Viss skaistais, kas ielīksmo sirdi un dvēselē rada prieka gaviles, ir Garīgs.

    — Satja Sai Baba

    Visam, ko mēs darām – vai labu vai sliktu, vai apzināti vai neapzināti – seko rezultāts.Tādēļ darīt labu ir nepieciešamība – lai sekas būtu labas.

    — Satja Sai Baba

    Dzīve nav vienvirziena kustība. Mums jābūt gataviem gan dot, gan ņemt.

    — Satja Sai Baba

    Esiet labi, dariet labu, redziet labu. Tas arī ir ceļš pie Dieva.

    — Satja Sai Baba

    Dievišķo var sasniegt vienīgi, pārstājot izcelt citu un slēpt savas kļūdas.

    — Satja Sai Baba

    Dieva īstās mājas ir cilvēka sirds. Dievam nav dārgāka tempļa par cilvēka sirdi.

    — Satja Sai Baba

    Kad jums parādīsies Mīlestības spēks, jūs iegūsiet visus spēkus!

    — Satja Sai Baba

    Ne jau tas, kas zākā, apvaino, bet gan tas, ko mēs uzskatām par apvainojošu; tāpēc tevi neizaicina nekas cits kā paša uzskati.

    — Epiktēts

    Centies mainīt pasauli, kaut mazliet! Saskati būtisko un palīdzi citiem! Nekaitē! Vienmēr domā, kā vari būt noderīgs!

    — Ričards Brensons

    Mūsu laikmetā ceļš uz svētumu noteikti iet cauri darbības pasaulei.

    — Dags Hammarskjolds

    Ja vēlaties vienmēr būt laimīgi, lūdziet labklājību citiem.

    — Satja Sai Baba

    Ja kādam iespējams palīdzēt, kādēļ lai es par to justos nelaimīgs?Ja kādam nav iespējams palīdzēt, ko līdz būt nelaimīgam?

    — Šantideva

    Neskrien pakaļ pagātnei un nepazaudē sevi nākotnē.Pagātnes vairs nav. Nākotne vēl nav pienākusi. Dzīve rit šeit un tagad.

    — Buda

    Meditācijai un medicīnai ir vienas saknes – tas, kas dziedē, kas tevi padara veselu un pilnīgu, ir medicīna, bet augstākā līmenī – meditācija.

    — Senindiešu gudrība

    Nezinot, cik patiesība tuvu, cilvēki to meklē tālumā – cik žēl! Viņi līdzinās tiem, kuri, ūdens vidū stāvot, kliedz aiz slāpēm.

    — Hakuins

    Nepietiek ar zināšanu, mums tā jālieto praksē. Nepietiek ar gribēšanu, mums ir jārīkojas.

    — J.V. Gēte

    Jo lielāks ir spēks, kas piekritis tev kalpot, jo lielāko godprātību tas prasa no tevis.

    — Sokrats

    Mūsu šaubas ir nodevēji un liek mums pazaudēt labo, ko mēs varētu iegūt, liekot mums baidīties mēģināt.

    — Šekspīrs

    Mēs esam tādēļ, ka Dievs ir.

    — Emānuels Svēdenborgs

    Cilvēka dzīves mērķis un nolūks ir vienojoša zināšana par Dievu.

    — Oldoss Hakslijs

    Jaunais cilvēks būs mistiķis – vai viņa nebūs vispār.

    — Karls Rāners

    Mieru tu iegūsi vienīgi tad, ja pats to sniegsi!

    — Marija fon Ēbnere Ešenbaha

    Katra diena ir laba diena.

    — Budistu sakāmvārds

    Nedzen upi, ļauj tai plūst.

    — Āzijas gudrība

    Tajā acumirklī, kurā tu sapratīsi, kas patiesībā esi, visi šīs pasaules noslēpumi tev būs kā atvērta grāmata.

    — Bhagavadgīta

    Naids nekad nenovērsīs naidu- vienīgi mīlestība var pārvarēt naidu.Tas ir mūžīgs likums.

    — Buda

    Esi mīlošs, esi laipns, ej labestības ceļu.

    — Buda

    Neizglītotie savās likstās parasti vaino citus; iesācēji – paši sevi; pilnīgi izglītotie nevaino nedz kādu citu, nedz arī paši sevi.

    — Epiktēts

    Nav grūti mīlēt labu cilvēku. Grūti mīlēt cilvēku tādu, kāds viņš ir.

