Kā atstrādāt karmu un augt garā? 27.07.2021

Lorita jautā: Man ir jautājums par karmas atstrādāšanu un garīgo attīstību. Skaitās, ka vīrs un sieva ir satikušies un sagājuši kopā, jo viņus var saistīt karmiskie parādi, vai abiem ir jāatstrādā sava karma, piemēram, jāiemācās, jāapgūst pieredze dzīvot ar dzērāju vai vardarbīgu vīru. Kā tad ir pareizi. Samierināties, izprast savas kļūdas, apzinoties, ka pats esi to pelnījis, dzīvot pazemībā un pieņemt pāridarījumus (būt upurim), vai tomēr mēģināt pretoties apstākļiem, mainīt savu dzīvi, šķirties un cerēt, ka dzīvē satiksi savu otro pusīti, ar kuru dzīvojot nebūs jābūt upurim, bet būsi pilnvērtīgs partneris.

Jautājums ir tāds kā no Dieva skatījuma būtu pareizāk palikt kopā un atstrādāt karmu ar esošo vīru, upurēties nākamās dzīves un bērnu vārdā vai attīstīt sevi, sacelties pret vīru, dzīvot pēc sava iekšējā ‘es’ plāna.

Elvita Rudzāte atbild: Partnerattiecībās patiešām satiekas cilvēki, kuriem ir jāatstrādā savstarpējā karma un kopā jāaug garā, mācoties vienam no otra kļūdām. Tomēr daudzi cilvēki nepareizi izprot vārdus – karmas atstrādāšana un nepareizi tos interpretējot pieļauj kļūdas.

Karmas atstrādāšana nozīmē to, ka tu esi sastapies ar negatīvu situāciju no kuras tu nevarēji izvairīties, jo negatīva karma piesaista negatīvu situāciju. Kad esi sastapies ar negatīvo situāciju, tad tev tā ir jāpieņem ar pazemību, kas nozīmē, ka tu to uztver kā taisnīgu attiecībā pret sevi, jo apzinies, ka tavā aurā ir negatīva enerģija, kuru pats esi radījis pagātnē ( šajā dzīvē vai kādā no iepriekšējām dzīvēm) ar nepareizām izvēlēm, pieļaujot kļūdas. Pazemība nenozīmē kļūt par upuri.

Karma ir atstrādāta tikai tad, ja cilvēks caur negatīvo situāciju ir kļuvis dzīves gudrāks un problēma ir beigusies. Piemēram, ja sievietei ir partneris, kas ir alkoholiķis un vardarbīgs pret sievu, tad sievietei ir jāizprot, kāpēc vīrs ir alkoholiķis un vardarbīgs. Ja sieviete izprot, ka viņas vīram ļoti pietrūkst mīlestības un tieši tāpēc viņš savas skumjas remdē ar alkoholu un dusmās uzbrūk sievai, jo viņš vaino sievu savās dvēseles ciešanās, tad sieviete aug garā. Sieva, kas izprot vīra dvēselē notiekošo, nevis bēgs no vīra, bet sniegs viņam maksimāli iespējamo mīlestību un lūgs Dievam palīdzību, lai Viņš atbrīvo vīru no alkohola atkarības problēmas. Sieva meklēs risinājumus, lai palīdzētu vīram tikt galā ar atkarības dēmonu.

Vīrietis, kas sajutīs sievas mīlestību, pārstās pret sievu būt vardarbīgs, jo vīrietis nesit mīlestībai. Tomēr no alkohola atkarības viņam nebūs tik viegli atbrīvoties, jo atkarības dēmons cieši turēs savās rokās, tāpēc viņš kritīs un atkal celsies, tomēr mēģinās atbrīvoties no atkarības, jo visvairāk no kā viņš baidās – zaudēt mīlestības avotu. Ja viņš jutīs sievas atbalstu cīnīties ar atkarības dēmonu, tad viņam būs vieglāk to uzvarēt, jo sievietes mīlestība vīrietim dod spēku. Ja vīrietis jutīs sievas pretenzijas un dusmas brīžos, kad viņš kritīs alkohola varā, tad viņš var kļūt pret sievu agresīvs vārdos vai rīcībā.

Ja sieviete saceļas pret vīru, tad viņa ne tikai neatstrādā savu karmu, bet arī neaug garā. Ja pēc laulības šķiršanas sieviete patiešām strādā ar sevi un kļūst dzīves gudrāka, tad agrāk vai vēlāk viņa apzināsies savu līdzatbildību situācijās, kad vīrs pret viņu bija vardarbīgs un lietoja alkoholu, tikai iespējams viņa vairs nevarēs atjaunot attiecības ar bijušo vīru, jo vīrietis jau būs atradis citu mīlestības avotu.

