Mūsdienās cilvēki bieži mēģina iegūt partnera mīlestību, veicot tādus darbus, kādus partneris no viņa sagaida, tā ir izpatikšana ar darbu. Vai izdodas iegūt mīlestību, izpatīkot partnera vēlmēm? Sākumā rodas ilūzija, ka izdodas, bet vēlāk pienāk vilšanās, jo tu vairs nespēj iepriecināt savu partneri ar darbiem, kas viņam ir bijuši svarīgi, jo viņš tos sāk uztvert kā normu.
Patiess gadījums
Vīrietis nodibināja savu komercsabiedrību un lūdza sievai uzņemties grāmatvedes pienākumus. Sievai bija cits ļoti labs darbs, bet, tā kā vīrs apgalvoja, ka bez sievas jūtoties kā bez rokām, viņa piekrita uzņemties grāmatvedes pienākumus arī vīra dibinātajā firmā. Vēlāk vīrs lūdza sievu arvien vairāk un vairāk iesaistīties biznesā, atrunājoties, ka sievai tas padodas labāk nekā viņam. Sieva darīja visu, ko vīrs lūdza, jo ļoti mīlēja savu vīru. Pēc vairākiem gadiem vīrs sievu pameta, aizejot dzīvot pie citas sievietes. Kad sieva teica, ka pametīšot darbu vīra firmā, tad vīrs par to ļoti apvainojās, pārmetot bijušajai sievai vēlmi izputināt viņa firmu. Sieviete bija šokēta par to, ka vīrs ģimenes pamešanu neuzskatīja par sliktu rīcību, bet viņas rīcību uzskatīja par ļoti nosodāmu.
Šis gadījums apliecina, ka darot to, kas partnerim patīk, mīlestību apliecina tikai viena puse, bet otra puse to var sākt uztvert par normu. Tāpēc mans ieteikums ir darīt labus darbus tikai tad, ja tas pašam sagādā prieku, tad nebūs vilšanās brīdī, kad partneris jūsu labo gribu uztvers kā normu. Piemēram, Jēzus Kristus nomazgāja kājas saviem mācekļiem nevis tāpēc, lai mācekļi viņu mīlētu, bet tāpēc, ka viņš tos mīlēja.
Nelaime ir tā, ka partneris, kurš otram cenšas izpatikt ar darbu, partnera acīs var kļūt mazvērtīgāks. Tas ir skaidrojams ar to, ka partneris izpatīkot otram, zaudē pats savu būtību un kļūst partnerim neinteresants. Neapzināti izveidojas vergtura un verga attiecības.
Tas ir jauki, ja vēlaties iepriecināt partneri ar savu darbu, bet nedrīkst tāpēc zaudēt savu būtību, sākot darīt tikai to, ko partneris vēlas. Diemžēl nav iespējams apmierināt visas partnera vēlmes, jo apmierinot vienu vēlmi, vietā dzimst jaunas vēlmes, kuras atkal nepieciešams apmierināt. Partnerattiecībās partneris, kurš otram izvirza savas vēlmes, brīdī, kad visas vēlmes it kā tiek apmierinātas, vienalga jūtas neapmierināts, jo nespēj neko jaunu izdomāt un tad saka, ka man ar tevi vairs nav interesanti, es mīlu citu. Tieši tāpat uzvedas mazi bērni, kuru vēlmes vēlas apmierināt vecāki. Kad bērnam viss ir iedots, viņš ir niķīgs tāpat vien, jo nespēj izdomāt, ko vēl vecākiem paprasīt.
Atcerieties Dievišķo Došanas-ņemšanas likumu: “Es dodu lai dotu, nevis lai saņemtu.” Tas nozīmē, ieprieciniet partneri ar kādu savu darbu, bet negaidiet atpakaļ darba novērtējumu. Vienkārši izjūtiet prieku par iespēju, ka varat savu partneri iepriecināt ar savu darbu, nezaudējot savu būtību un nekļūstot par partnera vergu.
sending...