    — Juris Rubenis

    Viss, kas tev dzīvē ir vajadzīgs, ir tevī. Tu ieklausies savā iekšējā balsī, lai nevajadzētu iztaujāt nevienu citu.

    — Jozefs Kiršners

    Dvēsele vienmēr redz, ar ko slimo miesa. Ķermenis ir dvēseles templis, par ko jārūpējas.

    — Hipokrāts

    Stāvot pie jūras un tikai tajā lūkojoties vien, to pārpeldēt nevar.

    — Rabindranats Tagore

    Labāk ir pieņemt nepareizus lēmumus nekā neizlemt neko, jo no savas rīcības kļūdām tu vari mācīties.

    — Jozefs Kiršners

    Visi šķēršļi un grūtības ir pakāpieni, pa kuriem mēs kāpjam augšā.

    — Fridrihs Nīče

    Iziet cauri pasaulei, nedarot sevi pilnīgāku, ir tas pats, kas iznākt no pirts netīram.

    — Ališers Navoji

    Cilvēks kļūst vesels, neslēpjot savas slimības, nevis izliekoties vesels.

    — Juris Rubenis

    Reizi dzīvē laime klaudzina pie ikviena cilvēka durvīm, taču bieži vien šajā laikā cilvēks sēž tuvējā krodziņā un nedzird tās klauvējienu.

    — Marks Tvens

    Prāts pieder pats sev, un tas spēj pārvērst elli par Debesīm, bet Debesis par elli.

    — Džons Miltons

    Dzīves māksla ir prasme gaidīt. Ar varu atplēsts pumpurs nekad īsti neuzplauks.

    — Zenta Mauriņa

    Lai kāds būtu jūsu darbs, veiciet to kā ziedojumu Dievam.

    — Satja Sai Baba

    Prāts ir vienīgais laimes vai nelaimes, verdzības vai brīvības cēlonis.

    — Satja Sai Baba

    Kad jūs uz kādu norādāt ar pirkstu, tad atcerieties, ka trīs pirksti ir vērsti pret jums pašiem.

    — Satja Sai Baba

    Ja jūs citos atrodat trūkumus, tad ar trīskārt saasinātu uzmanību vērsieties pret saviem trūkumiem.

    — Satja Sai Baba

    Patiess garīgums ir prasme atrast savas kļūdas un tās izlabot.

    — Satja Sai Baba

    Gudrība un citas cēlas īpašības rodas tikai sirdī.

    — Satja Sai Baba

    Mēs varam sasniegt atbrīvošanu, izpildot savus pasaulīgos pienākumus, bet tikai tad, ja mūsu prāts vienmēr paliks iegremdēts Dievišķajā.

    — Satja Sai Baba

    Laime nav mērķis, bet pienākuma pildīšanas dabīgas sekas.

    — Pauls Dāle

    Cilvēka laime – viņa griba.

    — Gēte

    Laime padara priecīgu, nelaime – gudru.

    — Latviešu sakāmvārds

    Pasaules dvēseli baro cilvēku laime. Un arī to nelaime, ļaunums vai skaudība. Īstenot savu Likteni ir cilvēka vienīgais, patiesais uzdevums.

    — Paulu Koelju

    Laimi nes mīlestība, nevis patiesība.

    — Juris Rubenis, Māris Subačs

    Tici un dari, sevi un pasauli. Dari laimi, un būs laime.

    — Rainis

    Augstākā gudrība un laime ir dievišķas kārtības izprašana un piemērošanās tai.

    — Edvarts Virza

    Cilvēks, kas domā tikai par sevi un meklē visur izdevīgumu, nevar būt laimīgs. Gribi dzīvot sev – dzīvo citiem!

    — Seneka

    Nemeklējiet laimi pasaulē, laime ir jūsos pašos, esiet uzticīgi sev.

    — Ērihs Marija Remarks

    Vēlēšanās kalpot vispārības labā jāpadara par dvēseles nepieciešamību, par priekšnoteikumu personiskajai laimei.

    — Antons Čehovs

    Laime ir ar tikumību apvienota labklājība.

    — Aristotelis

    Cilvēks vairo savu laimi par tik, par cik viņš dara laimīgus citus.

    — Bentams

    Labākais veids, kā atbrīvoties no ienaidnieka, ir apzināties, ka viņš nav tavs ienaidnieks.