Sievietei ir jābūt ārkārtīgi gudrai un pacietīgai, lai viņa spētu palīdzēt vīram uzvarēt atkarības dēmonu un ārkārtīgi mīlošai, lai viņa atvērtu nocietinājušos sirdi mīlestībai. Vardarbība ir tikai tur, kur nav mīlestības. Tāpēc bez piedošanas un mīlestības nav iespējams risināt vardarbības problēmu.

Ja sieviete izdara izvēli bēgt no vardarbīga vīra, kas lieto alkoholu, šķirot laulību, tad viņas aurā saglabājas neatstrādātā karma un visticamāk viņa atkal sastapsies ar to pašu problēmu, tādā vai citā veidā. Piemēram, viņa atkal izvēlēsies vīrieti, kuram ir kāda atkarības problēma un kurš pēc laika kļūs pret viņu vardarbīgs vai piesaistīs sev vīrieti, kurš nedzer un ir mīlošs, bet viņam būs bērns no iepriekšējām attiecībām, kas būs atkarīgs un agresīvs.

No karmas nav iespējams izbēgt. Tāpēc gudrs cilvēks ir tāds, kas nebēg no grūtībām, nekļūst par grūtību upuri, bet gan risina problēmas. Ja cilvēks risina problēmas un mācās, tad viņš ne tikai atstrādā savu negatīvo karmu, bet arī aug garā tādējādi izpildot savas dzīves galveno uzdevumu, paplašinot savu apziņas līmeni.

Ja sieviete šķir laulību, sāk sevis izzināšanas ceļu, izprot savas kļūdas, tās nožēlo, tad Dievs dos iespēju sievietei atstrādāt karmu iespējams maigākā formā, bet karma ir jāatstrādā visos gadījumos, jo to nosaka Dievišķais Karmas likums, kas nozīmē, ka sieviete atkal sastapsies ar atkarības un vardarbības problēmu, tikai tagad viņa būs gudrāka un labāk pratīs risināt problēmu. Piemēram, viņa izvēlēsies sev labu otro vīru, bet problēma atkārtosies viņas bērnam pašam vai viņas bērna partnerim. Mātei sirds vairāk sāp, kad redz, ka cieš viņas bērni vai mazbērni. Karmas likums nosaka – par mazām kļūdām ciet pats; par lielām kļūdām cieš bērni; par ļoti lielām kļūdām cieš mazbērni.

Citiem vārdiem sakot, sievietei, kas cieš no vīra alkohola atkarības un vardarbības, nevis jāpiecieš problēmas, bet gan tās jārisina ar piedošanu, mīlestību un lūgšanām. Ja sieviete paliek kopā ar vīru, kas lieto alkoholu un ir vardarbīgs pret viņu, kļūstot par upuri, tad viņa dzēš slikto karmu, bet neaug garā. Tāpēc svarīgi ir nevis paciest problēmu vai bēgt no problēmas, bet risināt problēmu, jo risinot problēmu, tu audz garā jeb paplašinās tavs apziņas līmenis.

Vairākus gadus atpakaļ es uzrakstīju Pasaku par Piedošanu:

Reiz kādā ģimenē starp vīru un sievu valdīja lielas nesaskaņas. Laulātie strīdējās katru dienu. Strīdu cēlonis bija vīra neuzticība un biežā iedzeršana. Sieva sāka domāt par šķiršanos, bet viņas sirds teica, ka tas būs kļūdains lēmums. Sieva devās uz mežu pie burves pēc palīdzības. Burve bija veca sieviņa  sirmiem matiem. Viņa sievieti laipni sagaidīja un aicināja iekšā. Sieviete pastāstīja burvei savu bēdu stāstu un lūdza, vai burve nevar izdarīt tā, lai vīrs viņu vairs nekrāptu un nelietotu alkoholu. Burve teica: „Es palīdzēšu atrisināt tavas laulības problēmas, bet pirms tam es tev došu trīs uzdevumus. Ja tu tos paveiksi, tava laulība būs glābta, un turpmāk jūs varēsiet dzīvot laimīgi.” Sieviete iesaucās: „Esmu gatava izpildīt uzdevumus, lai tikai ātrāk šie pārdzīvojumi beigtos.” Burve teica: „Tu tagad iesi mājās. Kad mājās pārnāks vīrs, tavs uzdevums ir vīru nomazgāt vannā. Vannā ielej siltu ūdeni,  ūdenī iemet rožlapiņas. Kamēr vedīsi vīru uz vannas istabu un viņu mazgāsi, neko nesaki, tikai maigi viņu izģērb un nomazgā rožlapiņu ūdenī. Pēc tam apguldi vīru tīri saklātā gultā. Kad vīrs būs apgūlies, tu klusējot viņu maigi apsegsi ar segu, noskūpstīsi uz pieres un maigi glāstīsi viņa matus, līdz vīrs aizmigs.” Sieviete iesaucās: „Vai man tas jādara arī tad, ja vīrs atnāks piedzēries?” Burve atbildēja: „Tev ir jāveic šis uzdevums, neskatoties ne uz ko. Rītdien es tev došu nākamo uzdevumu.” Sieviete nopūtās un devās uz mājām.  

