Gundega jautā: Esmu strupceļā vai izmisumā, gribu psihologu sev, un bērnam neirologu. Puisītim 25.07. ir 2 gadiņi. Esam gājuši cauri daudz kam, kad bija tikko dzimis bļāva vienā kliegšanā, dzīvojās tikai pa rokām, gulēja uz rokām, utt. bijām, pie neirologa, bijām sirsniņu pārbaudīt, bijām avotiņu pārbaudīt viss kārtībā. Kādu laiku mierīgāks, principā periodiem. Puisītis nerunā, visu saprot, pats ēst negrib. Ir ļoti jūtīgs uz cilvēkiem, nedod Dievs kāds nē tā paskatīsies utt., ir daži cilvēki no kuriem kategoriski kliegdams, bļaudams, sakrusto rādītājpirkstu ar vidējo pirkstiņu un mūk prom. Pēc tam es nevaru bērnu nomierināt vienreiz pat saucu ātros, viņi bija gatavi špricēt diapazamu, bet es biju kategoriski pret. Un gājām ārā pa nakti ar ratiņiem staigāt, pēc tam nomierinājās.
Man ir paniskas bailes no šiem stresiem, es vairs neprotu atslābināties, katru dienu esmu sasprindzinājusies, un domāju būs atkal tā, vai nebūs. Krūtīs viss griežas. Tajos stresa momentos es zaudējos. Tas nav tā vienmēr, tas ar periodiem. Pēc tam atkal ir mierīgi. Piebildīšu, ka mājas viss ir mierīgi, nekādu ballīšu un tusiņu nav. Un nav pat ar ko strīdēties.
Elvita Rudzāte atbild: Maza bērna uzvedība atspoguļo mātes iekšējo pasauli. Ja bērniņš ir ļoti nervozs, tad tas nozīmē, ka viņš no māmiņas ir uzņēmis tās negatīvo enerģiju. Piemēram, māmiņa domā sliktas domas, nevienam tās nesaka, bet iekšēji izdzīvo dusmas, tad bērniņš uzņem šo dusmu enerģiju uz sevis un cenšas atbrīvoties no šīs enerģijas tā kā prot – zīdainis raud, lielāka bērna uzvedība jau kļūst destruktīva un viņš var sākt bez iemesla sist vecākiem un citiem bērniem.
Es vispirms ieteiktu māmiņai sakārtot savu iekšējo pasauli, tad arī bērniņš paliks mierīgāks. Tas, ka bērns pieprasa būt fiziski mātei pavisam tuvu jeb rokās, tas tikai liecina, ka viņš cieš no mātes mīlestības trūkuma. Kaut arī māmiņa visu dienu ir kopā ar bērnu, tas neliecina, ka bērns saņem mātes mīlestību, jo māte nespēj dot savu mīlestību, ja ir satraukta par kaut kādiem jautājumiem.
Iespējams bērnam ir kādi autiskā spektra traucējumi, bet arī tie rodas, ja mātes iekšējā pasaulē ir haoss vai abi vecāki ir pārāk egoistiski – vērsti uz sevi un savu labumu.
Iesaku māmiņai vispirms strādāt ar sevi un pavērot bērnu, vai nenotiek pozitīvas izmaiņas? Ja tomēr pozitīvas izmaiņas nav vērojamas, tad var bērnu vest pie speciālistiem.