Viss skaistais, kas ielīksmo sirdi un dvēselē rada prieka gaviles, ir Garīgs.

    — Satja Sai Baba

    Visam, ko mēs darām – vai labu vai sliktu, vai apzināti vai neapzināti – seko rezultāts.Tādēļ darīt labu ir nepieciešamība – lai sekas būtu labas.

    — Satja Sai Baba

    Dzīve nav vienvirziena kustība. Mums jābūt gataviem gan dot, gan ņemt.

    — Satja Sai Baba

    Esiet labi, dariet labu, redziet labu. Tas arī ir ceļš pie Dieva.

    — Satja Sai Baba

    Dievišķo var sasniegt vienīgi, pārstājot izcelt citu un slēpt savas kļūdas.

    — Satja Sai Baba

    Dieva īstās mājas ir cilvēka sirds. Dievam nav dārgāka tempļa par cilvēka sirdi.

    — Satja Sai Baba

    Kad jums parādīsies Mīlestības spēks, jūs iegūsiet visus spēkus!

    — Satja Sai Baba

    Ne jau tas, kas zākā, apvaino, bet gan tas, ko mēs uzskatām par apvainojošu; tāpēc tevi neizaicina nekas cits kā paša uzskati.

    — Epiktēts

    Centies mainīt pasauli, kaut mazliet! Saskati būtisko un palīdzi citiem! Nekaitē! Vienmēr domā, kā vari būt noderīgs!

    — Ričards Brensons

    Mūsu laikmetā ceļš uz svētumu noteikti iet cauri darbības pasaulei.

    — Dags Hammarskjolds

    Ja vēlaties vienmēr būt laimīgi, lūdziet labklājību citiem.

    — Satja Sai Baba

    Ja kādam iespējams palīdzēt, kādēļ lai es par to justos nelaimīgs?Ja kādam nav iespējams palīdzēt, ko līdz būt nelaimīgam?

    — Šantideva

    Neskrien pakaļ pagātnei un nepazaudē sevi nākotnē.Pagātnes vairs nav. Nākotne vēl nav pienākusi. Dzīve rit šeit un tagad.

    — Buda

    Meditācijai un medicīnai ir vienas saknes – tas, kas dziedē, kas tevi padara veselu un pilnīgu, ir medicīna, bet augstākā līmenī – meditācija.

    — Senindiešu gudrība

    Nezinot, cik patiesība tuvu, cilvēki to meklē tālumā – cik žēl! Viņi līdzinās tiem, kuri, ūdens vidū stāvot, kliedz aiz slāpēm.

    — Hakuins

    Nepietiek ar zināšanu, mums tā jālieto praksē. Nepietiek ar gribēšanu, mums ir jārīkojas.

    — J.V. Gēte

    Jo lielāks ir spēks, kas piekritis tev kalpot, jo lielāko godprātību tas prasa no tevis.

    — Sokrats

    Mūsu šaubas ir nodevēji un liek mums pazaudēt labo, ko mēs varētu iegūt, liekot mums baidīties mēģināt.

    — Šekspīrs

    Mēs esam tādēļ, ka Dievs ir.

    — Emānuels Svēdenborgs

    Cilvēka dzīves mērķis un nolūks ir vienojoša zināšana par Dievu.

    — Oldoss Hakslijs

    Jaunais cilvēks būs mistiķis – vai viņa nebūs vispār.

    — Karls Rāners

    Mieru tu iegūsi vienīgi tad, ja pats to sniegsi!

    — Marija fon Ēbnere Ešenbaha

    Katra diena ir laba diena.

    — Budistu sakāmvārds

    Nedzen upi, ļauj tai plūst.

    — Āzijas gudrība

    Tajā acumirklī, kurā tu sapratīsi, kas patiesībā esi, visi šīs pasaules noslēpumi tev būs kā atvērta grāmata.

    — Bhagavadgīta

    Naids nekad nenovērsīs naidu- vienīgi mīlestība var pārvarēt naidu.Tas ir mūžīgs likums.

    — Buda

    Esi mīlošs, esi laipns, ej labestības ceļu.

    — Buda

    Neizglītotie savās likstās parasti vaino citus; iesācēji – paši sevi; pilnīgi izglītotie nevaino nedz kādu citu, nedz arī paši sevi.

    — Epiktēts

    Nav grūti mīlēt labu cilvēku. Grūti mīlēt cilvēku tādu, kāds viņš ir.

    — Juris Rubenis

    Viss, kas tev dzīvē ir vajadzīgs, ir tevī. Tu ieklausies savā iekšējā balsī, lai nevajadzētu iztaujāt nevienu citu.

    — Jozefs Kiršners

    Dvēsele vienmēr redz, ar ko slimo miesa. Ķermenis ir dvēseles templis, par ko jārūpējas.

