Linda jautā: 1.Gribēju jautāt, kādā formā mūsu apziņa atradīsies pēc cilvēka dzīves iziešanas? Zinot, ka iepriekš mūsu apziņa atradusies jeb bijusi ieslodzīta dažādās formās. Varbūt cilvēks pats varēs noteikt, kur ielikt savu apziņu?Tagad taču viss uz tehnoloģijām balstās, tāpēc nākamais solis ir, ka apziņa tiks ievietota robotos, pēcāk viss vēl tālāk attīstīsies tā, ka ar tehnoloģiju un zinātnes palīdzību cilvēce, ne visi protams, pārvietosies pa Visumu kā citas civilizācijas? Bet kas būs, ja cilvēks nesasniegs tādu līmeni, ka katrs sev mācēs būvēt kosmosa kuģus un tā tālāk?Tāpēc rodas jautājums, vai tiešām no reinkarnācijas apļa tiešām izies visi? Piemēram, ja gars dzīvi no dzīves kuļās, sitās un tālāk tāpat netiek, tad viņš būs spiests palikt uz šīs planētas zeme, jo nespēs to pamest?
2.Gribētos saprast, kāpēc mūsu dvēseles (tās, kas dzimušas Latvijā) piedzima tieši šeit Latvijā, kur četri gadalaiki, nav daudz derīgo izrakteņu, aukstums, grūti dzīves apstākļi?
3.Vai mēs katrs esam cēlušies no viena un tā paša Avota? Ja jā, tad kāpēc neviens nekad neesam bijuši līdzīgi cits citam, bet katrs pilnīgi pretējs un katram pilnīgi cits stāsts? Vai Latvijā piedzimām un bijām zemu attīstīta valsts, jo bijām tikai nedaudz tālāk par pirmatnējā cilvēka posmu tikuši?
Elvita Rudzāte atbild:
1. Cilvēka apziņa nav blīva, to nevar redzēt uz aparātiem un programmēt. Programmēt var tikai prātu, bet ne apziņu. Vai cilvēka apziņa attīstīsies vai stāvēs uz vietas vai degradēsies, tas būs atkarīgs no paša cilvēka vēlmes mācīties, pārvarēt dzīves grūtības vai bēgt no dzīves grūtībām un degradēties.
Apziņa nav lieta, kuru var kaut kur ielikt. Cilvēkam ir tikai izvēle, vai attīstīt apziņas līmeni vai nē. No reinkarnācijas apļa izies pilnīgi visi, bet kādam tas var prasīt ļoti daudz miljonu, triljonu un vairāk gadu, ja viņš būs otrgadnieks, negribēs mācīties un kritīs atpakaļ jeb atkārtoti turpinās evolūciju no zemāka punkta.
2. Cilvēki, kas ir piedzimuši Latvijā, izvēlējās šo piedzimšanas vietu tieši tāpēc, ka viņa garīgajai izaugsmei tā ir vispiemērotākā. Piemēram, es uzskatu Latviju par brīnišķīgu vietu, esmu laimīga, ka mans gars izvēlējās nākt iemiesojumā Latvijā, bet Lindas attieksme pret Latviju ir caur materiālo prizmu un nespēju redzēt skaisto. Es priecājos, ka Latvijā ir četri gadalaiki, bet Linda par to nepriecājas. Es Latvijā redzu daudz cita laba bez derīgajiem izrakteņiem, kas var attīstīt Latvijas materiālo pusi, bet Linda to neredz. Tas nozīmē, ka viena no Lindas neapgūtajām mācībām ir nespēja priecāties par to, kas tev ir dots. Un pastāv ļoti liela varbūtība, ka nākamajā dzīvē Linda iemiesosies vietā, kur dzīves apstākļi būs vēl skaudrāki nekā Latvijā, lai viņa iemācītos priecāties par to, kas ir dots.
3. Viss radītais ir absolūti unikāls un cēlies no viena Avota. Radītājs neko nerada vienādu. Arī cilvēks, kas kaut ko ražo, nespēj radīt pilnīgi vienādu, lai arī ražošanas iekārtas ir ar augstu precizitāti. Tas ir tāpēc, lai attīstītos dažādība un visa dzīvā radība evolucionētu caur dažādo.
Nesaprotu, kāpēc Linda Latviju uzskata par zemi attīstītu valsti? Tieši otrādi, lai kādi laiki Latvijā ir bijuši, tās iedzīvotāji ir ļoti labi evolucionējuši un pat līdz mūsdienām spējuši saglabāt Lielo Skolotāju dotās gudrības, apkopojot tās dainās, dziedot tautas dziesmas, kuras nespēja aizliegt neviena iekārta.
sending...
