Dažādi jautājumi 08.04.2021
Anita jautā: Gribētu dzirdēt Tavu viedokli par 3 lietām.
1. Es pamodos ap 3 naktī un konstatēju, ka man ļoti “dauzās” sirds (120 sitieni/min.).
Pagāja kāda stunda, līdz tiku līdz daudz maz normālam pulsam, jo nekādu medikamentu man nebija un arī nespēju izdomāt kādu tēju dzert. Kāds tam varētu būt iemesls? Ko vēsta sirds ritms?
2. Arī saistīts ar nakti. Dažkārt, man ir tā, ka miegu jau ciet, bet pamostos no tā, ka iekrācos. Un arī naktī daudzas reizes pamodos, jo iekrācos. Sen tā nebija bijis, bet nesen atkal vienu nakti nomocījos. Ko nozīmē krākšana? Kas būtu jāmaina?
3. Izlasīju Tatjanas Mikušinas teikto, ka: “Lai arī turpmāk mēs saņemtu visus šos “labumus”, būs jāmaksā: jāieliek čips un jāvakcinējas” To viņa saka par materiālajām lietām un atkarību no tām. Informāciju par vakcinēšanu ar čipiem es uzskatīju par viltus ziņām, ko izplata antivakseri, bet, ja to saka Tatjana Mikušina, sāku satraukties par
patreizējo vakcinēšanos pret Covid, jo esmu nolēmusi kaut kad, ja nebūs citu iespēju, vakcinēties pret Covid. Kā Tu saproti šo frāzi? Vai domāta ir patreizējā vakcīna vai tā ir tikai nākotnes vīzija?
Elvita Rudzāte atbild:
1. Sirds ritma traucējumus izsauc bailes izrādīties vainīgam, t.i., sākotnējā aritmijas attīstības enerģija ir bailes kļūt par vainīgo. Ja sirds skrien pārāk ātri (80-90-100 sitieni minūtē), tas nozīmē, ka sirds saimnieks naktīs neguļ nepadarīto darbu dēļ.
2. Garīgajā skatījumā cilvēks miegā krāc, ja:
1) Cilvēks ir noguris no apvainojumiem no tuva cilvēka puses un ir zaudējis cerību, ka apvainojumi viņa virzienā kaut kad beigsies.
2) Cilvēks ir neapmierināts ar dzīvi un nevēlas šķirties no saviem uzskatiem par to kā būtu pareizi jādzīvo. Cilvēks kautrējas burkšķēt nomoda stāvoklī, tāpēc to dara miegā, kad savu kautrību vairs nekontrolē.
3. Ja es nemaldos, tad es T.Mikušinas viedokli par čipošanu dzirdēju pirms COVID-19 pandēmija sākās. Es personīgi tos uztvēru citādi – pasaules attīstība iet tādā virzienā, ka var pienākt brīdis, kad cilvēkus piespiedīs čipot, lai viņi varētu saņemt noteiktus labumus. Čipošana ir līdzīga vakcinācijai – ar šprici ievada zem ādas čipu (šķirdu vielu), tāpēc to var saukt arī par vakcināciju.
Es personīgi nedomāju, ka pret COVID-19 vakcīnās ir kādi čipi. Tanī pašā laikā es varu piekrist T.Mikušinai, ka cilvēce savā attīstībā ir uzņēmusi virzienu, ka var pienākt brīdis, kad kaut kādu mums pašreiz nezināmu apstākļu dēļ, lai nodrošinātu kārtību vai kaut ko kontrolētu, piespiedīs cilvēkus čipoties.
Piemēram, ja pasaulē izveidotos situācija, ka visas robežas ir vaļā, lai varētu cilvēku identificēt un cilvēks nevarētu krāpties ar savu identitāti, varētu ieviest čipus. Vai cits piemērs, ja pasaulē sāktos pārmēru daudz identitātes krāpšanās gadījumi, tad var nākt priekšlikums par problēmas risināšanu ar čipošanas palīdzību. Cilvēkiem dos izvēli – saglabāt pasi vai ID karti kā savas identitātes apliecinājumu, ko var viegli noviltot noziedznieki, vai čipoties, ko grūtāk noviltot noziedzniekiem. Šādā situācijā daudzi izvēlēsies čipoties, lai aizsargātu savu mantu un nenonāktu nepatikšanās kad cits ļaunprātīgi izmantojis tavas identitātes dokumentu.
Līdzīgi tas bija ar suņiem Latvijā. Sabiedrību neapmierināja klaiņojošie suņi un daudzi suņi pazaudēja savus saimniekus, tāpēc tika atrasts risinājums – suņu čipošana, lai vieglāk varētu identificēt, kurš suns ir klaiņotājs un kurš pazudis saimniekam. Labā doma bija palīdzēt suņu saimniekiem atrast savu mīluli. Suņu čipošana bija tikai piedāvātais risinājums, lai efektīvāk palīdzētu un ieviestu kārtību.
Es nedomāju, ka cilvēku čipošanu ieviesīs slepus, cilvēkiem par to nezinot. Visticamāk, ka dzīvē notiks kaut kas, kur cilvēku čipošanu uzskatīs par labu problēmas risinājumu. Piemēram, tagad tiek ieviestas COVID potēšanās pases, un visticamāk, ka būs vietas, kur bez šādas pases nevarēs ienākt. Cilvēkus nespiež vakcinēties, bet viņi var nesaņemt kādus labumus, ja nebūs vakcinēti. Šobrīd šie jautājumi plaši tiek apspriesti un kā tas beigsies, mēs to redzēsim jau tuvākajā laikā un nav izslēgts, ka risinājumam vēlāk var sekot arī čipošana, tas viss būs saistīts ar cilvēku izvēlēm, vai cilvēki tuvosies Dievam vai no Tā attālināsies.
Jaunā paaudze, kas ir ļoti draudzīga ar tehnoloģijām un tālu no Dieva, pieaugot var pieņemt lēmumu par sabiedrības čipošanu, jo viņi nespēs ieraudzīt čipošanā neko kaitīgu.