Kā paveikt man Dieva uzticēto misiju? 30.09.2021

Jānis jautā: Lasot rakstu “Ar ko atšķiras sirdsbalss no sirdsapziņas un prāta teiktā?” 09.08.2021, sapratu, ka neesmu vienīgais, kurš dzird sirdsbalsi. Vismaz tā sajūta, ko nākas laiku pa laikam piedzīvot, ir nosaukta vārdā-
sirdsbalss. Un jā, sirdsbalss patiesi runā īsi, skaidri, kodolīgi, bez aplinkiem un analīzes. Misijas izpildei.

Pirms kāda pusotra gada redzēju vīziju, tādu kā zīmējumu. Rakstot vienam cilvēkam vēstuli, redzēju rindā izkārtotus trīs palielus punktus, drīzāk mazus melnus aplīšus, kurus savieno bultiņas. Es sajutu, ko katrs punkts apzīmē. Katrs punkts ir konkrēts cilvēks. Pie pirmā atrodos es, pie otrā – Jūs un pie trešā – Baltās Brālības Sūtne Tatjana, caur kuru Gudrības Valdoņi devuši diktātus. No manas pozīcijas uz Jūsu pusi ir bultiņa, ar nepārtrauktu līniju. Uz bultiņas rakstīts „Caur tevi pie Tevis”. „Caur tevi”- šajā skatījumā caur konkrētu cilvēku, kuram rakstīju vēstuli. Vārdi „Pie Tevis” parāda, ka šis cilvēks esat Jūs, skolotāj. Un no Jūsu pozīcijas uz trešo punktu (Baltās Brālības Sūtne) aiziet otra bultiņa, ar raustītu līniju. Šādu – – – – – – > Un uz šīs bultiņas norādīti vārdi „it kā pie Tevis”. Vārdu skaidrojums man netika norādīts, kas ar to domāts. Tas nav jāsaprot, ka uzreiz jāsakrāmē čemodāni un jādodas uz Krieviju. Bet nav izslēgta šāda iespēja.

Jūs reiz norādījāt, ka cilvēki savu misiju veic, iespējams, visu dzīvi. Manā gadījumā ir noteikts konkrēts laika posms, izteikts gados. Es redzēju arī vīziju kā tieši ir jāpaveic misija, kas no manas puses jāpaveic, kā tas izskatās dabā. Kas man ir jādod, kā devējam. Un pēc kāda laika skanēja vārdi- „viss nāks viegli”. Šie vārdi uz atsevišķas baltas lapas rakstīti un balta lapa pārklāj visu augstākminēto. Ik pa laikam misijas detaļas atklājas pašas no sevis, īsi sakot, tiek dotas norādes, virzieni, detaļas, idejas utt., kur iet, ko meklēt, kam pievērst uzmanību un kā darīt. Jāsaliek sava veida „puzle” mozaīka. Detaļas atklājas laika gaitā, uzreiz netiek viss paskaidrots. Viens misiju nevaru paveikt, pašreizējā situācijā fiziski to nav iespējams izdarīt. Tad ir jāatstāj visa laicīgā dzīve, amata, dzīvesvietas maiņa, vismaz man tāds prāta radīts priekštats, bet tas nav norādīts ka jādara. Ja būs tāda situācija, tad redzēs ko un kā.

Ar miesisku prātu jau gribas pašam visu izdarīt tā kā pats esmu to iedomājies. Bet tas ko es iedomājos, iztēlojos ar prātu un ko sirdsbalss norāda- tās ir divas dažādas lietas. Es nezinu kā tas viss izvērtīsies praktiskajā dzīvē, tur Jums varētu būt taisnība par grūtībām un šķēršļu joslu, kam jātiek pāri. Uz doto brīdi- dažas personības īpatnības varētu tā kā traucēt, miesisks prāts to uzreiz norādīja. Un uzreiz pirmajā brīdī atradās vēl viens iemesls, prāta radīts- vai tad uz pasaules labu un cienīgu cilvēku trūkstot, kas šo darbu varētu paveikt labāk par mani. Laikam jau ka nē, iespējams ir tā, ka ne kurš katrs to var paveikt no Augstāko Spēku puses skatoties, ja tam pieiet ar prātišķu analīzi, izpēti pie visa kā. Jeb kas vienam viegli, tas otram neiespējamā misija. Pēc manas saprašanas tas varētu būt šādi- lai veiktu konkrētu misiju, var gadīties, ka vispirms ir jāiegūst konkrētas rakstura īpašības, gara iestrādes. Tiek no Augšas dotas situācijas, notikumi, mācības, lai izaugtu Garā līdz konkrētam līmenim, iegūtu konkrētas gara iestrādes.

