Kaija jautā: Mūsu ģimenē ārpus jebkuras kontroles iet četrgadīgās meitas psihuma lēkmes. Tas sākās pirms kādiem 3 mēnešiem, kad nedabūjot kāroto mantu vai rīcību no apkārtējiem, meita raud, kliedz un spiedz kā aizkauta. Tā viņa var bļaut pat 20 un 30 min., citreiz man izdodas ātrāk viņu nomierināt. Pēc šādām psihuma lēkmēm esmu tik iztukšota un nespējīga neko darīt. Man ir ļoti neērti no apkārtējiem, no kaimiņiem, jo iespējams viņi domā, ka darām bērnam pāri. Kā lai izbeidzam šo trako uzvedību?
Lai cik dīvaini tas neizklausītos, pēc dabas meita ir ļoti mīļa, mīlīga, vairākas reizes dienā var pateikt: “Es tevi mīlu un samīļot”. Bet psihu reizēs šķiet, ka bērnā ir iemiesojies dēmons.
Elvita Rudzāte atbild: Bērns piedzimst ar tādu raksturu ar kādu tas ir nomiris iepriekšējās dzīves laikā. Kaijas meitas raksturā ir savas gribas uzspiešana citiem iezīmes. Tomēr jāņem vērā, ka bērni izvēlas vecākus, lai caur to slikto mācītos un augtu garā. Bērns ir vecāku rakstura summa – 50% no tēva un 50% no mātes. Ja bērns ļoti uzspiež savu gribu, tad tas nozīmē, ka arī vecākiem piemīt tāda rakstura iezīmē kā savas gribas uzspiešana citiem.
Bērni ir vecāku skolotāji un otrādi – vecāki ir bērnu skolotāji. Kaijas gadījumā meita neapzināti parāda, ka vecākiem ir ļoti jāpadomā par savas gribas uzspiešanu citiem. Iespējams, ka viņi paši sev šo iezīmi nemaz nav pamanījuši. Tāpēc nāk bērns, kas vecākiem nospoguļo to, ko vecāki neredz un negrib redzēt.
Lai izbeigtu bērna trako uzvedību, vispirms vecākiem ir jāierauga sevī īpašība – uzspiest citiem savu gribu. Kad vecāki godīgi sev ir atzinuši, ka arī paši to dara, bet iespējams rafinētā formā, tad viņiem domās vai skaļi ir jāpalūdz piedošana tiem, kuriem ir uzspieduši savu gribu, un turpmāk jākontrolē sava uzvedība, lai atkal kādam neuzspiestu savu gribu. Ja raksturā mainīsies vecāki, tad arī bērns mainīsies.
Kaija raksta, ka viņa pēc bērna sliktās uzvedības jūtas ļoti neērti jeb citiem vārdiem sakot, viņai ir kauns no kaimiņiem un visiem cilvēkiem, kas redz bērna slikto uzmanību un viņa jūtas iztukšota. Ja cilvēkā ir kauna izjūta, tad tas nozīmē, ka viņā ir arī lepnība. Kauna izjūta iztukšo. Kauns un lepnība veido veselumu – 50% kauns un 50% lepnība. Lepnība ir ļoti slikta īpašība no kuras ir jātiek vaļā, jo lepnība rada audzējus. Ne velti čigāns, ja ir uz kādu ļoti sadusmojies, saka: “Kaut tu paliktu lepns”. Čigānu tauta glabā sentēvu gudrības un ļoti labi zina pie kā noved lepnība.
Iesaku Kaijai padomāt, vai viņā nav vēlēšanās lepoties ar saviem un meitas sasniegumiem? Cilvēkam nevajag lepoties ar sasniegumiem, bet gan priecāties, ka kaut ko ir izdevies izdarīt labi.
Izjūtiet divu dažādu domu enerģētiku:
es lepojos, ka man izdevās izpildīt uzdevumu,
es priecājos, ka man izdevās izpildīt uzdevumu.
Es domāju, ka jūs piekritīsiet, ka otrajā gadījumā ir labākas sajūtas, jo lepnība ir sevis pacelšana pāri citiem. Dievišķais likums māca – neviens pasaulē nav par tevi labāks vai sliktāks, katrs cilvēks ir unikāls ar savu labo un slikto. Tiklīdz Kaija to sapratīs un neturpinās cilvēkus salīdzināt savā starpā, tad arī viņas bērna uzvedība uzlabosies, jo bērns mācīsies no saviem vecākiem.