    — Hipokrāts

    Stāvot pie jūras un tikai tajā lūkojoties vien, to pārpeldēt nevar.

    — Rabindranats Tagore

    Labāk ir pieņemt nepareizus lēmumus nekā neizlemt neko, jo no savas rīcības kļūdām tu vari mācīties.

    — Jozefs Kiršners

    Visi šķēršļi un grūtības ir pakāpieni, pa kuriem mēs kāpjam augšā.

    — Fridrihs Nīče

    Iziet cauri pasaulei, nedarot sevi pilnīgāku, ir tas pats, kas iznākt no pirts netīram.

    — Ališers Navoji

    Cilvēks kļūst vesels, neslēpjot savas slimības, nevis izliekoties vesels.

    — Juris Rubenis

    Reizi dzīvē laime klaudzina pie ikviena cilvēka durvīm, taču bieži vien šajā laikā cilvēks sēž tuvējā krodziņā un nedzird tās klauvējienu.

    — Marks Tvens

    Prāts pieder pats sev, un tas spēj pārvērst elli par Debesīm, bet Debesis par elli.

    — Džons Miltons

    Dzīves māksla ir prasme gaidīt. Ar varu atplēsts pumpurs nekad īsti neuzplauks.

    — Zenta Mauriņa

    Lai kāds būtu jūsu darbs, veiciet to kā ziedojumu Dievam.

    — Satja Sai Baba

    Prāts ir vienīgais laimes vai nelaimes, verdzības vai brīvības cēlonis.

    — Satja Sai Baba

    Kad jūs uz kādu norādāt ar pirkstu, tad atcerieties, ka trīs pirksti ir vērsti pret jums pašiem.

    — Satja Sai Baba

    Ja jūs citos atrodat trūkumus, tad ar trīskārt saasinātu uzmanību vērsieties pret saviem trūkumiem.

    — Satja Sai Baba

    Patiess garīgums ir prasme atrast savas kļūdas un tās izlabot.

    — Satja Sai Baba

    Gudrība un citas cēlas īpašības rodas tikai sirdī.

    — Satja Sai Baba

    Mēs varam sasniegt atbrīvošanu, izpildot savus pasaulīgos pienākumus, bet tikai tad, ja mūsu prāts vienmēr paliks iegremdēts Dievišķajā.

    — Satja Sai Baba

    Laime nav mērķis, bet pienākuma pildīšanas dabīgas sekas.

    — Pauls Dāle

    Cilvēka laime – viņa griba.

    — Gēte

    Laime padara priecīgu, nelaime – gudru.

    — Latviešu sakāmvārds

    Pasaules dvēseli baro cilvēku laime. Un arī to nelaime, ļaunums vai skaudība. Īstenot savu Likteni ir cilvēka vienīgais, patiesais uzdevums.

    — Paulu Koelju

    Laimi nes mīlestība, nevis patiesība.

    — Juris Rubenis, Māris Subačs

    Tici un dari, sevi un pasauli. Dari laimi, un būs laime.

    — Rainis

    Augstākā gudrība un laime ir dievišķas kārtības izprašana un piemērošanās tai.

    — Edvarts Virza

    Cilvēks, kas domā tikai par sevi un meklē visur izdevīgumu, nevar būt laimīgs. Gribi dzīvot sev – dzīvo citiem!

    — Seneka

    Nemeklējiet laimi pasaulē, laime ir jūsos pašos, esiet uzticīgi sev.

    — Ērihs Marija Remarks

    Vēlēšanās kalpot vispārības labā jāpadara par dvēseles nepieciešamību, par priekšnoteikumu personiskajai laimei.

    — Antons Čehovs

    Laime ir ar tikumību apvienota labklājība.

    — Aristotelis

    Cilvēks vairo savu laimi par tik, par cik viņš dara laimīgus citus.

    — Bentams

    Labākais veids, kā atbrīvoties no ienaidnieka, ir apzināties, ka viņš nav tavs ienaidnieks.

    — Buda

    Dari to, kas nes svētību, nevis savā labā, bet tādēļ, lai visas Visuma būtnes darītu laimīgas.

    — Buda

    Bailes dzīvot un bailes mirt aizver laimei vārtus.

    — Drukpa Rinpoče

    Lietas rodas un atkal izzūd. Laimīgs ir tas, kas to vienkārši mierīgi vēro.

    — Buda

    Ja vēlies zināt savu nākotni, tad aplūko sevi tagadnē, jo tā ir cēlonis tavai nākotnei.

    — Buda

    Ceļš uz prieku ved caur laipnības izrādīšanu, spēcinot sirdi ar līdzcietību.

    — Buda

    Vislaimīgākais cilvēks ir tas, kas dāvā laimi vislielākajam cilvēku daudzumam.