    — Buda

    Dari to, kas nes svētību, nevis savā labā, bet tādēļ, lai visas Visuma būtnes darītu laimīgas.

    — Buda

    Bailes dzīvot un bailes mirt aizver laimei vārtus.

    — Drukpa Rinpoče

    Lietas rodas un atkal izzūd. Laimīgs ir tas, kas to vienkārši mierīgi vēro.

    — Buda

    Ja vēlies zināt savu nākotni, tad aplūko sevi tagadnē, jo tā ir cēlonis tavai nākotnei.

    — Buda

    Ceļš uz prieku ved caur laipnības izrādīšanu, spēcinot sirdi ar līdzcietību.

    — Buda

    Vislaimīgākais cilvēks ir tas, kas dāvā laimi vislielākajam cilvēku daudzumam.

    — Didro

    Laime pati atrod ceļu pie garā stiprajiem.

    — Indiešu sakāmvārds

    Nedzenies pēc laimes: tā vienmēr atrodas tevī pašā.

    — Pitagors

    Kurš ir laimīgs? – Tas, kura miesa ir vesela, gars mierīgs un izkopj savas dotības.

    — Taless

    Dzīve – tas ir ceļš mājup.

    — Melvils

    Lielā māksla dzīvot laimīgi slēpjas spējā dzīvot tagadnē.

    — Pitagors

    Dzīve gūst savu bagātību no pasaules, bet nozīmi no mīlestības.

    — Tagore

    Dzīvot vajag tā, lai nevajadzētu nāves baidīties un arī tās vēlēties.

    — Tolstojs

    Tur kur ir sirds, mīt arī laime.

    — Poļu sakāmvārds

    Īstu jēgu atminam, kad mūsu “es” kalpo mazajam “tu”, tuvcilvēkiem, un lielajam “Tu” – Dievam.

    — Zenta Mauriņa

    Laime ir ceļa redzējums. Laime ir perspektīva. Bet šim ceļam ir jēga tikai tad, ja tas ved uz kopību ar cilvēkiem, un domu un jūtu bagātību.

    — Saulcerīte Viese

    Laime pati atrod ceļu pie garā stiprajiem.

    — Indiešu gudrība

    Runā, ka pilnīgai laimei cilvēkam ir nepieciešamas tikai dažas lietas: kāds, kuru mīlēt, darbs, ko darīt, un kaut kas, uz ko cerēt.

    — Toms Bodets

    Skaistums nav ķermenī, to rada raksturs un šķīstība.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēku bez rakstura nevar nosaukt par cilvēku. Viņš ir tikai dzīvnieks.

    — Satja Sai Baba

    Raksturs ir cilvēka patiesā rota, tā pazaudēšana ir visu viņa ciešanu un bēdu cēlonis.

    — Satja Sai Baba

    Patiess Cilvēks ir tāds, kuram ir stiprs raksturs.

    — Satja Sai Baba

    Īsts humānisms pastāv vienīgi domu, vārdu un rīcības saskaņā.

    — Satja Sai Baba

    Tas, kurš saglabā harmoniju savās domās, vārdos un darbos, ir Patiess Cilvēks.

    — Satja Sai Baba

    To, kurš ir izpratis Dieva vienoto dabu (bez duālisma), var uzskatīt par Patiesu Cilvēcisko būtni.

    — Satja Sai Baba

    Patiess Cilvēks ir tas, kurš apzinās cilvēcei piemītošo Dievišķumu.

    — Satja Sai Baba

    Lai kādu ļaunumu tu otram nodarītu, tu to nodari vispirms sev.

    — Ričards Bahs

    Piepildi dzīvi ar to, ko vienmēr esi sapņojis darīt, un tev vairs neatliks laika justies slikti.

    — Ričards Bahs

    Izvairies no problēmām, un tu nekad tās nepārvarēsi.

    — Ričards Bahs

    Vēlies nākotni bez grūtībām? Kāpēc gan tu parādījies šajā laikā un telpā, ja nevēlies saskarties ar grūtībām?

    — Ričards Bahs

    Tava misija ir soļot pa gaismas taku, lai cik melna nakts valdītu visapkārt.

    — Ričards Bahs

    Tavas iedzimtās īpašības ir atkarīgas no jūtām, kādas tu turi savā sirdī.

    — Satja Sai Baba

    Nekad nerunā nepatiesi vai ar mērķi kādu sāpināt.

