Partnerattiecībās cilvēciskā īpašība un tikums Pateicība bieži tiek atstāta novārtā. Mēs ļoti ātri pierodam pie tā kas mums ir un uztveram to par dzīves normu. Vai mēs sakām paldies partnerim par to, ka viņš mums ir blakus? Vai mēs sakām paldies partneriem par to, ka ir iespēja kopā ar viņu būt priekos un bēdās? Vai mēs sakām paldies Dievam, ka Viņš ir devis iespēju iepazīt mīlestības ceļu, iepazīt patiesu beznosacījuma mīlestību? Vai mēs sakām paldies Dievam arī par piedzīvotajām grūtībām partnerattiecībās? Vai mēs sakām paldies partnerim par viņa maigo acu skatienu? Vai mēs sakām paldies par viņa atbalstu grūtajā brīdī? Vai mēs sakām partnerim paldies par viņa palīdzību mājas darbos un bērnu pieskatīšanā? Bieži cilvēki novērtē savu partneri un kopā ar viņu piedzīvoto tikai tad, kad viņš ir pazaudēts.
Patiess gadījums
Jauna sieviete meklēja palīdzību, jo viņas vecākais bērns runāja par pašnāvību un veica jau pirmos pašnāvības mēģinājumus. Atklājās, ka ģimenē pastāvēja nopietnas problēmas starp bērnu un audžutēvu, jo sieviete bija precējusies otru reizi. Audžutēvs tiranizēja audžudēlu, bet māte nespēja mainīt esošo situāciju. Kad izvaicāju sievieti par viņas laulībām, sieviete atzina, ka nekad nav mīlējusi otro vīru, jo sirds vienmēr piederējusi pirmajam vīram, tomēr pirmo laulību sieviete bija izjaukusi pati, pametot vīru. Tikai pēc vairāk nekā 10 gadiem, sieviete saprata, ka tā bijusi liela kļūda, par kuru viņa maksā ar sarežģījumiem otrās laulības dzīvē.
Sieviete pēc gadiem saprata, ka ir pateicīga Dievam, kas viņai dāvāja pirmo vīru – viņas lielo mīlestību, bet sieviete vēl neprata pateikties Dievam par otro vīru, kurš sievieti un viņas bērnu ilgus gadus dievināja un nēsāja uz rokām, jo agresija otrajā vīrā parādījās tikai tad, kad vīrietis zaudēja cerības, ka sieviete arī viņu kādreiz iemīlēs tikpat stipri kā pirmo vīru. Otrā vīra agresija bija atriebība sievietei par to, ka viņa to nemīl.
Vai jūs protat pateikties par to, kas jums ir dots? Vai piemērā minētā sieviete novērtēja otrā vīra mīlestību? Sākumā nenovērtēja. Viņa to sāka novērtēt tikai tad, kad liku viņai par to aizdomāties.
Ja mēs dzīvē kaut ko nenovērtējām, tad bieži mums to atņem, lai pievērstu uzmanību tikumam – Pateicībai. Novērtējiet un priecājieties par to, kas jums ir dots. Esiet pateicīgi Dievam par visu, kas jums ir dots. Būdami pateicīgi, jūs izvairīsities no situācijas, ka jums kaut ko atņem.
Gaismas Skolotājs Maitreija māca: „Cilvēciskā apziņa ir ļoti kustīga un nepastāvīga. Un īpašība, kas jums vispirms jāattīsta sevī, ir pateicības jūtas par jums doto Mācību, pateicība Debesīm, Dievam, Dievišķajām būtnēm. Tieši pateicības jūtas paliek vistīrākās un neaptraipītākās jūsu fiziskajā oktāvā. Mīlestības jūtas ir visaugstākās, bet sasniegt šo jūtu tīrību jūsu fiziskajā oktāvā ir ļoti grūti. Tāpēc, ka nevienai no jūtām nav tik daudz izkropļojumu kā mīlestības jūtām.”
Tomēr, lai cik grūti mums ir attīstīt mīlestības jūtas līdz patiesas mīlestības jūtām, mums ir jāvirzās par šo mīlestības ceļu, un tas nebūt nav utopisks ceļš. Piedošana un Pateicība ir tie tikumi, kuri ir kā pavadoņi ērkšķainajā, bet ļoti skaistajā Mīlestības ceļā.
sending...