    — Didro

    Laime pati atrod ceļu pie garā stiprajiem.

    — Indiešu sakāmvārds

    Nedzenies pēc laimes: tā vienmēr atrodas tevī pašā.

    — Pitagors

    Kurš ir laimīgs? – Tas, kura miesa ir vesela, gars mierīgs un izkopj savas dotības.

    — Taless

    Dzīve – tas ir ceļš mājup.

    — Melvils

    Lielā māksla dzīvot laimīgi slēpjas spējā dzīvot tagadnē.

    — Pitagors

    Dzīve gūst savu bagātību no pasaules, bet nozīmi no mīlestības.

    — Tagore

    Dzīvot vajag tā, lai nevajadzētu nāves baidīties un arī tās vēlēties.

    — Tolstojs

    Tur kur ir sirds, mīt arī laime.

    — Poļu sakāmvārds

    Īstu jēgu atminam, kad mūsu “es” kalpo mazajam “tu”, tuvcilvēkiem, un lielajam “Tu” – Dievam.

    — Zenta Mauriņa

    Laime ir ceļa redzējums. Laime ir perspektīva. Bet šim ceļam ir jēga tikai tad, ja tas ved uz kopību ar cilvēkiem, un domu un jūtu bagātību.

    — Saulcerīte Viese

    Laime pati atrod ceļu pie garā stiprajiem.

    — Indiešu gudrība

    Runā, ka pilnīgai laimei cilvēkam ir nepieciešamas tikai dažas lietas: kāds, kuru mīlēt, darbs, ko darīt, un kaut kas, uz ko cerēt.

    — Toms Bodets

    Skaistums nav ķermenī, to rada raksturs un šķīstība.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēku bez rakstura nevar nosaukt par cilvēku. Viņš ir tikai dzīvnieks.

    — Satja Sai Baba

    Raksturs ir cilvēka patiesā rota, tā pazaudēšana ir visu viņa ciešanu un bēdu cēlonis.

    — Satja Sai Baba

    Patiess Cilvēks ir tāds, kuram ir stiprs raksturs.

    — Satja Sai Baba

    Īsts humānisms pastāv vienīgi domu, vārdu un rīcības saskaņā.

    — Satja Sai Baba

    Tas, kurš saglabā harmoniju savās domās, vārdos un darbos, ir Patiess Cilvēks.

    — Satja Sai Baba

    To, kurš ir izpratis Dieva vienoto dabu (bez duālisma), var uzskatīt par Patiesu Cilvēcisko būtni.

    — Satja Sai Baba

    Patiess Cilvēks ir tas, kurš apzinās cilvēcei piemītošo Dievišķumu.

    — Satja Sai Baba

    Lai kādu ļaunumu tu otram nodarītu, tu to nodari vispirms sev.

    — Ričards Bahs

    Piepildi dzīvi ar to, ko vienmēr esi sapņojis darīt, un tev vairs neatliks laika justies slikti.

    — Ričards Bahs

    Izvairies no problēmām, un tu nekad tās nepārvarēsi.

    — Ričards Bahs

    Vēlies nākotni bez grūtībām? Kāpēc gan tu parādījies šajā laikā un telpā, ja nevēlies saskarties ar grūtībām?

    — Ričards Bahs

    Tava misija ir soļot pa gaismas taku, lai cik melna nakts valdītu visapkārt.

    — Ričards Bahs

    Tavas iedzimtās īpašības ir atkarīgas no jūtām, kādas tu turi savā sirdī.

    — Satja Sai Baba

    Nekad nerunā nepatiesi vai ar mērķi kādu sāpināt.

    — Satja Sai Baba

    Mūsu raksturs atspoguļojas mūsu vārdos, uzvedībā un ikdienas darbos.

    — Satja Sai Baba

    Lai atbrīvotos no ego, ir jākontrolē savas pasaulīgās domas un jūtas.

    — Satja Sai Baba

    Dariet citiem to, ko vēlaties, lai citi darītu jums.

    — Satja Sai Baba

    Līdzjūtība ir patiesa dievlūdzēja raksturīgākā īpašība.

    — Satja Sai Baba

    Galvenā īpašība, kas tiek gaidīta no dievbijīgā, ir iecietība.

    — Satja Sai Baba

    Lepnība un iedomība ir vispeļamākās īpašības.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēkam ir dota Dievišķā gudrība, lai viņš ieraudzītu savu patieso būtību.

    — Satja Sai Baba

    Galva ir slikto domu avots, sirds – cēlo domu avots.

    — Satja Sai Baba

    Nepietiek paziņot, ka jūs esat šķīsti. Tā būs taisnība, ja citi to teiks.