Vakarā vīrs pārnāca tik ļoti piedzēries un apvēmies, ka sievai bija pretīgi skatīties uz viņu. Tomēr sieva pārvarēja savu riebumu un sāka rīkoties, kā burve bija mācījusi. Viņa vannā ielaida siltu ūdeni un tam pievienoja dārzā saplūktas rožlapiņas. Vīrs bija iekritis dīvānā un laidās miegā, kad sieva viņu maigi pamodināja un, palīdzot piecelties, veda vīru uz vannas istabu. Vīrs nepretojās sievai, jo bija pārsteigts, nedzirdot nevienu apvainojošu vārdu par vīra izskatu. Sieva tikpat maigi izģērba vīru un palīdzēja viņam iekāpt vannā. Vīrs bija pavisam pārsteigts par sievas gādību un ļāvās, lai viņu nomazgā. Vīrs labpatikā kaut ko murmināja, bet sieva tikai mazgāja vīru. Pēc tam sieva rūpīgi un maigi noslaucīja vīru, palīdzot viņam uzvilkt halātu, aizveda viņu uz guļamistabu, kur jau pirms tam bija saklājusi gultu ar tīru, smaržīgu veļu. Vīrs apgūlās gultā, sieva maigi vīru apsedza, noskūpstīja uz pieres un glāstīja vīra matus. Vīrs jautāja: „Kas ar tevi ir noticis? Kāpēc tu klusē?” Sieva neko neatbildēja, tikai turpināja glāstīt vīra matus, līdz viņš aizmiga. No rīta vīrs piecēlās, paskatījās uz aizmigušo sievu, neizpratnē nogrozīja galvu un devās uz darbu.

Sieva pamodās un devās pie burves. Burve laipni sagaidīja sievieti un teica: „Man prieks par tevi, pirmo uzdevumu tu esi paveikusi godam. Kad šodien aiziesi mājās, pagatavosi gardas vakariņas un gaidīsi vīru pārnākam no darba. Kad vīrs pārnāks mājās, iedosi vīram vakariņas, pēc tam runāsi ar viņu un piedosi vīram viņa kļūdas. Kad vīrs aizies gulēt, tu klusējot glāstīsi viņa matus, līdz viņš aizmigs.” Sieviete iesaucās: „Bet kā var piedot to, ka viņš mani krāpj ar citām sievietēm un nāk mājās piedzēries un nepiedienīgā izskatā?” Burve atbildēja: „Tavs vīrs mīlestību meklēja pie citām sievietēm, jo viņš ļoti mīlēja tevi, bet nespēja pārdzīvot tavu saltumu. Ik reiz, kad viņš tev tuvojās, lai sajustu mīļumu, tu viņu atgrūdi, atrunājoties ar nogurumu. Viņš to iztulkoja kā noraidījumu viņa mīlestībai. Tāpēc viņam radās vēlēšanās meklēt mīlestību citur, pie citām sievietēm. Tā kā viņš tevi ļoti mīl, pēc katra sānsoļa ar citu sievieti viņš izjuta tukšumu un, lai no tā atbrīvotos, viņš piedzērās. Kad viņš piedzēries pārnāca mājās, tu tūlīt sāki ar viņu strīdēties, nelaidi viņu sev klāt un nesniedzi viņam mīlestību, kas viņā radīja papildu stimulu meklēt mīļumu citur un no jauna piedzerties.” Sieviete saprata savu kļūdu un apsolīja, ka vakarā vīram piedos visas viņa kļūdas.

Pārnākot mājās, sieviete pagatavoja vakariņas un gaidīja vīru. Vīrs atnāca agrāk nekā parasti un nebija dzēris. Sieva aicināja vīru vakariņās un pēc tam sāka sarunu. Sieviete teica: „Mīļais, es sapratu kāpēc tu mani krāpi un nāci mājās piedzēries. Es tev piedodu tavas kļūdas. Sāksim dzīvot citu dzīvi.” Vīrs piecēlās no galda, neko neteica un aizgāja gulēt uz guļamistabu. Sieva sekoja vīram, apsēdās blakus un sāka glāstīt vīra matus. Vīrs neko neteica un  aizmiga.   

