Pozitīva domāšana – mūsu glābiņš 08.03.2021

Mūsu dzīvē viss notiek tā kā pa spirāli – augšā un lejā, gaiši un priecīgi brīži mijas ar bēdām un pārdzīvojumiem. Kad viss ir labi, viegli būt priecīgam, bet kad ir slikti, viegli kļūt grūtsirdīgam, kas negatīvi ietekmē cilvēka veselību.

Cilvēki nezina par Dievišķo Polaritātes likumu, ka visam redzamajam ir pretējā puse neredzamais jeb citiem vārdiem sakot, pretējie poli veido veselumu. Ja tu redzi labo, tad tu neredzi slikto jeb, ja tu redzi slikto, tad tu neredzi labo. Gudrs ir tas, kas mēģina sliktajā ieraudzīt labo un apzināties, ka nekas nav absolūti labs, viss ir relatīvi.

Viss, kas dzīvē notiek ir ne tikai taisnīgi attiecībā pret mums, bet arī vērtīgi mūsu izaugsmei. Nekas nenotiek bez Dieva atļaujas. Ja piedzīvojam slikto, tad mums tas ir vajadzīgs un mēs caur slikto varam gūt kādu vērtību.

Tie cilvēki, kas ir piedzīvojuši smagu slimību un pateicoties tai sākuši ar sevi strādāt, tie atzīst – ja nebūtu smagās slimības, viņi nebūtu sākuši mācīties izprast dzīvi un nebūtu uzzinājuši daudz vērtīgas informācijas. Viņi ir ieraudzījuši savās ciešanās vērtību.

Savukārt tie slimnieki, kas gaida, lai ārsti viņus izārstētu un paši tikai gaužas par piedzīvotajām sāpēm un ciešanām, nespēj sliktajā ieraudzīt labo un uzskata, ka dzīve ir netaisnīga un nežēlīga, paši turpina graut savu veselību, nespējot paņemt nevienu gudrības graudu no piedzīvotām ciešanām.

Neviens cilvēks nevar izbēgt no negatīvu situāciju piedzīvošanas jeb citiem vārdiem sakot, laiku pa laikam katrs no mums piedzīvo kādu negatīvu situāciju. Pats svarīgākais ir attieksme pret notiekošo. Ja tu uz negatīvo situāciju raugies negatīvi, tad tu negatīvo enerģiju pavairo un tava pašsajūta pasliktinās. Ja tu negatīvajā situācijā meklē labo pusi, tad tu novērs uzmanību no negatīvā, un tava pašsajūta uzlabojas.

Prasmi negatīvajā ieraudzīt labo sauc par pozitīvo domāšanu. Ne velti pastāv teiciens: “Viss, kas notiek, notiek tikai uz labu.” Tev ir skaidri jāsaprot, ka viss, kas notiek, rezultātā nāk tev par labu. To sauc par pozitīvo domāšanu.

Pozitīva domāšana ir tad, ja nelaimes brīdī vai pēc tam tu pārdomā, kāpēc tevi šis pārbaudījums ir piemeklējis, ko tas tev māca? Ikviena problēma tev ir nepieciešama, lai vestu tevi pie prāta, lai tu mainītu savu attieksmi pret dzīvi.

Lai garīgi attīstītos, ir nepieciešama pozitīva domāšana. Tikai tad tu būsi mierīgs, veiksmīgs un pilns ar Dievišķo enerģiju. Pozitīvas domāšanas piemērs jauniešiem: tu saplāno savas nodarbības, laiku, lai sagatavotos eksāmeniem ar mērķi saņemt labu atzīmi un pēc tam atrast darbu. Bet, ja tu sāc prātot, kur maksās lielāku algu, kā vieglāk aizbraukt uz ārzemēm, vairāk nopelnīt vai apprecēties ar bagātu partneri – tā ir negatīvā domāšana. Vecāku vēlme jums sniegt labu izglītību ir pozitīva domāšana, bet plāni, kā ar šo izglītību pēc tam iegūt naudu, ir negatīva domāšana. Ārstam pieņemt un izārstēt pacientu ir pozitīva pieeja, bet, kad par galveno kritēriju, lai ārstētu, kļūst nauda – tā ir negatīva attieksme.

Šodien mums ir jāpiepilda savas sirdis ar pozitīviem centieniem – Dievišķām jūtām, labām domām. Tikai tad mēs praksē iepazīsim Dievu, kurš ir pilnīgi pozitīvs. Tieši tāpēc mums ir jāuzskata, ka viss, kas ar mums notiek, mums nāk par labu. Tā ir pozitīvā domāšana: lai notiktu, kas notikdams – problēmas, grūtības, nepatikšanas, neveiksmes, zaudējumi, aizvainojumi – agrāk vai vēlāk jūs sapratīsiet, ka tas viss ir noticis jūsu labumam.

Daži cilvēki dzīvo ilūzijā, domājot, ka tā ir pozitīva domāšana. Piemēram, cilvēks sev iestāsta, ka viņš ir labs speciālists un atradīs darbu savā specialitātē, bet darbu neatrod. Tanī brīdī viņu pārņem neticība, kas ir negatīva domāšana. Jautājums ir, cik ilgi viņš sevi maldinās un nolaidīsies realitātē, lai izprastu, ka Dievs šim cilvēkam ir paredzējis kaut ko citu? Cilvēks patiešām var būt ļoti labs speciālists kādā šaurā nozarē, bet viņa izaugsmei nepieciešams attīstīt arī citas prasmes un spējas. Tāpēc cilvēki piedzīvo dažādas krīzes vai negatīvas situācijas, lai atteiktos no “komforta zonas” un ļautos jauniem izaicinājumiem, jo caur tiem notiek cilvēka attīstība.

Brīdī, kad cilvēks sāks domāt, ko viņš var citu darīt, lai nopelnītu sev iztiku, tad cilvēks sāk pozitīvi domāt. Kamēr viņš vaino savās neveiksmēs kādu, piemēram, valsti vai ekonomisko situāciju, viņa domāšana ir negatīva.

Tāpēc vienmēr visās grūtās situācijās meklējiet risinājumu, tad jūs vienmēr pavadīs pozitīva domāšana. Pozitīva domāšana glābj cilvēku ne tikai no grūtas situācijas, bet arī atver durvis jaunām iespējām. Pozitīvi domājošs cilvēks sev piesaista citus pozitīvi domājošus cilvēkus un kopā spēj paveikt labus darbus, kas rada viņos iekšējo laimes izjūtu.

Pozitīvi domājošs cilvēks ir labvēlis visai pasaulei, jo viņa pozitīvās domas var pat novērst nelaimes gadījumu pasaulē. Savukārt negatīvi domājošais ir nelabvēlis visai pasaulei, jo viņa negatīvās domas var pat radīt kādu dabas kataklizmu kaut kur pasaulē.

Mēs uzņemamies atbildību par savām domām, jo domas ir enerģija. Labas domas – pozitīva enerģija, sliktas domas – negatīva enerģija. Mainīt negatīvo domāšanu uz pozitīvo domāšanu ir ļoti grūts darbs. Lai to paveiktu, nepieciešams paplašināt jeb attīstīt apziņas līmeni, bet to var izdarīt tikai apgūstot Dievišķo zinātni jeb izprotot Dievišķos likumus un to ietekmi uz ikdienas situācijām.

Tāpēc nekad nevajag apstāties savā izaugsmē – mūžu dzīvo un mūžu mācies.

Autore: Elvita Rudzāte