    — Satja Sai Baba

    Domu, vārdu un rīcības vienotība ir Patiesa Cilvēcība.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēks var iekarot visu pasauli, kad viņa domas ir šķīstas.

    — Satja Sai Baba

    Tu neiemantosi cieņu, ja tavas domas būs pretrunā ar taviem vārdiem.

    — Satja Sai Baba

    Nekad savu domu nepārvērt rīcībā steigā.

    — Satja Sai Baba

    Sirdij ir jābūt tik mīkstai kā sviests. Prātam ir jābūt tik vēsam kā mēnesgaisma, un runai ir jābūt tik saldai kā medus.

    — Satja Sai Baba

    Prāta līdzsvars ir Patiesas Cilvēciskās būtnes galvenā pazīme.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēka svētums dara viņu labu.

    — Satja Sai Baba

    Galvenā darbība, kurā cilvēkam jāiesaistās, ir kalpošana citiem cilvēkiem.

    — Satja Sai Baba
Lapas karte
facebook twitter rss google plus draugiem

Kādā nozarē man strādāt? – otrais turpinājums 10.04.2021

Kādā nozarē man strādāt? – raksta sākums

Kādā nozarē man strādāt? – pirmais turpinājums

Jāņa viedoklis: Tad palūdz, lai Dievs, Augstākie Spēki iedod Tev tādu darbu, kas tev patīk. Un viss. Par pārējo lai domā Dievs. Pārējais- darba prestižs, samaksa, algots darbs vai pašnodarbinātais, kolēģi, darba vieta un apstākļi. Ja tu dari tādu darbu, kas tev patīk, tad tas nozīmē, ka tev nav jāstrādā. Līdz atlikušās dzīves beigām. Daudzi ar vārdu „strādāt” saprot vergot. Pavērojiet apkārtējos caur šo skatpunktu- vai šiem ļautiņiem pats darba process patīk? Un kā ar tevi- vai līdz šim darīto darbu [tajā skaitā mājās darāmo darbu] paveikšana tev patika? Pats process, pārējais viss atkrīt. Kā Mācībā tika norādīts- ņemt baudu no paša darba procesa.

Kādreiz bija pamatīga izklaides industrija, kas zēla un plauka, tagad izklaides uz šodienu industrijai izskatās ka ir pielikts trekns komats, tikpat kā punkts. Ar kādu tieksmi daudzi devās ārzemju ceļojumos, visādiem festivāliem, ar tādu pašu tieksmi vajag darīt ikdienas darbus, kādi nu kuram ir. Protams, ir jāskatās kāds motīvs, nolūks doties ārzemju ceļojumā vai uz festivāliem- pieredzes apmaiņa, komandējumi vai kas cits.

Kas esi par cilvēku, vai esi tas, kuram patīk strādāt, būt kopā saskarsmē ar citiem [pārdevējs, medicīnas profesijas, klientu konsultants], kur amata specifika prasa saskarsmi? Vai mierīgi visu dienu vari būt par grāmatvedi vai sakopt dārzu vienatnē visu dienu ar minimālu saskarsmi vai vispār bez tās? Varbūt  pienācis laiks darīt ko citu, jeb pievērsties sirdslietai? Varbūt tev ir kāds talants? Te derētu paskatīties uz savām stiprajām pusēm, vājās pagaidām noliec malā.

Kas ir izaugsmes iespējas? Jeb ko tu, Linda, ar to domā? Vai izaugsmes iespējas ir tas pats kas kāpt pa karjeras kāpnēm? Dievs ar vārdiem „izaugsmes iespējas” saprot varbūt ko citu, varbūt ko radikāli pretēju. Ja kādam palīdzi, arī tad kad pašam ir grūti, tad aizmirsti, ka palīdzības ņēmējam ir kas jādod pretim. Nesavtība. Ziedojums. Ziedojums ne tikai fiziskā nozīmē [manta, nauda], bet arī laiks, zināšanas, kuru var veltīt otram. Atdodu un aizmirstu. Neielieku gaidas, lai nebūtu vilšanās. Neielieku gaidas nedz darbā [lai mani novērtētu], nedz cilvēkos, kādiem viņiem jābūt, lai nebūtu pēc tam jāžēlojas ka visi slikti, pēc tevis teiktā kā asa sižeta filmā- ka tik ātrāk citam citu nobendēt, nokopt, ieriebt, uzsūtīt kaut ko, lai kaut ko iegūtu- mantu, varu, slavu, naudu. Jā, var gadīties situācijas, ka tevis dotais citiem netiek novērtēts, citi nenovērtē, varbūt pat paldies nepasaka, tas tiesa. No šejienes arī ir radies teiciens: nepateicība- pasaules alga. Bet, ko neredz cilvēki, to redz Dievs. No Augšas tiek vērtēts un tiek ņemts vērā motīvs, nolūks kas patiesībā slēpjas zem ziedojuma, palīdzības sniegšanas otram.