Sirdsapziņa patiesi kalpo kā ļoti labs cenzors, kurš parāda, kur ko nevajag darīt, tas patiesi ir īsts nemiers iekšā, kad pārkāpj sirdsapziņas cenzora noteikumus un aizliegumus. Un kad gadās pārkāpt, paliek tāda it kā netīrības sajūta. Sāja sajūta, mieles, kaut kas grauž iekšā. Te arī ir skaidrojums vārdiem – sirdsapziņas pārmetumi.

Misija – atgriezt Dievišķo kārtību. Skatoties no prāta skatpunkta, šķiet, ka man ir uzticēta neiespējamā misija un tāda sajūta, ka galīgi neesmu piemērots. Un no otras puses aizmukt atpakaļ vēlmju un ilūziju pasaulē arī nav iespējams, jo iekšā nemiers dīda, tirda, gandrīz nepārtraukti. Aizmukt, mānīt sevi, aizmirsties vēlmju un visādi citādi laicīgajā pasaulē var tikai uz kādu brīdi, bet tik un tā dzīve tad it kā slīd garām, it kā trūkst piepildījuma sajūtas. Viss ir, bet tā laimes sajūta tāda kā nepilnīga, tāda kā padzisusi, pāris mēneši noteikti.

Rodas jautājumi:
1) Kā jūs skatītos uz šo situāciju? Es īsti pat nezinu ar ko sākt un ko darīt, lai kaut kas notiktu lietas labā. Bet ir pilnīgi skaidrs, ka laiks rit, ir kaut kas jādara, dvēsele, Augstākais Es par to atgādina laiku pa laikam ar nemiera sajūtu. Un šī sajūta nepametīs tik ilgi, kamēr kaut kas nenotiks. Reizēm ir bijis tā, ka ir jāpieļauj kaut kāda kļūda, lai gan ar prātu kaut ko tādu nedarītu, bet nemiers nerimst. Bez maz vai tāda kā piespiedu situācija. Bet pēc kāda laika atklājās, ka ja nebūtu pieļauta kļūda, tad gara attīstība nenotiktu, apstātos. Iztrūktu kāds posms, lai evolūcija, process, izaugsme turpinātos. Šis nav tas gadījums, kad kļūdas tiek pieļautas aiz nezināšanas. Reizēm gadās apzināti pieļaut kaut kādu kļūdu, pret paša gribu, jo savādāk nav iespējams tajā brīdī, nav cita risinājuma. Un tad nemiers pēc kāda laika atkāpjas, kad ar prātu izprasta kļūdas, sodības, negatīvās situācijas svētīgā puse. Manā skatījumā no prāta skatpunkta jūsu loma misijā varētu būt šāda- dzīves gudrais padoms. Katram ir savs priekštats par kārtību, kā visam jābūt. Bet ne vienmēr cilvēku, sabiedrības uzskati un priekštati par kārtību atbilst dievišķajiem priekštatiem un kārtību. Uzskati mēdz būt greizi, nepilnīgi un tad rodas visādas problēmas. Loģika tāda – ja cilvēki dzīvotu pēc dievišķajiem principiem, likumiem, kārtības, tad problēmām tā kā nevajadzētu būt. Bet reālajā dzīvē mēdz būt visādi.

2) Misija un Dieva griba- tās ir divas dažādas lietas. Manā gadījumā jāveic divi dažādi „amati”. Ar Dieva gribas pildīšanu problēmu tā kā nebūtu, ja nu reizēm varu vainot tikai sevi. Bija reiz tāds posms dzīvē, apmēram nedēļu vai vairāk, kad prātā skanēja vārdi, bieži un regulāri- Dieva griba pirmajā vietā. Savu var atstāt otrajā plānā, malā. Pagaidu variants, rezerve. Uzkārt uz nagliņas pie sienas. Un ļoti uzstājīgi, intensīvi. Ar prātu vispār nesapratu, kas tieši ir jādara fiziskajā plānā, jo skaidri zināju, ka pats kaut ko tādu neizdomātu, tās nav manas prāta radītas domas, līdz pēkšņi radās atrisinājums. Paša pieredze parādīja, ka laika gaitā paša griba ar laiku paliek kā sava veida apgrūtinājums, sodība. Nenes nekādu svētību, labumu vai nes, bet ne tik lielu kā sākumā iecerēts. Nav tās nepārtrauktās laimes sajūtas ikdienā. Ja uzliek uz svaru kausiem, tad vienā pusē ir svētība, visādi labumi un otrā
pusē problēmas un klapatas. Dzīve sagrozījās tā, lai paša gribai nācās samazināt apjomus un lomu. Situācijas un apstākļi. Vai var gadīties, ka cilvēki var sajaukt šīs lietas? Varbūt jums ir kāda sava vai citu pieredze šajā situācijā?

