēr, no laikmetu iesākuma, bijusi Mācība, bet kas tikusi aizmirsta pirms daudziem tūkstošiem gadu, un tādēļ iemiesojumā atnāk sūtnis vai pravietis ar noteiktu mērķi vai misiju. Un tāda vēstneša misija vienmēr ir tikai viena – īstās, patiesās Mācības atjaunošana, kura satur pilnīgas Dievišķās vibrācijas. Bieži pēc tam, kad Mācības nesējs aiziet, tie, kas pieņēma šo Mācību, sāk traktēt to katrs savā manierē. Jo pārtrūkst Dievišķās iespējas plūsma, un uz zemes nav cilvēka, kas būtu Dievišķās enerģijas pārnesējs, Mācība kļūst par reliģiju, kuru parasti izplata kāda organizatoriska struktūra ,piemēram, baznīca. Jebkurai organizatoriskai struktūrai parādās kādi savi noteikumi, savi traktējumi, un laika gaitā mēs sākotnējo tīro mācību varam atpazīt tikai ar grūtībām.

Ja mēs paskatāmies uz dainām kā uz senu mācību, kurā, bez šaubām, arī ir laika gaitā radušies uzslāņojumi,  traktējumi,īpaši jau tāpēc, ka dainas tika saglabātas ,,no mutes mutē”,  tad dainās mēs varam izlasīt, ka  tās nav tikai pašu izgudrotas:

Teic, māmiņa, tu dziesmiņas,
Tu dziesmiņu daudz zināji
No zālītes, no maizītes,
No gudraja padomiņa.

Ar’ māmiņa nezinātu,
Kaut Laimiņa neteikusi.

Dainas ir informācija, kura tiek iedota, iedota kā gudrais padomiņš,  un tā ir Dievišķās enerģijas plūsma, kamēr mēs to tādu uzturam.

Dieviņš bija, Dievs palika,

Dievam gudrs padomiņš:
Dievs kokiem lapas deva,

Dievs vārpiņas tīrumā

Ņemiet, jauni, padomiņu no veciem ļautiņiem;
Vecajiem ļautiņiem Dieviņš deva padomiņu

Dainās latvieši atzinuši, ka Dievam pieder visu padomu padoms. ,, Dievs – tā ir  doma, tas ir augstākais padoms. Tāpēc arī latviešu dievestības izpratnē jēdziens, ar kuru vislabāk var izteikt Dieva būtību, ir padoms vai doma. „   (Marģeris Grīns)

Latvju garamantas ir visbagātākais garamantu krājums- gandrīz 3 miljoni vienību.

Un šajā milzīgajā apjomā mēs varam atpazīt informāciju, kura ir gan indiešu vēdās, gan kristietībā, gan budismā, gan citās garīgajās mācībās.

Dainās paustā gudrība nosaka, lai cilvēks saskaņotu sevi ar Veseluma, Visuma  ritmu, jo  no turienes mēs nākam:

 

    Ne zināt nezināju,

    Kur pādīte gadījās;

    No Dieviņa nolaidās

    Sudrabiņa ķēdītēm.Jebkura mūsu darbība šo Veselumu ietekmē:

 

Kur mēs mīļi runājām,

Tur zied baltis āboliņš:

Kur mēs sīvi rājamies

Tur zemīte pušām trūka.

Viss, kas notiek, notiek saskaņā ar Dieva jeb Visuma likumiem.

             Es redzēju zvaigžņu sietu,

             Gaisa vidu līgojot.

             Dieviņ, tavu likumiņu,

              ka zemē nenokrita!

 

Auga, auga man rozītes,

Auga sīkas magonītes,

Auga visas skaistas puķes

Kā pa Dieva likumam.

 

Kosmiskie likumi- tie ir principi, postulāti, pēc kuriem viss notiek un kurus mēs nevaram ietekmēt. Mēs varam tos ievērot un mēģināt neievērot, taču Kosmiskie  likumi strādā vienmēr un visur, neatkarīgi no tā, vai mēs tos zinām vai nezinām, vai laicīgie likumi atbilst tiem vai nē.  Kosmiskie likumi tik un tā paliek vieni un tie paši, atšķiras tikai skaidrojumi un pieejas atkarībā no vietējām tradīcijām, kā arī laika, kultūras un ģeogrāfiskās vides īpatnībām.