No rīta vīrs klusiņām piecēlās, lai nepamodinātu sievu, un devās uz darbu. Kad sieva pamodās, viņa tūlīt devās pie burves. Burve smaidot sagaidīja sievieti un teica: „Tu esi godam paveikusi arī otro uzdevumu. Tagad pienākusi kārta visgrūtākajam uzdevumam. Kad aiziesi mājās, pagatavosi vīram vakariņas un pēc vakariņām lūgsi vīram piedošanu, ka līdz šim neesi pratusi mīlēt vīru bez nosacījumiem, ka viņam nācās tevis dēļ pieļaut kļūdas, lai vestu tevi pie prāta.”  

Sieviete iesaucās: „Bet kāpēc man viņam jālūdz piedošana, ja es esmu cietēja?” Burve atbildēja: „Kad jūsu Gari vēl atradās Garu pasaulē, tie vienojās, ka tava vīra Gars tev šajā dzīvē nodarīs pāri, lai tu varētu apgūt beznosacījuma mīlestības mācību stundu. Tev šī mācību stunda bija nepieciešama, jo visās iepriekšējās dzīvēs tu neprati mīlēt cilvēkus bez nosacījumiem. Beidzot tavs Gars bija sasniedzis tādu attīstības pakāpi, ka viņš vēlējās apgūt šo mācību stundu, un tava vīra Gars piekrita uzņemties karmu, pieļaujot kļūdas, lai vestu tevi pie prāta. Labprātīgi uzņemties karmu var tikai tāds Gars, kas ļoti tevi mīl.” Sieviete piekrita vakarā vīram lūgt piedošanu.

Pārnākot mājās, sieviete pagatavoja vakariņas un gaidīja vīru. Vīrs pārnāca mājās vēlu un atkal bija iedzēris. Sieviete uzaicināja vīru uz vakariņām. Pēc vakariņām sieviete teica: „Mīļais, lūdzu, piedod man, ka tev nācās pieļaut kļūdas, lai vestu mani pie prāta. Es līdz šim nesapratu, cik ļoti tu mani mīli un egoistiski vēlējos mīlestību tikai saņemt, bet nebiju gatava to dot. Piedod man, ka nepratu tevi mīlēt bez nosacījumiem.” Vīrs piecēlās no galda un apskāva sievu. Viņa bija pārsteigta, ka vīra reibums bija izgaisis, jo viņš vairs negrīļojās un pavisam skaidrā balsī teica: „Mīļā, es tev piedodu tavas kļūdas. Es patiešām tevi vienmēr esmu mīlējis. Citas sievietes meklēju tikai tāpēc, ka tu mani atgrūdi. Pēc katra sānsoļa man pašam bija pretīgi uz sevi skatīties, tāpēc es dzēru. Mājās tu parasti uz mani ļoti dusmojies, un tas man lika pieļaut jaunas un jaunas kļūdas. Lūdzu, piedod man manas kļūdas. Turpmāk dzīvosim pavisam citu dzīvi.” Abi apskāvās un devās uz guļamistabu, kur pavadīja mīlestības pilnu nakti. Pēc šīs nakts sieva vairs neatgrūda savu vīru un iemīlēja visus viņa trūkumus. Vīrs vienmēr mājās nāca laikus un vairs nedzēra. Sieviete devās uz mežu pateikties burvei, bet viņas namiņu vairs neatrada. Burve bija izgaisusi…

Pasaka māca piedot otra cilvēka kļūdas un nemeklēt vainu pāridarītājā, bet gan skatīties pašam uz savu rīcību. Ne velti ir teiciens: „Pagale viena nedeg”. Parasti vainīgi ir abi partneri, tikai viena kļūdas ir ārēji vairāk redzamas, otra – mazāk. Tas gan nenozīmē, ka mazāk redzamās kļūdas ir nesvarīgākas. Gluži pretēji – tās var būt ar vislielāko nozīmi, piemēram, pasakā sieviete savam vīram liedza mīļumu noguruma dēļ, bet tas lika vīram meklēt mīlestību citur.

Piedošana ir vienīgais atbrīvojošais spēks Visumā. Tā ir ļoti spēcīga un spēj veikt brīnumus, kurus esmu aprakstījusi visās „Piedošanas mācības” grāmatās. Ja līdz šim nespējāt savam partnerim piedot kādu viņa pieļautu kļūdu, tas tikai liecina, ka neesat izpratis un apguvis kādu savu dzīves mācību stundu. Piedodiet, tad jūs sajutīsiet vieglumu un laimes izjūtu.