    — Satja Sai Baba

    Mūsu raksturs atspoguļojas mūsu vārdos, uzvedībā un ikdienas darbos.

    — Satja Sai Baba

    Lai atbrīvotos no ego, ir jākontrolē savas pasaulīgās domas un jūtas.

    — Satja Sai Baba

    Dariet citiem to, ko vēlaties, lai citi darītu jums.

    — Satja Sai Baba

    Līdzjūtība ir patiesa dievlūdzēja raksturīgākā īpašība.

    — Satja Sai Baba

    Galvenā īpašība, kas tiek gaidīta no dievbijīgā, ir iecietība.

    — Satja Sai Baba

    Lepnība un iedomība ir vispeļamākās īpašības.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēkam ir dota Dievišķā gudrība, lai viņš ieraudzītu savu patieso būtību.

    — Satja Sai Baba

    Galva ir slikto domu avots, sirds – cēlo domu avots.

    — Satja Sai Baba

    Nepietiek paziņot, ka jūs esat šķīsti. Tā būs taisnība, ja citi to teiks.

    — Satja Sai Baba

    Domu, vārdu un rīcības vienotība ir Patiesa Cilvēcība.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēks var iekarot visu pasauli, kad viņa domas ir šķīstas.

    — Satja Sai Baba

    Tu neiemantosi cieņu, ja tavas domas būs pretrunā ar taviem vārdiem.

    — Satja Sai Baba

    Nekad savu domu nepārvērt rīcībā steigā.

    — Satja Sai Baba

    Sirdij ir jābūt tik mīkstai kā sviests. Prātam ir jābūt tik vēsam kā mēnesgaisma, un runai ir jābūt tik saldai kā medus.

    — Satja Sai Baba

    Prāta līdzsvars ir Patiesas Cilvēciskās būtnes galvenā pazīme.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēka svētums dara viņu labu.

    — Satja Sai Baba

    Galvenā darbība, kurā cilvēkam jāiesaistās, ir kalpošana citiem cilvēkiem.

    — Satja Sai Baba

Kā notiek evolūcija? – piektais turpinājums 19.12.2020

Kā notiek evolūcija? – raksta sākums

Kā notiek evolūcija? – pirmais turpinājums

Kā notiek evolūcija? – otrais turpinājums

Kā notiek evolūcija? – trešais turpinājums

Kā notiek evolūcija? – ceturtais turpinājums

Linda jautā: Mani ļoti interesē visas šīs tēmas, jo gribas saprast kā viss patiesībā notiek. Labprāt izlasītu visas Dzīvās Ētikas Mozaīkas grāmatas un visu pārējo, kurā visi šie procesi un notikumi skaidroti, bet ikdienā diemžēl tam nepietiek enerģijas, jo visos iemiesojumos (tajos nokļuvu ar regresijas metodes palīdzību) esmu bijusi ļoti vārga, jo esmu dzīvojusi skarbos apstākļos. Man teica daktere, ka es jau esot piedzimusi nogurusi, ļoti trausla un vājš ķermenītis man bijis. Es ļoti ātri gurstu no visa, jo dzīvības enerģijas maz. Es gurstu pilnīgi no visa, tāpēc ir grūti, kad gribas lasīt kaut ko noderīgu, bet nav enerģijas, jo, kad nav enerģijas, tad mans prāts nav skaidrs un neuztveru lasīto vielu.

