Dzīves dualitāte – kā pret to attiekties 06.03.2021

Dievišķais Polaritātes likums nosaka, ka pastāv gan labais, gan sliktais, gan melnais, gan baltais. Visumā ir nepieciešams līdzsvars, tāpēc pastāv gan pozitīvais, gan negatīvais, citādi nebūtu attīstības.

Dzīves patiesība ir tā, ka visam ir divas puses. Nemēdz būt sliktā bez labā, tāpat kā nemēdz būt labā bez sliktā. Kas redz tikai vienu pusi, tas kļūdās un cieš. Kamēr cilvēks neiemācās redzēt veselumu, viņam nepieciešama nelaime, lai novērtētu laimi, viņam nepieciešams sliktais, lai novērtētu labo. Ļoti bieži cilvēki nespēj izprast to, ka dzīvē sliktais ir nepieciešams, lai rastos labais.

Esmu sastapusi vairākus cilvēkus, kuri dusmojas uz valsti par slikto ekonomisko situāciju, kuras dēļ viņi ir zaudējuši darbu un viņiem sākusies depresija. Šie cilvēki nespēj saskatīt darba zaudēšanas pozitīvo pusi, to, ka viņiem ir iespēja pievērsties kam citam, piemēram, īstenot savas intereses un hobijus, uzsākt uzņēmējdarbību, ar ko var nodrošināt arī eksistenciālās vajadzības.

Dualitāte izpaužas katru mirkli visdažādākajās situācijās. Piemēram, cilvēki var ļoti atšķirīgi uztvert videoklipu. Kāds var uzskatīt, ka videoklips ir pamācošs un pozitīvs, bet kāds cits to uztver kā negatīvu un atriebīgu. Tas, kas radīja videoklipu domāja vienu domu, bet tas kas skatījās videoklipu, uztvēra kaut ko pavisam citu.

Pastāv tāds teiciens: “Katrs spriež pēc savas līdzības”. Citiem vārdiem sakot, mēs pasauli uztveram tā kā paši pret to attiecamies. Cilvēks, kas neuzticas cilvēkiem, visos cilvēkos redz nodevību. Viņam grūti saprast, ka visi cilvēki nav vienādi, jo viņa sliktā pieredze ir likusi viņam nonākt pie tāda secinājuma. Cilvēks, kas zog, visus cilvēkus uzskata par zagļiem.

Piemēram, cilvēks, kas vīlies politiķos, vairs neuzticas nevienam politiķim, kaut arī starp politiķiem ir tādi politiķi, kuriem var uzticēties. Visi politiķi ir ielikti vienā maisā – visi ir slikti.

Katrā cilvēkā ir 49% negatīvais un 51% pozitīvais. Parasti cilvēki cenšas kontrolēt savu negatīvo un parāda tikai savu pozitīvo pusi, bet kaut kādos kritiskos brīžos parādās arī negatīvais. Tanī brīdī citi cilvēki, kas nav līdz šim redzējuši šo cilvēka negatīvo pusi, viņā viļas.

Patiesībā vilšanos piedzīvo tikai tie cilvēki, kas dzīvo ilūzijā. Diemžēl daudzi garīgās attīstības ceļa gājēji mēdz piedzīvot vilšanos, jo nezina, ka pasaulē viss ir duāls. Viņi tiecas pretī ideālam, kas nav slikti, tomēr viņi aizmirst, ka līdz ideālam nevar nonākt, nepiedzīvojot slikto un neizprotot sliktā labo pusi. Ļoti augsti attīstīti gari saka, ka dualitātes nav jeb citiem vārdiem sakot, nav ne labā, ne sliktā, jo Smalkā Plāna augstākajos līmeņos notiek sadarbība visos līmeņos. Augstākie Spēki saprot, ka kamēr cilvēki nepiedzīvos slikto, viņi negribēs attīstīties. Tāpēc Dievs dod atļauju tumsas spēkiem veikt sliktus darbus, lai atmodinātu cilvēci no miega.

Cilvēce sapņo par materiālo labklājību, bet tā cilvēces daļa, kas šo sapni ir piepildījusi, nav laimīga. Kāpēc? Tāpēc ka labklājībai līdzās stāv slinkums, nevēlēšanās attīstīties, jo kāpēc gan attīstīties, ja vari dzīvot baudās? Daudzu bagātu vecāku bērni iekrīt narkotiku slazdos, jo viņi nezina kas ir tiekšanās un vajadzība kaut ko sasniegt, jo vecāki visu ir nolikuši bērnam priekšā uz paplātes.

Daudzi nespēdami izprast dualitāti, krīt galējībās. Piemēram, kāds, kas bijis bagāts, atdod visu mantu un dzīvo pilnīgā nabadzībā, lai izbaudītu nabadzību un askētisku dzīves veidu. Un pretēji, kāds, kas ilgi dzīvojis nabadzībā, kļūstot bagātam, sāk vēlēties kļūt vēl bagātāks līdz iekrīt alkatības slazdā, aizmirstot par bēdu brāļiem, kuriem tagad viņš varētu palīdzēt. Budam arī bija iespēja dzīves laikā izbaudīt šīs divas galējības un Viņš nonāca pie secinājuma, ka ir zelta vidusceļš – ka cilvēkam labi ir būt ne bagātam, ne nabagam. Mūsdienās ekonomikā to sauc par iedzīvotāju vidusslāni.

Dualitāte pastāv tikai tāpēc, lai cilvēki attīstītos. Cilvēks, kas redz visu ļoti šauri, tikai no sava redzes punkta, rada pats sev ciešanas. Tāpēc tik svarīgi ir paplašināt apziņas līmeni, lai cilvēks spētu uz visiem dzīves notikumiem paskatīties plašāk, ieraugot gan labo, gan slikto, kas viens bez otra nepastāv.

Lai kādus lēmumus tu pieņemtu, sekas būs gan pozitīvas, gan negatīvas. Piemēram, pieņemot lēmumu par secību kā cilvēki tiks potēti pret COVID-19, ir jāpiedzīvo gan pozitīvas, gan negatīvas sekas. Arī pašu poti cilvēki panes ļoti dažādi un ir gadījumi, kad cilvēks mirst pēc potēšanās. Vai šo gadījumu dēļ aizliegt potēšanos? Nav viennozīmīgas atbildes, jo kādam pote glābj dzīvību, bet kādam to atņem – viss ir duāls.

Svarīgi ir attīstīt pozitīvu attieksmi pret pašu dualitāti un pieņemt tās pastāvēšanu. Jo augstāks būs tavs apziņas līmenis, jo vairāk redzēsi visos notikumos abas puses un tev būs vieglāk pieņemt visu, kas pasaulē notiek, izprotot Dievišķo Taisnīguma likumu – viss, kas ar tevi notiek, ir absolūti taisnīgi.

Autore: Elvita Rudzāte