Ja tu darbā nostrādāji tikai kādu īsu brīdi, dienas vai nedēļas, tad uzreiz negaidi ka citi tevi pieņems kā savējo. Kolēģi, kuri strādājuši kopā labu laiku, pieņēmuši daudzmaz cits citu, uz jauniņo skatīsies ar interesi, jo nav iepazīts cilvēks kā personība. Svešais, jauniņais vienmēr no jau esošo kolēģu puses tiek uztverts kā kaut kas jauns un neiepazīts. Te var būt sava veida zvaigžņu stunda tev- atliek nostrādāt kaut ko labu vai ne tik labu un tad citiem nebūsi vienaldzīga. Un jauniņais skatīsies uz citiem, arī kā neiepazītiem cilvēkiem ar vēl lielāku satraukumu un interesi. Jautājums tad rodas šāds- vai tev ir būtiski, ka tiec pieņemta vidē, kur atrodies? Vai tā sajūta konkrētā
vidē, ka jūties kā baltā vārna, baltais zvirbulis vai melnā avs starp citiem.

Apkārtējā vide un ļautiņi ir tāda, kuru varētu raksturot šādi- ar ko runāt ir, par ko runāt nav. Un kāpēc tu iestājies skolā? Vai visi citi tā dara un tad man arī tā ir jādara? Vai iestājies tāpēc, ka pati joma, specialitāte, izglītības joma likās saistoša? Sabiedrībā ļoti labi darbojas iebiedēšanas kampaņa- nemācīsies labi, neiestāsies labā, prestižā skolā> nedabūsi labu darbu > nedabūsi labu samaksu. Izskatās, ka uz tādas domas būvēta visa izglītības sistēma. Uz vieniem iedarbojas, otriem tikai daļēji, citiem ne. Un tad sanāk tā, ka daļa atrod darbu savā amatā, bet cits ne. Un tomēr- vai tev tas ir būtiski, svarīgi, ko citi skolā dara, kāpēc viņi tur vispār atrodas. Pēc tevis teiktā var saprast, ka citi skolā iet, lai darītu visu ko, tikai ne mācīties. Bet tā ir viņu izvēle, ne tavējā. Viņu dzīve, ne tavējā. Svarīgākais ir tas, kāpēc tu tur ej, kas tieši tevi tur notur.

Tiem kam tīk zīmēties ar lietām kas viņiem ir, izsmiet citus un demonstrēt varu- pašiem kaut kas ļoti trūkst. Tas ir kā mēģinājums kaut ko aizlāpīt sevī, aizbāzt drausmīgu tukšumu, caurumu kā ar korķi, plāksteri. Jautājums ir šāds- kāpēc tevi tas tik ļoti tracina. Ir tādi cilvēki, kam svarīgas tieši oriģināla zīmola apģērbs, brends utt. Kaut kādu bikšu, kažoku un mēteļu cena vien rakstāma trijiem, reizēm četriem cipariem, uz kuriem es paskatos un domāju- vai tad kāds tādus apģērbus arī pērk? Un žurnālos ir redzēti tādi tērpi, kurus redzot, šķiet, ka tie ņemti no masku balles vai cirka.. tad rodas jautājums- vai tie ļautiņi ar it kā ārēju glamūru, spozmi, dārgu un šiku dzīvi ar visiem tās atribūtiem kompensē trūkumu, drausmīgu caurumu sevī? Mana pieeja apģērba jautājumam ir stipri piezemētāka – kas ir, to velk. Apģērbam jābūt ērtam, ejot ārā cilvēkos- arī tīram un lai neož. Esmu priecīgs, ka man vispār ir kaut kas.

Un kas tad notiks, ja neviens neatcerēsies tavus svētkus un nebūs neviena apsveikuma? Un vai pārdzīvo par to? Es kaut kā neiespringstu uz to, manā skatījumā ir bezjēdzīgi gaidīt apsveikumu kartīšu kalnus no citiem, kamēr pats neesmu nosūtījis citiem nevienu. Sveikt otru pienākuma pēc, tāpēc, ka vajag? Vai no brīvas gribas, patiesi vēloties iepriecināt citus. Un šajā gadījumā- vai tad nevar iepriecināt citus katru dienu vai arī tad kad ienāk prātā, negaidot konkrētus svētkus? Un kā ar dāvanām? Kāpēc cilvēki vispār viens otru apdāvina, pati tā tradīcija ir interesanta kā tāda. Esmu lasījis, ka ar dāvanu viens novērtē otra nozīmīgumu, svarīgumu, lomu dzīvē. Un tad rodas tā sajūta, ka paliec it kā parādā dāvinātājam. Tas laikam parāda, ka dāvinātājs nedāvināja no tīras sirds, bet aiz aprēķina. Svētku svinēšana un dāvināšana ir tāds interesants temats, ir ko padomāt par it kā ikdienišķu un sabiedrībā pašsaprotamu parādību.

