Pienākums – kāpēc negribas to pildīt? 15.01.2021

Mūsdienās arvien biežāk sāk parādīties problēma, ka cilvēks atsakās pildīt savus pienākumus, bet ļoti labi zina savas tiesības un ar tām sāk manipulēt. Kāpēc tā ir noticis?

Tāpēc, ka cilvēki nezina par Dievišķā Došanas – ņemšanas likuma eksistenci. Cilvēki vispirms grib saņemt, jo uzskata, ka viņiem pienākas. Savukārt par saviem pienākumiem gan bieži aizmirst, atrodot visdažādākās atrunas, kāpēc pienākumu var nepildīt.

Piemēram, mūsdienās ir ļoti daudzi tēvi, kas nemaksā alimentus par saviem bērniem un neuzņemas par tiem pilnīgi nekādas rūpes. Viņi nav uzņēmušies atbildību par saviem bērniem un nepilda arī savus pienākumus attiecībā pret bērniem.

Arī bērni ne visi ir gatavi izpildīt uzticētos pienākumus. Vai problēmas sakne ir audzināšanā? Bērnu tiesību aizsardzības likums nosaka: bērnam ir pienākumi gan mājās, gan pret sabiedrību. Tā likums, piemēram, paredz, ka bērnam ir pienākums atbilstoši savam vecumam apkopt sevi un piedalīties mājas darbos, bet nenosauc konkrētus darbus, kas bērnam jādara, – tos, vienojoties ar bērnu, izlemj vecāki. Protams, labi, ja bērnam uztic pienākumus jau no agras bērnības. Taču mūsdienās bērniem pienākumi netiek uzticēti. Kāpēc?

Kādus pienākumus bērniem paredz likums?

Bērna pienākumi mājās:

• Bērnam ir pienākums atbilstoši savam vecumam apkopt sevi un piedalīties mājas darbos.
• Bērnam jāizturas ar cieņu pret saviem vecākiem (vai adoptētājiem) un citiem ģimenes locekļiem, pret aizbildņiem un audžuģimenes locekļiem.

Bērna pienākumi pret sabiedrību:

• Bērns ir pilntiesīgs sabiedrības loceklis. Viņa pienākumi pret sabiedrību pieaug atbilstoši vecumam. Bērnam ir pienākums mācīties atbilstoši savai fiziskajai un garīgajai attīstībai. Mācību laikā viņam jāievēro izglītības iestādes iekšējās kārtības noteikumi.
• Bērnam atkarībā no viņa vecuma un brieduma pakāpes ir pienākums sargāt savu veselību.
• Bērnam jāizturas ar cieņu pret valsti, tās simboliem un jāievēro likumi. Bērnam jāievēro sabiedrībā pieņemtie uzvedības noteikumi.
• Bērns nedrīkst, izmantojot savas tiesības, aizskart citu bērnu un pieaugušo tiesības un likumīgās intereses.
• Bērnam ir pienākums saudzīgi izturēties pret apkārtējo vidi.

Daudzi vecāki sūdzas, ka bērni atsakās pildīt mazos pienākumus mājās, piemēram, savas istabas sakārtošana, trauku nomazgāšana u.tml. Tāpat pedagogi sūdzas, ka bērni neievēro iekšējās kārtības noteikumus. Kāpēc bērni atsakās pildīt savus pienākumus? Jo viņi neizprot pienākuma jēgu un ārpasaulē ir ļoti daudz kairinājumu un kārdinājumu, kuriem bērni nespēj pretoties. Tāpēc viņi atsakās pildīt pienākumus, lai varētu ļauties kaut kam citam, kas viņam šķiet interesantāks.

Patiesībā tās ir labklājības sekas. Pieaugušie atsakās no pienākumiem un atbildības, lai varētu ļauties baudām un tieši to pašu dara bērni. Pieaugušie dusmojas uz bērniem, ka bērni nepilda pienākumus, bet vai pieaugušie ir gatavi atteikties no baudām jeb kārdinājumiem? Mūsdienu sabiedrībā ir tik daudz dažādi kārdinājumi, ka jābūt ir garā stipram cilvēkam, lai no tiem atteiktos. Ja pieaugušie nespēj atteikties no kārdinājumiem, kā lai bērns no tiem atsakās? Tāpēc sabiedrībai kopumā būtu jāpadomā, kādas pārmaiņas nepieciešamas, lai mazinātu sabiedrībā visa veida kārdinājumus.

Tanī pašā laikā stiprs gars ir tas, kas spēj pateikt “nē” kārdinājumam. Vai mēs izaudzināsim garā stiprus bērnus, ja norobežosim viņus no kairinājumiem, nedod tiem iespēju pārvarēt kārdinājumu situācijas? Tātad mums tomēr ir jāmeklē “zelta vidusceļš”. Kāds tas varētu būt? Bērns ir jāsagatavo kārdinājuma situācijai jau pirms viņš ir ļāvies kārdinājumam un šo sagatavošanu var veikt tikai skaidrojot cēloņu un seku sakarību. Pieaugušie par maz skaidro bērnam aizliegumus. Tie bērni, kas izprot aizlieguma jēgu, tie neļaujas kārdinājumam.

Piemēram, jauniešiem ir liels kārdinājums pamēģināt intīmās attiecības. Kas var jaunieti atturēt no šā kārdinājuma īstenošanas? Tikai skaidrojums, kāpēc nedrīkst to darīt, izskaidrojot sekas, ja tas tiek darīts. Diemžēl maz ir cilvēku, kas sniedz jauniešiem pareizu skaidrojumu, jo bieži tas aprobežojas ar vārdiem, lai meitenei neiestātos grūtniecība. Diemžēl vairums jauniešu nezina, ka intīmo attiecību laikā tiek uzņemta partnera karma, kas ietekmēs jaunieša turpmāko dzīvi.

Tas pats attiecas uz pienākumu. Tie bērni, kas izprot, kas notiek, ja pienākums netiek izpildīts, tie atbildīgāk izturas pret pienākumu pildīšanu. Tas pats attiecas uz pieaugušajiem. Arī viņiem vairāk ir jāskaidro cēloņu un seku sakarības, jo tad viņi atbildīgāk izturēsies pret savu dzīvi un uzticētajiem pienākumiem.

Nedrīkst neko uzspiest, jo tas rada protestu. Bet lai, nebūtu jāuzspiež, tad nepieciešams cēloņu un seku pārliecinošs skaidrojums.

Bērniem, kas atsakās izprast pienākumu jēgu nepieciešams parādīt kā viņš varētu ciest, ja vecāki vai pedagogi nepildītu savus pienākumus.

Pieaugušos pārmācīs dzīve, bet šīs mācības ir ļoti skaudras un ciešanu pilnas. Gudrs ir tas, kas pirms izvēles izdarīšanas kārtīgi padomās par savu izvēli, iztēlojoties izvēles sekas. Tāpēc tik ļoti svarīgi visiem cilvēkiem jau no agras bērnības mācīt par cēloņu un seku sakarību, ko Austrumos sauc par Karmas likumu. Jo ātrāk bērni sāks izvērtēt savas izvēles sekas, jo ātrāk viņi kļūs atbildīgi, pildot savus pienākumus. Bērniem ir jāiemāca ne tikai darīt to, kas patīk, bet arī darīt to, kas nepatīk. Tikai tā var attīstīt pacietību, kas ir ļoti svarīga īpašība visās dzīves jomās, jo sabiedrībā nepastāv tāds darbs, kur visi pienākumi ir tīkami. Vienmēr ir jādara kaut kas, kas nav tīkams.

Autore: Elvita Rudzāte