Kāpēc es piesaistu sev šādas situācijas atkal un atkal? 12.06.2021

Samanta jautā: Kāpēc es piesaistu sev šādas situācijas atkal un atkal? Es esmu draudzīga, viesmīlīga, dāsna, ļoti jutīga un empātiska, patīk citiem sagādāt prieku utt. Man patīk draudzēties ar citiem un draudzību augsti vērtēju. Sākas viss forši, kad iepazīstos ar cilvēkiem un izveidojas draudzība. Man prieks, ka ir draugi un kopā turamies-cenšos atbalstīt kā un cik varu, bet vēlāk atklājas, ka viņi nemaz nav uzskatījuši mani par draudzeni, ir bijuši kopā tikai kamēr biju izdevīga. Esmu bijusi atbalsts ļoti smagos šo personu dzīves brīžos-ieguldot savus dažādos resursus, bet pēc tam uzzinu, ka aiz muguras šie cilvēki gaidīja kā ātrāk notīties no manis un cik priecīgi bija uzzinot, ja atklājās, ka kādam, kuram skaitījos radiniece, tomēr nebiju radiniece. Pēc tam vēl stāsta puspasaulei, ka es esot sliņķe, ka es tikai pēc naudas tīkojot, ka neviena labā neko neesot izdarījusi. Tik vēlāk uzzinu, ka šie cilvēki vienkārši savas problēmas projicēja uz mani. Būtu jau vienalga par tām runām, bet tās man ir daudzas draudzības, attiecības un izaugsmes iespējas atņēmušas. Vistrakākais, ka zaudēto neatgūt. Kas man no tā jāmācās???

Tikko atkal izveidojās situācija, kad atkal citi un pašas tuvākie centās destabilizēt mani citu acīs un izbojāt manas izredzes, iespējas utt. Es nesaprotu, ko es tādu daru, ka visu laiku mani kāds ēd ārā no kaut kurienes? Man vispār nepatīk konkurēt ar kādu, sacensties ar kādu, domāt kā kādam atņemt kaut ko. Man jau iepriekšējos iemiesojumos esot bijusi riebīga un nežēlīga konkurence, kas mani sabradāja un šajā dzīvē atkal tas pats.

Arī radi, ja uzzina, ka man kāda problēma, tad uzgriež muguru. Tā arī iepriekšējos iemiesojumos esot bijis, ka dzīvoju sistēmā, kur viss, kas neatbilda tā laika  sabiedrības prasībām, tika atgrūsts. Pat paši no saviem bērniem kaunējās un atteicās, ja sabiedrības standartiem neatbilda. Es tā arī savas iespējas nesagaidīju-pat netiku līdz tām. Šajā iemiesojumā arī visi kaunējās mani rādīt kādam, kad piedzimu un arī draugi kaunējās būt ar mani kaut gan patika būt ar mani. Joprojām daudziem aizliedz draudzēties ar mani, otro pusīšu ģimenes lika pamest mani, bet tanī pat laikā ņēma no manis visu ko vien varēja paņemt. Kā, lai to apburto loku jeb lāstu aptur? Ar mani nedraudzējas un izvairās no manis pat tie, kuriem es  biju vislielākais balsts ļoti smagos brīžos. Viņiem citi mācot, lai turoties pa gabalu no manis.

Kāpēc es piesaistu tādus cilvēkus, kuri ar mani ir tikai tad, kad viņiem tas ir izdevīgi-vai nu, kad var gūt labumu no manis vai, kad pazemojot mani, var celt savu pašvērtējumu? Kāpēc piesaistu cilvēkus, kuriem no manis vajag tikai to, lai nodrošinu viņiem viņu komfortu (to vai nu slēpj vai atklāti izrāda)?

Kāpēc piesaistu šādas situācijas: Man ar draudzeni ir konkrēta vienošanās-es izdaru to un viņa man kā atalgojumu pretī to. Es savu izdaru, bet, kad pienāk laiks pildīt viņas daļu no vienošanās, tad nekā vai arī mans nopelns tiek atdots citam. Faktiski man visu dzīvi tā, ka es no savas puses apņemšanos izpildu, bet otra puse nē un vēl atļaujas pazemot mani man acīs skatīdamās, man aiz muguras, citu priekšā, publikas priekšā utt. Mani visu laiku aptin ap pirkstu visi un es nesaprotu, kāpēc tas notiek un ko tad man vajadzētu darīt jeb pareizāk sakot kā, jo manā pusē taisnība nenonāk pat, ja viss no manas puses izpildīts kā prasīts līgumos, likumos u.c. Ko tas man māca? Ko man darīt savādāk?

Elvita Rudzāte atbild: Ir tāds teiciens: “Paskaties kādi ir tavi draugi, tāds esi tu pats.” Samanta noliedz, ka viņa būtu tāda, kādi ir viņas draugi, jo neredz savu līdzatbildību notiekošajā. Ne velti pastāv vēl viens teiciens: “Cita acīs skabargu redz, pats savās baļķi neredz.”

Ja tu redzi, ka tavi draugi ir divkosīgi un melīgi, kāpēc ar viņiem draudzējies? Dzīvē ļoti svarīgi ir prast izvēlēties pareizos līdzgaitniekus.

Latvijā ir ļoti daudz brīnišķīgu cilvēku. Arī Samantai ir iespēja iepazīties un draudzēties ar šiem brīnišķīgajiem cilvēkiem, bet tas nenotiek, jo acīmredzot Samanta pati kaut ko dara nepareizi. Ko tieši Samanta dara nepareizi varu tikai nojaust, bet ne apgalvot. Tāpēc Samantai ir jāstrādā ar sevi, jādara viss, lai atbrīvotos no savām negatīvajām īpašībām, kuras neapzināti spoguļo draugi, paziņas un tuvinieki.

Ja tevi kāds nodod, tad padomā, vai pats pagātnē kādu neesi sāpinājis ar savu nodevību? Ja tevi kāds izmanto, tad padomā, kuru cilvēku pats esi izmantojis savtīgos nolūkos? Ja tevi apmāna, tad padomā, kuru cilvēku pats esi apmānījis? Utt.

Viss, kas dzīvē ar tevi notiek, ir absolūti taisnīgi. To nosaka Dievišķais Taisnīguma likums. Tas, ka tu neredzi cēloņu-seku sakarību, tas nenozīmē, ka tāda nepastāv.

Iesaku Samantai nedomāt par iepriekšējām dzīvēm, jo patiesībā viņa nezina, kas ir bijis iepriekšējās dzīvēs. Ja viņa to zinātu, tad viņai nebūtu jāuzdod jautājumi man, bet man būtu jāuzdod jautājumi viņai. Pat, ja kāds cits viņai ir stāstījis par viņas iepriekšējām dzīvēm, tas nenozīmē, ka šim cilvēkam var ticēt.

Cilvēkam ir jākoncentrējas uz to, kas ir noticis un notiek šajā dzīvē. Ja tev slikti klājas tagadnē, tad pats vien esi pie tā vainīgs, jo tagadnē atgriežas pagātnē pieļauto kļūdu radītā negatīvā enerģija jeb sliktā karma. Ja tu pareizi dzīvo tagadnē, tad tu bruģē ceļu laimīgai nākotnei. Mēs nevaram izmainīt pagātni. Viss sliktais, kas atgriežas tagadnē, ir ar pazemību jāpieņem un jāatstrādā. Tāpēc svarīgi ir pareizi dzīvot tagadnē, lai nākotnē nebūtu jāpiedzīvo ciešanas un varētu piedzīvot daudz priecīgu brīžu.