Kāpēc nejūtu mīlestību? 03.02.2021

Simona jautā: Garīgās attīstības ceļu ejot mani vairākkārt ir piemeklējuši depresīvi stāvokļi, nomāktība, apjukums, apziņa, ka es neko nezinu, nesaprotu, neprotu ieraudzīt, atrisināt. Laika gaitā esmu spējusi kaut kā situācijas, apstākļus, slimības, sapņus izprast, lai virzītos uz priekšu, BET ir pienācis mirklis, kad atkal neko nesaprotu. Es vairs nejūtu mīlestību… ne pret vienu, pret sevi dažreiz (bet vai tas ir žēlums vai mīlestība, nezinu, esmu apjukusi).

Man ir ģimene, lai kādas problēmas mūs piemeklētu, es teiktu, ka normāla ģimene, esam veseli un viss mums ir labi, BET es viņus nemīlu, ne vīrieti, ne bērnus, ne savu mammu, nevienu… Šķiet, ka kāds sasaldējis manu sirdi. Es lūdzos Dievu, lai atkal dod man spēju mīlēt, jo ļoti grūti tā dzīvot un es vēlos dzīvot mīlestībā, taču, lai ko es darītu, es vairs
nevaru vai nemāku mīlēt. Esmu mīlējusi pirms tam un zinu kā tas ir. Nav tā, ka man riebjas mana ģimene, nē man tā patīk, bet augstākas jūtas pazudušas. Tā it kā kāds būtu atņēmis man kādu maņu un tādēļ es nevaru pilnvērtīgi dzīvot. Es nemīlu arī sevi.

Fiziski parūpējos, atpūšos un tas ir arī viss. Un man ir milzīgs kauns par šo nespēju mīlēt, bet nevaru arī neko izdarīt, tikai lūgties, bet bieži nespēju arī to, man ir kauns, ka esmu tāda. Dažkārt atnāk tādi sīki mīlestības uzplaiksnījumi apskaujot bērnu, samīļot dzīvnieku, ieraugot skaistumu dabā, bet tie ir tik īsi mirkļi un ātri izgaist. Es iedomājos, ka varbūt šobrīd pārdzīvoju dvēseles tumšo nakti, bet īsti nezinu kā atšķirt to no problēmsituācijas, kurā es esmu, varbūt vienkārši esmu nespējīga atrisināt to un meklēju argumentus, ka tā ir sava veida transformācija. Nespēju izkļūt no šī stāvokļa. Iespējams tā ir mācībstunda, kas man jāapgūst, bet es diemžēl nezinu, kas man jādara, lai apgūtu. Kā Jūs domāt Elvita, kas tas, ko šobrīd pārdzīvoju?

Elvita Rudzāte atbild: Svētā Terēze no Avilas grāmatā “Dvēseles pils” ir aprakstījusi stāvokli, ko sauc par GARĪGO SAUSUMU. To var piedzīvot garīgā ceļa gājējs trešajā garīgās attīstības posmā. Pavisam ir septiņi garīgās attīstības posmi. Šo stāvokli rada tumsas spēki jeb ļaunais gars. Tomēr atcerēsimies, ka nekas nenotiek bez Dieva atļaujas. Dievs, izmantojot tumsas spēkus kā instrumentu, pārbauda garīgā ceļa gājēju, ko tas ir iemācījies, jo šādā stāvoklī esošajam ir jāpielieto praksē savas zināšanas, lai izietu no šī stāvokļa un turpinātu garīgo attīstību jau nākamajā līmenī.

Garīgais sausums ir labu darbu veikšana un pareiza dzīve ar gudrību, bet bez mīlestības un pazemības. Piedzīvojot garīgo sausumu, svarīgi ir iegūt pazemību un nevis nemieru, ko vēlas panākt ļaunais gars. Tātad šis stāvoklis pārbauda cilvēka spēju ar pazemību pieņemt visu, kas dzīvē notiek un nesākt sevi un citus nosodīt.

Ļoti svarīgi ir saņemt Dieva žēlastību, bet, lai to saņemtu, ar pazemību jāpieņem situācija un jāturpina dzīvot saskaņā ar Dievišķajiem likumiem, lūdzot Dievam žēlastību. Ja garīgā ceļa gājējs neiztur šo pārbaudījumu, viņa dvēseli var atmest atpakaļ pirmajā garīgās attīstības līmenī. Ja dvēsele ir patiesi pazemīga, tad Dievs, dāvās tai mieru un palīdzēs pieņemt šo stāvokli, un viņa jutīsies daudz laimīgāka par tiem, kas saņēmuši iepriecinājuma dāvanu jeb izjutuši Augstāko Spēku klātbūtni. Pārbaudījumu laikā Dievs vēlas, lai tiktu pieņemta Viņa griba un saglabāts dvēselē miers.

Iesaku Simonai pavērot sevi un atcerēties, vai viņa pirms šī stāvokļa iestāšanās nebija sākusi domās nosodīt tos, kas nedzīvo saskaņā ar Dievišķajiem likumiem? Vai nebija sākusi citus pamācīt kā pareizi būtu jādzīvo? Ļoti svarīgi ir raudzīties uz savām kļūdām, nevis ievērot citu pieļautās kļūdas.

Trešajā garīgās attīstības līmenī svarīgi ir attīstīt nesavtību jeb citiem vārdiem sakot, visu, ko dari, dari bez aprēķina, pieliekot visas pūles, lai tevī jo pilnīgāk piepildās Dieva griba, bagātinot savu eksistenci ar auglīgiem darbiem jeb darbiem, kas dod cilvēcei kādu labumu. Ļoti svarīgi ir saglabāt pazemību, kas tevi noliek tavā īstajā vietā un atbrīvo tavu sirdi no jebkādām iedomām un pretenzijām. Nepieciešams vingrināties paklausībā konkrētās lietās: tā tev dos drošības sajūtu, ka meklē tikai Dieva gribu. Citiem vārdiem sakot, ir jāpieņem Dieva griba visās dzīves situācijās.

Kad cilvēka dvēsele ir tik tumšā stāvoklī, nepieciešams atbalsts šo stāvokli pārvarēt. Ja Simonai neizdodas pašai saviem spēkiem pārvarēt šo tumšo dvēseles stāvokli, tad iesaku piedalīties dzīves izpratnes programmā “PRIEKS DZĪVOT!”, informāciju par programmu lasīt šeit.