Starp citu, varbūt Elvitas kundze var pateikt, ko darīt, kā vairot dzīves enerģiju? Astrologs man teica, ka man ir jāvairo šajā dzīvē gan materiālās vērtības, gan enerģētiskās. Kā es varu uzlabot savus dzīves apstākļus, ja man jau no dzimšanas nepietiek enerģijas? Lai kaut ko radītu, mācītos vai strādātu ir nepieciešama enerģija, bet, ja tās nav, tad neko nevar sasniegt, panākt. Cits strādā vairākos darbos un vēl mācās, iet treniņos un citur, bet es knapi vienu skolu varu pabeigt un pēc mācību dienas nokrītu bezspēkā gultā. Vairs pat nepietiek enerģijas mājas satīrīt, ēst pagatavot, nomazgāties, sagatavot nepieciešamo nākamai dienai. Man gribētos strādāt par ārsti, bet es tur  nederu, jo pat studijas nevaru izturēt dēļ zemās enerģijas līmeņa. Man visu laiku nāk miegs, grūti koncentrēties un uztvert vielu. Bet citi, kuri strādā nevis no sirds un, lai kalpotu cilvēcei, bet rūpējas tikai par savu labumu apkrāpjot cilvēkus vai iegūstot naudu un materiālos labumus nelikumīgā veidā, dzīvo labi un par enerģijas trūkumu nesūdzas. Tāpēc aplami ir apgalvot, ka tie, kuri mūsdienās ir trūkumcietēji iepriekšējos iemiesojumos ir bijuši skopi un nav dalījušies ar svau mantu, bet tie, kuriem ir labi apstākļi, ka tie vot gan bijuši labiņi. Priekš tam jau pastāv regresijas terapija (došanās uz iepriekšējiem iemiesojumiem), lai cilvēks varētu saprast kādēļ ar viņu notiek tas, kas notiek. Tā kā savējos esmu bijusi, tad zinu, ka esmu bijusi tikumiski audzināta un lai cik absurdi neizklausitos, tad tieši šo rakstura īpašību dēļ esmu cietusi visos laikos. Manai dzimtai bija tāpat, jo mums jau no mazotnes bija ieaudzināts, ka nedrīkst otram darīt sliktu, ka nedrīkst krāpties, ka nedrīkst būt skopiem, ka jābūt pieticīgiem, ka nedrīkst būt vardarbīgiem un tā tālāk. Mums mācīja rūpes par citiem, rūpes par visu dzīvo radību, pat kukaini nenospiest. Tādi ir daudzi cilvēki, bet kāpēc Dievs tos nesargā un pieļauj, ka tādus piemēram nogalina holokaustā, uz Sibīriju izsūta?

Minēšu vienu piemēru un Jūs lūdzu izskaidrojiet man, kas šajā gadījumā notiks ar cilvēku nākamajā dzīvē, lai es saprastu kā tas notiek, jo reizēm liekas, ka nekāda Dieva nav, kas rūpējas par tiem, kas grib dot kaut ko labu pasaulei. Situācija: Emīls grib strādāt par skolotāju, lai iegūtās zināšanas nodotu tālāk nākamai paaudzei, bet Fridrihs ir terorists, kurš jau laupījis vairākiem cilvēkiem dzīvības un izdomā arī Emīlu nogalināt. Fridrihs izmanto nežēlīgas metodes un Emīla fiziskajam ķermenim ļoti sāp. Bet zināms, ka Emīlam nav slikta karma. Tad kāpēc šajā situācijā Dievs pieļautu to, lai Emīls uz sevis izjūt ļoti lielas fiziskās sāpes? Vai tiešām Emīlam uz savas miesas tādas elles šausmas bija jāpiedzīvo, lai citi gūtu mācību, ka ir slikti nogalināt labo?

Esmu sapratusi, ka ne vienmēr kādas attiecības beidzas tādēļ, ka iepriekšējos iemiesojumos pieļautas kļūdas: piemēram, tagad upuris kļūst par varmāku un otrādi. Regresijas terapijā uzzināju, ka ar vīru esmu bijusi līdzās
dažādās lomās (bet attiecības bijušas visos iemiesojumos labas, saticīgas) un šajā iemiesojumā jau no mazotnes atpazinu savu līdzgaitnieku, bet problēma tāda, ka šī dvēsele pēkšņi mani atgrūda visu laiku, lai kā arī centos tuvoties, jo es šo dvēseli uzreiz atpazinu. Tas man bija sāpīgi un raisīja manī neizpratni. Elvitas kundze, ko šajā gadījumā tas nozīmē? Kas tā par mācību?

Vai mēs piedzimstam, lai eksperimentētu ar visu, kas mums apkārt? Kas tad īsti mums ir jāattīsta un kas jādara šajā pasaulē uz šīs planētas? Jāapgūst kaut kādas prasmes, jākļūst ļoti intelektuāliem un super gudriem, lai varētu mācēt būvēt kosmosa kuģus, lidojošus auto, supersarežģītas celtnes un visas citas lietas, ko rāda zinātniskajā fantastikā?Jārada tādi apstākļi, lai dzīvot kļūst viegli?

Jūs sakāt, ka eiropieši ir otrgadnieki, bet kā tas izpaužās? Un kāpēc atkrišana atpakaļ notiek vēl smagākos apstākļos?