Izskatās, ka esi cilvēks, kuram vajag otru cilvēku. Kādu, kurš pieņem tādu, kāda esi, ar ko komunicēt. Ne tikai ar ko komunicēt, bet lai būtu arī par ko komunicēt, jeb kāda jēga tērēt laika tukšai tērzēšanai, pļāpāšanai un klačošanai, kur tiek aktīvi nodarbināts tikai prāts, pārlecot no viena temata uz otru, bet tā arī sakarīgu, novatorisku un visādi citādi jūtamu labumu sirdij un dvēselei nedod. Pārspriesti citu ļautiņu un nesen redzēto tv seriālu varoņu intrigas un kaimiņu drēbju skapju saturs ar visiem skeletiem un kodēm skapī. Tukšas sarunas par visu kaut ko, kas neko nedod. Tad labāk ir klusēt un neko neteikt. Ir lasīts, ka cilvēki nedomā, par ko runā, bet notiek kā sava veida enerģijas apmaiņa. Tematiem nav nozīmes. Tas ir apmēram tas pats, kas bumbiņas mētāšana vai piespēle savā starpā.

Un kāpēc tev šķiet, ka cilvēki meklē draugus tikai pēc bagātības mēra? Ir arī citi mēri un auklas un striķīši, pēc kuriem cits citu it kā mērogo– slava, atzinība, popularitāte. Tavā skatījumā varbūt, ka tas tā arī ir, es nezinu, bet ne visi tā domā. Un kā būtu, ja arī tev būtu viss tas labākais [ tas kas sabiedrībā skaitās labākais un glaunākais], tad tu domā, ka citu attieksme pret tevi mainīsies? It kā pieņems barā? Pats esmu novērojis, ka tā saucamajam sabiedrības ‘’krējumam’’ dzīve nav nemaz diez ko vieglāka, lai arī ārēji šķiet- naudas kā spaļi, naudu neskaita, bet mērogo lielākos mēros- pēc svara, kastēs, pakās un maisos, tad ko nu tad var žēloties. Patiesas rakstura īpašības jau nemaz nevar tā nopirkt, patiesu slavu un harizmu arī ne. Tās var tikai izkopt, pilnveidot laika gaitā. Līdzībās sakot, tas ir kā aizauguša, aizlaista dārza salīdzinājums pret sakoptu dārzu. Uzpirkt gan varot. Ir slavenības, politiķi, amatpersonas, kurus aizmirsīs pēc divām, trim paaudzēm, jebšu vieta vēstures mēslainē garantēta, bet ir patiesas personības, kuras dzīvos cilvēku prātos tūkstošiem paaudžu. Jēzus ir viens no viņiem.

Jautājums par vienatni un vientulību. Vai vienatnē jūties labi, precīzāk kādas tev ir attiecības ar sevi un otru cilvēku, kurš skatās pretim no spoguļa? Vai esi pašpietiekama? Pašpietiekams- es ar to domāju vai tev obligāti ir visu laiku jāatrodas starp cilvēkiem, jāburzās no rīta līdz vakaram. Vai tev ir tāda tendence kaut kādu neapzinātu/apzinātu trūkumu sevī aizbāzt ar otru cilvēku. Ja nav cilvēks, tad vajadzīgs troksnis no radio un tv. Varbūt ir tā sajūta, ka tevī ir drausmīgs tukšums un gribas to aizbāzt. Vai esi ekstraverts vai intraverts? Ekstraverts vienmēr centīsies atrasties cilvēkos, bet intravertam saskarsme vajadzīga krietni vien mazākos apmēros.

Iesākumā vajadzētu tev papraktizēt pateicību. Pateikties par visu kas ir- apģērbs, ēdamais, pajumte. Ārā vērojamas pavasara pazīmes, dažādi laikapstākļi. Pateikties, ka ne tikai ārā dienas paliek garākas un ziema lēnām atkāpjas, bet arī tevī iekšā ir vērojama laikapstākļu uzlabošanās un vērojamas pavasara pazīmes, citādi diez vai interesētos par šo portālu domatajs.lv un neuzdotu jautājumus. Izteikt pateicību Augstākiem Spēkiem, ka Viņi tev parādīja ceļu uz šejieni, jo noteikti tev bija dzīves posms, kurā nemaz nezināji par portāla domātājs.lv eksistenci un ka ir cilvēki, kuri risina dažādas problēmas caur šejieni. Izteikt pateicību Augstākiem Spēkiem, ka tika radīts portāls, kur var uzzināt tik daudz jauna, izzināt sevi, rast atbildes uz dažādiem jautājumiem, izteikt pateicību arī par to, ka ir kāds cilvēks otrā galā, kurš velta laiku un nedalītu uzmanību citu cilvēku problēmu risināšanai un vienlaikus risinot arī savējās tajā pašā laikā.

