Ko darīt, ja grūtniecības laikā konstatē, ka bērns būs invalīds? 13.10.2014

Klaida jautā: Nesen man stāstīja kādu gadījumu. Nevaru izprast. Pārāk daudz lietu kopā. Atsūtīšu Jums, varbūt kādam ir līdzīga situācija.
Divi brālēni, kuru sievas ir draudzenes – abiem gandrīz vienlaicīgi piedzimst pirmie bērniņi. Pēc pāris gadiem atkal abiem kopā būtu gaidāmi otrie bērni, bet abas ģimenes sastopas ar vienu diagnozi  – apmēram 3.-4. grūtniecības mēnesī – atklājas, ka bērniņiem nenoslēdzas mugurkauls, kas liedz normālu tālāku attīstību, arī galvas smadzeņu attīstību. Tas nozīmē, ka gaidāmi bērni, kuriem nebūs normālas dzīves. Domāju, ka arī vecāki nobijās no gaidāmā. Abas ģimenes izvēlējās grūtniecību pārtraukt. Kā tas izskatās no Tās Otras puses? Par ko liecina, ja piedzimst bērns – invalīds? Kas ir aborts? Domāju, ka par visu jāmaksā.

Elvita Rudzāte atbild: Ja bērns piedzimst kā invalīds, tā ir karmiska situācija gan pašam bērnam, gan viņa vecākiem, vecvecākiem un pārējiem tuviniekiem, kuriem nāksies ikdienā sadzīvot ar šo situāciju. Ikviens bērns ir Dieva dāvana, un arī bērns ar fiziskām novirzēm ir vēlējies piedzimt. Ja vecāki to neatļauj, tad viņi uzņemas uz sevi karmu, kuru vienalga nāksies izpirkt. Man ir zināms gadījums, kad māte pārtrauca grūtniecību, jo analīzes uzrādīja bērnam Dauna sindromu. Kad pēc laika māte palika atkal stāvoklī, grūtniecība bija ideāla, analīzes ideālas, bet piedzima bērns invalīds – nu jau ar smagāku invalidāti. To pirms  tam nevarēja redzēt pat veicot sonoskopijas pārbaudes. Tas nozīmē, ka mātes gars ļoti vēlējās izprast, ka arī bērns ar īpašām vajadzībām ir brīnišķīga dievišķa būtne. Dievišķais likums māca: “Tu neesi labāks par citiem cilvēkiem, un tu neesi sliktāks par citiem cilvēkiem, katrs cilvēks ir unikāls. Tāpēc nesalīdzini sevi ar citiem un citus savā starpā”

Šādu problēmu rada, ja vecākiem summāri nievājošā enerģija pārsniedz kritisko robežu, t.i., ja vecāki iepriekšējā dzīvē ir šķirojuši cilvēkus, nievājoši izturējušies pret cilvēkiem, kuri ir atšķīrušies no tā laika standartiem. Mani vērojumi rāda, ka līdzīgu attieksmi viņi ir saglabājuši arī šajā dzīvē jau no bērnības līdz paši saskārušies ar šo problēmu, t.i., kad pašiem piedzimis bērns ar īpašām vajadzībām.

Savukārt bērns ar īpašām vajadzībām izvēlas šādu ķermeni pirms dzimšanas, jo viņam iepriekšējā dzīvē ir ļoti pietrūkusi mīlestība. Viņš zina, ka par slimiem bērniem vecāki rūpējas daudz vairāk nekā veseliem, tāpēc bieži bērni invalīdi neapzināti nemaz nevēlas izveseļoties, jo viņi vēlas pastāvīgi saņemt vecāku rūpes. Ja dzīvē īstie vecāki par viņiem nerūpējas, atdodot tos valsta aprūpei, tad bērns izpērk pats savu nievājošās enerģijas karmu. Šādā gadījumā nievāšanas enerģija iepriekšējās dzīvēs ir bijusi ļoti liela.

Parasti karmas izpirkšana notiek ar pirmdzimto, bet Klaidas aprakstītajā gadījumā problēma piemeklēja otros bērnus. Tas nozīmē, ka nievājošā enerģija ir pārsniegusi kritisko robežu jau pēc pirmā bērna piedzimšanas. Iespējams draugu ģimenes savā starpā ir gardi smējušās par citiem cilvēkiem. Tāpēc nelaime piemeklēja abas ģimenes vienlaicīgi. Kāds liktenis sagaida abas ģimenes pēc aborta, to es nezinu, to zina tikai Dievs. Es ieteiktu viņiem ļoti lūgt piedošanu nedzimušajam bērnam par pieļauto kļūdu un turpmāk ļoti pievērst uzmanību savām domām un izteikumiem par citiem cilvēkiem, kuri atšķiras no vispārpieņemtiem standartiem. Savu karmu viņi varēs izpirkt, ja sāks rūpēties par cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, piedaloties labdarības pasākumos.

Vienīgā situācija, kad Dievs pieļauj aborta veikšanu ir tad, ja mātes dzīvība ir apdraudēta, bet arī šie gadījumi ir kutelīgi, jo man ir zināms gadījums, kad ļoti slima sieviete nepaklausīja ārstus un dzemdēja pilnīgi veselu bērnu, paliekot dzīva un pēc dzemdībām, nedaudz pat uzlabojot savu veselības stāvokli. Es uzskatu, ka abortu ārsti veic tad, ja redz, ka māte var nomirt, nevis pirms tam izsakot hipotēzi bez pamata.