Kādēļ tad visiem nav dota tāda apziņa, ka viņi dzīvo apzinātu dzīvi? Ja visi piedzimtu ar sapratni par lietu reālo dabu, tad viņi noteikti rīkotos citādi, bet tā kā viņi neko nezina, tad notiek smagu kļūdu pieļaušana. Kāpēc Dievs katram nav paredzējis saprast, kādēļ vispār dzīvojam un kādi ir mūsu uzdevumi?

Kādēļ mums ir dots fiziskais ķermenis, kurš izjūt sāpes? Kāpēc vispār ir kaut kam jāsāp? Kādēļ ķermenim ir doti nervi?

Elvita Rudzāte atbild: Linda raksta daudz un garas vēstules, tāpēc manī ir izbrīns, ka Lindai nav enerģijas. Rodas jautājums, kur Linda ņem enerģiju rakstīt man vēstules? Es iesaku Lindai labāk tērēt savu enerģiju, lasot grāmatas, kas pierakstītas no Pirmavota, nekā tērēt savu enerģiju, rakstot man vēstules, jo es vēl nevaru zināt to, ko zina Lielie Skolotāji un esmu vēl ļoti nepilnīga.

Linda ir piemērs, kas notiek, kad cilvēks uzticas regresijas terapijā redzētajam un astrologa teiktajam. Lielie Skolotāji ir skaidrojuši, ka šobrīd iemiesojumā nav neviena astrologa, kas spētu pateikt visu informāciju bez kļūdām. Tāpat ir zināms, ka regresijas terapijas laikā cilvēks var redzēt to, ko grib redzēt, bet tas neatbilst patiesībai. Linda drīkst neticēt manis teiktajam un palikt pie saviem uzskatiem, tā ir viņas izvēle.

Atbildot uz Lindas jautājumu par enerģijas vairošanu: enerģija vairojas, ja cilvēks dara Dievam tīkamus darbus un realizē savu potenciālu, palīdzot tiem, kam klājas grūti. Jo vairāk cilvēks citiem dod, negaidot neko pretim, jo vairāk Dievs viņam dāvā enerģiju.

Atbildot uz Lindas jautājumu par nogalināto skolotāju: Dievs dod atļauju nogalināt cilvēku, ja cilvēkam ir jāizpērk sava karma vai, ja cilvēks pats ir uzņēmies būt par upuri, lai caur savu nāvi pievērstu plašas sabiedrības uzmanību kādai problēmai, kam sabiedrībā netiek pievērsta pietiekama uzmanība. Nekas pasaulē nenotiek bez Dieva ziņas un Viņš ir absolūti taisnīgs.

Kāpēc kāds mūs atgrūž? Tikai tāpēc, lai atgrieztu mums atpakaļ karmisko parādu. Mums nav jāzina, kādas ir bijušas mūsu attiecības iepriekšējās dzīvēs, jo dzīvju ir tik daudz un mēs esam tajās tik daudz slikta darījuši, ka tas ir tikai humāni no Dieva puses, ka Viņš mums nerāda iepriekšējās dzīves, lai pasargātu mūsu psihi un mēs nesajuktu prātā.

Kāpēc mēs piedzimstam? Tāpēc, lai paplašinātu savu apziņas līmeni un augtu garā. Taču mācīšanās process notiek caur slikto jeb grūtību pārvarēšanu. Lai cilvēks pārvarētu grūtības, viņam jāizprot savas neapgūtās mācības un tā notiek cilvēka garīgā attīstība.

Katram cilvēkam ir dots limits, cik ilgi viņš eksperimentēs ar savām izvēlēm un turpinās atkārtot vienas un tās pašas kļūdas. Kad cilvēks ir izsmēlis savu limitu, tad viņš nevar turpināt evolūciju no augstāka punkta, bet turpina to no zemāka punkta.

Kādēļ visiem nav dota tāda apziņa, lai viņi dzīvotu apzinātu dzīvi? Apziņu cilvēks attīsta pats, kas ir galvenais iemesls, kāpēc cilvēks ir nācis iemiesojumā. Ja viņam viss tiktu nolikts “uz paplātes”, tad nekāda attīstība nenotiktu.

Cilvēkam ķermenis ir dots kā vislabākais un godīgākais draugs, kas nekad nemelo. Ja cilvēks apgūst ķermeņa valodu, tad viņš ļoti labi var iepazīt pats sevi. Ja nebūtu nervu un cilvēks neko nejustu, tad viņš nespētu attīstīties.