Elvita, Jums jāturpina šis darbs, tas ir būtiski ļoti daudziem un ne visi vienmēr tiek uz pasākumiem, arī neklātienē. Bet Jūsu atbildes uz daudziem jautājumiem liek domāt savādāk, citādāk, pamēģināt darīt citādāk un visādi citādi kustēties uz priekšu garīgajā ceļā. No savas puses varu teikt, ka tas tiešām paņem, godīgi sakot, burtiski izrij ļoti daudz laika. Kaut kā nāk prātā doma, ideja, ka skolnieki Skolotāju atbalsta no materiālās puses, lai Skolotājs var veltīt vairāk laika skolniekiem, sabiedrībai kopumā, Kalpošanai un nav vispār jādomā par laicīgo dzīvi, par visu nepieciešamo dzīvošanai vai domāt stipri mazākos apmēros. Elvita, esmu pateicīgs par visām atbildēm, ko sniedzat cilvēkiem, tās palīdzējušas arī man.

Linda, pamēģini pateikties par ikdienas sīkumiem, ko daudzi nepamana un it kā šķiet pašsaprotami. Kaut vai uz papīra uzrakstīt. Tāda prakse esot- vakarā uzrakstīt vienu, divas lietas, ar ko dienā nācās sastapties un kas man sagādāja prieku. Laika gaitā sarakstu var papildināt. Pats būtiskākais ir vienkārši izjust pateicības jūtas un sajūtas. Tikpat koši un spilgti kā negācijas. Bet negācijas jau tikai gremdē un neļauj visu skatīt tādu kā ir, bet tikai no tumšās puses. Tad pavēro, kas tieši, precīzāk, kādas domas un par ko tieši rodas negācijas un negatīvas sajūtas. Vispirms jau ir doma, uzrodas nez no kurienes un tad seko emociju, sajūtu buķete. Kur iet doma, tur iet enerģija. Domām vienmēr seko enerģija, emocijas. Sajūtas ir kā uguns, liesma un domas kā degmaisījums, degviela. Tad no šejienes arī ir radies vārdu salikums- emociju vētra.

Jā, var gadīties, ka ir iestājies drūmums, pelēka ikdiena, negācijas pārņem visu cilvēka būtību, un viņš nejūtas apmierināts. Īgns, pikts, nomākts. Grūti tikt vaļā no šī apburtā loka- domas skrien pakaļ otrai un sajūta, ka tas nekad nebeigsies. Kā no rīta iegriežas tas domu un negāciju ritenis prātā, tā līdz vakaram griežas un griežas, kamēr aizmieg. Un pusnaktī pamostoties, ritenis joprojām var griezties. Tieši šajā brīdī tu neesi pievērsis uzmanību tādai pašsaprotamai lietai kā elpošana. Elpošanas process. Tad kāds viņš ir? Visticamāk, sekls, ātrs un nepietiekams. Kamēr nepieminēju šo procesu, līdz šim tas nevienam nebija ienācis prātā. Vispirms izslēdz telefonam skaņu, izslēdz radio un tv, jāatrod laiks sev, vienatnē. Tad iesaku sēdēt taisni, ar skatu uz priekšu, dziļi ieelpo skaitot 4-5 sekundes, nedaudz aizturi vai arī uzreiz lēni izelpo 5-6 sekunžu laikā. Ja sanāca apmēram kā bildē ieelpas un izelpas kā taisnas līnijas, tad ir labi. Bet praktiskajā dzīvē pamēģinot šādi apzināti, elpot var gadīties visādi. Liec lietā iztēli. Taisnas līnijas vietā var būt viļņota jau ieelpas laikā, bet izelpas laikā var gadīties ļoti viļņota līnija, zig-zag, neregulāra, saraustīta un iesākumā līdz pat izelpai netikt, jo ķermenis sāk atbrīvoties no uzkrātās spriedzes. Var birt arī asaras. Man uzreiz nez no kurienes pēkšņi uznāca smiekli pilnīgi ne par ko, it kā kāds būtu labu anekdoti pastāstījis. Vēl pēc kāda laika var parādīties svētlaimes sajūta, it kā visi iekšējie gruži, stresi, negācijas aizplūstu projām ar laimes asarām.

