Vai var būt pateicīgs pāridarītājam? 03.11.2014

Dana jautā: Radās pārdomas par tēmu  – pateicība partnerim. Vai cilvēkam jābūt pateicīgam otrajam vīram/sievai par to, ka viņš/viņa panāca cilvēka pirmās laulības izjukšanu ar viltu, draudiem, šantāžu, iebiedēšanu – tev jābūt manam/manai par jebkuru cenu? Domāju, ka ir loģiski, ja atviltais cilvēks nespēj novērtēt jaunā partnera mīlestību, jo pats mokās sāpēs, pārmetumos sev, bailēs par notikušo, nožēlo, ka bijis gļēvs un pakļāvies. Varat sniegt kādu skaidrojumu vai tiešām ir jābūt pateicīgam par šādu rīcību? Tā taču ir otra cilvēka salaušana.

Elvita Rudzāte atbild: Dzīvē viss, kas notiek ir ABSOLŪTI TAISNĪGI. Ja tev kāds ir nodarījis pāri, tas nozīmē, ka tu pats arī kādam līdzīgā veidā esi nodarījis pāri, bet tad šo rīcību neuzskatīji par kļūdu. Problēma ir tā, ka mēs neatceramies savās iepriekšējās dzīvēs pieļautās kļūdas, jo Dievs, lai saudzētu mūsu psihi, dzēš šo informāciju no mūsu atmiņas. Tomēr, ja cilvēks tic Dievišķajam Karmas likumam, tad viņš saskaroties ar negatīvu situāciju, pats saprot, ka šo situāciju ir radījis ar kļūdainu rīcību pagātnē – šajā dzīvē vai iepriekšējās dzīvēs. Tad, kad cilvēks to ir sapratis, tad viņš ir pateicīgs pāridarītājam par nodarīto, jo šis nodarījums ir palīdzējis cilvēkam garīgi attīstīties, saprotot, ka tā nedrīkst darīt. Dievs šā cilvēka sapratni pārbauda ar līdzīgu gadījumu, iepazīstinot ar brīnišķīgu cilvēku, pret kuru izveidojas jūtas, bet kurš ir precēts. Dievs skatās vai cilvēks pārtrauks attiecības uzzinot, ka simpātija ir precēta vai tās turpinās? Ja turpinās, tad eksāmens nav nokārtots un nākotnē atkal šis cilvēks sastapsies ar nodevību.