7 kosmiskos pamatlikumusesot darījis zināmus Lielais Skolotājs Hermess

Trismegists, un tie bijuši uzrakstīti uz smaragda plāksnītēm:

 

  1. Visa vienotības likums

Bērziņš auga uz akmiņa
Sudrabiņa lapiņām;
Es gribēju vienu raut,
Visas bira skanēdamas.

 

Visa sēta līgojāsi,

Visas sētas pamatnītes:

Redzēj sētas saimenieku

Pa vārtiem izvedoti.

 

Pilna Māras istabiņa

 Sīku mazu šūpulīšu;

Kā to vienu kustināj’,

 Visi līdzi šūpojas.

 

,,Cilvēka dzīves mērķis ir atrast sev piederīgu noti, ar ko saskanīgi ieskaņoties

Visuma kopējā harmonijā, dzīvot tā, lai izjustu sevi kā nedalāmu sastāvdaļu no

kosmisko ritmu plūdiem un atplūdiem, no pasaules esamība telpas.”

Vaira Vīķe- Freiberga

 

  1. Analoģijas likums- kā augšā, tā arī apakšā; kā apakšā, tā arī augšā

Krustiem auga kokiem saknes,
Krustiem zvaigznes debesīs;
Sāniem jāja Dieva dēli,
Krustiem tek kumeliņi.

 

  1. Vibrācijas likums-nekas nestāv mierā, viss kustās, viss vibrē.

Visa Dieva radībiņa
saulītēi līgojās:
Graudu vārpas, puķu ziedi,
diža meža koku gali.

 

  1. Polaritātes likums

Viss ir divdabīgs, visam ir pretpoli. Visam šai pasaulē ir divējāda daba- ir labais,

 un ir ļaunais, ir baltais un melnais, ir skaistais un neglītais utt. Savstarpējā mijiedarbība ir attīstības pamats.

Ai, kauniņis, ai godiņis,

Abi līdzi piederēja;

Kas kauniņa bijājās,

Tas godiņu paturēja.

 

  1. Ritma likums

Viss plūst, viss mainās, ietek un iztek; darbība un pretdarbība, ieelpa un izelpa, rašanās un beigas,jo visam, kam ir sākums, ir arī gals.

I Saulīte, i Mēnestiņš,

 Jāj uz viena kumeliņa;

Ja Saulīte nosegloja,

 Mēnestiņš apsegloja.

 

Pēters Jāni pavadīja
Līdz viņam kalniņam;
Tā sacīja vadīdams:
Nāc atkal citu gadu,
Nāc atkal citu gadu,
Tad mēs tevi gaidīsim.

 

  1. Cēloņu un seku likums

Katram principam ir savas sekas, katrām sekām ir savs cēlonis. Viss notiek saskaņā

ar likumu.

Ienaids naida nepacēla,

 Ka nebija cēlājiņa;

Zobens kaklu nenocirta,

 Ka nebija cirtējiņa.

    7. Dzimumu likums

Dzimums ir itin visā – visam ir savs Vīrišķais un Sievišķais princips. Dzimums izpaužas visos plānos. Kosmoss turas uz šīm sākotnēm, un šīs sākotnes abas ir vienlīdz svarīgas un nepieciešamas, jo viena nevar pastāvēt bez otras.

Es nelauzu liepas zaru,

Es jau pati liepa biju;

Ozoliņa zaru lauzu,

 Man vajaga arājiņa.

 Dzīvā Ētika runā par 108 likumiem. Pēdējo gadu Skolotāju mācības atklāj vēl jaunus Kosmiskos jeb Dievišķos likumus.

Dainās mēs varam atrast gan Dievišķos likumus, gan kristietības 10 baušļus, gan noteikti arī citu reliģisko un ētisko sistēmu svarīgākās atziņas.

 Skolotāji saka, ka ir pienācis laiks pārskatīt visu vērtību sistēmu, visas savstarpējās attiecības visās dzīves jomās, un viens no veidiem, kā mēs to varam izdarīt, ir ar mūsu tautas garamantu- dainu, pasaku, teiku, sakāmvārdu un parunu-  palīdzību. 

,,Mēs vēl par maz saprotam mūsu tautas dziesmu: mūsu laime tikai, ka mēs viņai vēl stāvam tuvu, tuvāk nekā citas Eiropas tautas savām dziesmām”, uzsvēris Rainis, un,  kamēr  mēs vēl stāvam viņai tik tuvu, tas uzliek mums pienākumu saglabāt un nodot to nākamajām paaudzēm, kuras apgūs savas mācību stundas šajā vietā, ko dēvē par Latviju. Tas ir mūsu uzdevums.

 Autore: Irēna Rudzāte