Uzzīmē savu variantu iztēlē vai uz papīra. It kā tik vienkāršs process, bet pamēģinot izrādās, ka nemaz tik vienkāršs nav. Tāda sajūta, ka vieglāk būtu 5 reizes piepumpēties uz grīdas vai istabā pārbīdīt smagas mēbeles nekā veikt tikai vienu ieelpas-izelpas procesu. Biju jau sen lasījis, ka emociju vētrā vajag pievērst uzmanību elpošanai, arī skaitīt līdz desmit. Bet praksē pamēģinot efekts var būt daudz grandiozāks par teoriju. Pirmajā brīdī arī man it kā tik vienkāršajā vingrinājumā gāja kā pa celmiem..

Var koncentrēties arī uz mūziku fonā – tas palīdz izlīdzināt emociju viļņošanos un nomierināties. Linda, un tad kad sanācis ieelpu un izelpu „iztaisnot”, tad iekšā ir miers, klusums un laime. Prāts skaidrs, ir pieeja intuitīvajai pasaulei, iekšējai balsij, sirdij. Tieši šajā brīdī paņem un izlasi vēlreiz savu vēstuli. Un tad sapratīsi, ka iepriekš rakstītais ir radies emociju vētrā, visdrīzāk negatīvu emociju rezultātā. Tajā brīdī tu nedzirdi sevi, iekšējo balsi, līdzībās runājot, tu velti mēģini saklausīt klusu zāles sanēšanu, putnu dziesmas, sienāžus tajā brīdī kad atrodies blakus zāles pļāvējam, tādam kurš darbojas. Tu neesi sajūtas, dusmas, raizes, nemiers. Tu neesi arī laimes sajūta. Tu esi vērotājs. Tev ir šādas sajūtas un emocijas, gadās, ka viņas ņem virsroku pār veselo saprātu. Līdzībās runājot, tu neesi nedz bikses, nedz zeķes, bet tev ir bikses un zeķes un pārējie apģērba gabali. Un tad kad ir sasniegts iekšējs miers, tad var lēnām, skaidru prātu risināt lietas, meklēt atbildes sevī un arī citur. Meklēt atbildes uz daudziem ‘’kāpēc’’, kāpēc dzīvē notiek tā kā notiek, kāpēc notiek visādas negācijas manī un ap mani, kāpēc cilvēki ir, kā norādīji, slikti un ļauni.

Jā, ārēji viņi tādi ir, bet iekšēji tie ir neapmierināti, nelaimīgi cilvēki. Apmierinātie diez vai tā darītu. Tas, ka, ir tādi cilvēki- riebēji, kam skauž, varētu piekrist. Iz dzīves ir dzirdēts, ka saimnieks vasarā sagatavo barību dzīvniekiem uz ziemu, bet kāds tīšā prātā dedzinājis siena ruļļus un sabojājis visus, desmitus skābbarības ruļļus. Vienu, divus, bet nē, viņam laikam ir bijis pa maz, sabojājis visu. Kaitniecība tīšā prātā. Dzīvniekiem nav sērkociņu, un, ja viņi sabojā, tad tikai dažus un to jau var redzēt pēc rokraksta.

Pieļauju, ka lasi šo. Varbūt vēl kādam noderēs, tā pagari sanāk, bet īsi un lakoniski reizēm ir grūti izklāstīt lietu būtību. Kad iekšējās vētras ir norimušas, tad nāk ļoti daudz atbilžu, kā no pārpilnības raga, reizēm grūti apstāties. Iesaku papraktizēt apzināti elpot, var gadīties, ka vēl kādam klusumā atnāk klusa, vieda izpratne par lietām un to būtību, atbildes uz jautājumiem, uz kuriem skaļā troksnī atbildes nenāk. Arī atbildes uz tādiem jautājumiem, uz kuriem atbildes nevar tik viegli rast ārējā pasaulē.

Linda, visām tavām problēmām ir risinājums un uz jautājumiem ir atbildes.
Fonam:
https://www.youtube.com/watch?v=1aUpvAptKtk
https://www.youtube.com/watch?v=4c7W97Ulo6Y
https://www.youtube.com/watch?v=iJ1K2kDYV6Q
https://www.youtube.com/watch?v=UZx1X9eGrW8
https://www.youtube.com/watch?v=1ldwBNjly2M
https://www.youtube.com/watch?v=zT0-tOian_Q

https://www.youtube.com/watch?v=VPvh_BKF16E
https://www.youtube.com/watch?v=IbcuEhwPbhI
https://www.youtube.com/watch?v=jmQDcRByOFc
https://www.youtube.com/watch?v=psGABDF1Yaw
https://www.youtube.com/watch?v=66APokG42_U
https://www.youtube.com/watch?v=T39l-mOx5fQ
https://www.youtube.com/watch?v=aUxzhulci4c
https://www.youtube.com/watch?v=ZXpsusi5Jmw
https://www.youtube.com/watch?v=bybVyO3KZbY