Kā uzturēt možu garu? 24.03.2021

Elgars jautā: Paldies par Jūsu darbu jau vairākus gadus lasu Jūsu portālu un uzskatu, ka tas man ir palīdzējis dzīvē saprast lietu pareizo nozīmi, lai arī man ne tuvu ne vienmēr sanāk darīt kā vajadzētu, taču vismaz cenšos.

Jautājums kā Jūs attiecaties pret gaļas ēšanu vai pati esat pilnībā atteikusies?  Ir kādi pārtikas produkti no kuriem atsakāties vai ierobežojat?
Kā arī kā uzturat možu garu un veselību vai sanāk atrast laiku arī sporta nodarbībām vai fiziskām aktivitātēm?

Elvita Rudzāte atbild: Es priecājos par cilvēkiem, kuriem ir izdevies atteikties no gaļas ēšanas. Es atbalstu uzturu bez gaļas, bet tas nedrīkst būt piespiedu veidā, tam ir jābūt saskaņā ar ķermeņa vajadzībām. Pati vēl pilnībā neesmu atteikusies no gaļas lietošanas. Es to lietoju daudz mazāk nekā agrāk, bet tomēr vēl lietoju, jo mans ķermenis pagaidām to vēl pieprasa, jo neesmu uzturā atradusi aizvietotājus, kas nodrošinātu ar tām vielām, ko dod gaļa. Gaļa enerģētiskā līmenī dod spēku. Tāpēc esmu ievērojusi, ka vajadzība man pēc gaļas ir tad, kad esmu īpaši daudz strādājusi tieši laicīgus darbus jeb darbus, kas rada laicīgu vērtību. Darot darbus, kas rada garīgu vērtību, vajadzība pēc gaļas nav vai pavisam neliela.

Es sevi neierobežoju ar ēdieniem, bet jautāju savam ķermenim, kas viņam ir nepieciešams, jo viņš vislabāk to zina. Brīžos, kad esmu savu ķermeni ierobežojusi ar aizliegumiem, piemēram, vienas dienas badošanos, uzturā lietojot tikai ūdeni un maizi, man tas beidzās ar kārtīgu ķermeņa reakciju līdz pat drudzim. Ķermenim nebija iebildumi pret badošanos, viņam bija iebildums, ka es to darīju viņu piespiežot jeb citiem vārdiem sakot, ķermenis reaģēja pret piespiedu enerģiju.

Arī no saldumiem neatsakos, ja ķermenis tos pieprasa, jo arī man piemīt kādas bailītes, kas jāpabaro. Protams, saldumu kalorijas rezultējas liekā svarā, bet arī man jāmācās mīlēt sevi tādu kāda esmu, tāpēc arī pret lieko svaru izturos ar izpratni kā testu, kas pārbauda, cik ļoti es sevi mīlu.

Tanī pat laikā es domāju, ka pienāks brīdis, kad varēšu pilnībā atteikties no gaļas un tas notiks dabiski, bez piespiešanas un ierobežošanas, jo vajadzība pēc gaļas patiešām sāk samazināties. Arī vajadzība pēc saldumiem mazinās.

Es neko nedaru speciāli, lai uzturētu možu garu. Es uzturā nelietoju kafiju, jo man tā negaršo. Man patīk no rīta iedzert glāzi ūdens. Man gars ir možs katru dienu tikai tāpēc, ka varu darīt Dievišķus uzdevumus. Katru rītu mostos spēka pilna un gatava jaunai darba dienai, un esmu pateicīga Dievam par katru dienu, ko Viņš man atļauj nodzīvot uz Zemes. Man ļoti patīk dzīve un planēta Zeme.

Ar sporta nodarbībām nenodarbojos nevis tāpēc, ka nevarētu laiku atrast, bet gan tāpēc, ka tās vairs mani neuzrunā. Jā, tas kādam var šķist dīvaini, jo jaunībā es daudz laika veltīju sporta nodarbībām, bet tagad saprotu, cik tas bija nelietderīgi brīžos, kad sevi piespiedu sportot un cik tas bija jauki brīžos, kad darīju to ar prieku. Pastaigas gan labprāt veicu tad kad tas ir iespējams un ir dabiska vēlēšanās to darīt. Ir brīži, kad upurēju pastaigu, mēģinot izdarīt kādu darbu, kurš steidzina. Ir brīži, kad vienkārši atpūšos guļus stāvoklī un domāju.

Mans dzīves veids noteikti nevar būt piemērs citiem. Vienīgais, ko citi var no manis mācīties, nedarīt sev pāri (neierobežot, nepiespiest), mīlēt sevi tādu kāds esi un darīt labus darbus, neko negaidot pretim.