3) Vai pārkāpjot sirdsapziņas cenzora uzstādījumus, tiek radīta jauna karma pie esošās? Es uzskatu, ka tiek radīta jauna karma, kas kaut kad atgriezīsies atstrādei, pārstrādei. Liela, maza, atkarībā no situācijas, cilvēkiem un citiem parametriem un spējas sajust sirdsapziņas cenzoru. Citādi jau nebūtu nemiers iekšā, sirdsapziņas pārmetumi. Varbūt ir vēl kāds skaidrojums?

Paldies par lielo darbu ko darāt! Daudzas atbildes uz jautājumiem ir palīdzējušas arī man.

Elvita Rudzāte atbild: 1) Lielie Skolotāji māca, ka mums nav nekur jābrauc, lai kalpotu Gaismas Brālībai, jo mēs varam izdarīt daudz laba tajā vietā, kur Dievs jau mūs ir atvedis, t.i., savā darbā, dzīves vietā utt. Gaismas Skolotājs Konfūcijs visu mūžu centās darīt visu, lai pasaule kļūtu labāka, bet dzīves beigās viņš saprata, ka ir tikai mazs graudiņš plašajā pasaulē un nespēj to mainīt. Tanī pašā laikā vēl šodien Viņa dotā mācība ir dzīva un tai ir sekotāji, tā kā arī mazs graudiņš spēj izdarīt daudz laba, bet dažkārt to ierauga tikai pēc Skolotāja nāves.

Iesaku Jānim padomāt kā viņš var palīdzēt saviem kolēģiem darbā kļūt labākiem. Vislabākais veids ir rādīt labu piemēru. Tāpat var izdarīt pavisam sīkus, bet labus darbus ģimenē, dzīves vietā utt. Nevajag censties izdarīt lielus darbus. Arī mazi darbi ir tikpat svarīgi, jo viss labais veidojas no sīkumiem.

Gaismas Skolotāji pateiks priekšā, kas ir jādara brīdī, kad redzēs, ka esi uzdevumam gatavs. Kad Gaismas Skolotāji dod uzdevumu, tad nav nekādu šaubu, viss ir skaidrs, tikai jādara. Ja pagaidām nezini konkrēti, kas jādara, tas nozīmē, ka tevi pārbauda, vai tev var uzticēt uzdevumus, vai nepadosies un neaizbēgsi pirmo grūtību priekšā? Tāpēc vajag koncentrēties uz tiem labiem darbiem, kurus spēj izdarīt tūlīt, jo viss tas, kas nepieciešams, lai veiktu labus darbus, mums ir iedots. Ja ir sajūta, ka labajam darbam nepietiks nauda, tad esi atjautīgs un padomā, kur vari iegūt līdzekļus godīgā veidā, lai īstenotu ieceri. Atjautība ir ļoti svarīga īpašība, lai pārvarētu grūtības. Drosme ir tikpat svarīga īpašība, lai neapstātos brīdī, kad uz tevi tiks mesti akmeņi.

2) Misija nekad nav pretrunā Dieva gribai. Cilvēks nevar uzreiz apzināties savu misiju, bet viņš var apzināties pirmos Dievišķos uzdevumus jeb labos darbus, ko viņš var paveikt šeit un tagad. Veicot labus darbus, viņš kaut kādā brīdī sāk apzināties savu misiju. Piemēram, es pazīstu sievieti, kurai piedzima bērns ar īpašām vajadzībām. Viņa vadāja savu bērnu uz dažādām nodarbībām uz Rīgu līdz saprata, ka arī pati varētu radīt savā dzīves vietā labdarības organizāciju, kas sniedz līdzīgus pakalpojumus. Tā viņa attīstīja labdarības organizāciju un ir paveikusi daudz laba ģimenēm, kur ir piedzimuši bērni ar īpašām vajadzībām līdz viņa sāka apzināties ka tā ir viņas misija. Tātad no maziem darbiem cilvēks virzās uz savu misiju.

3) Pieļaujot kļūdas, tās rada negatīvo enerģiju cilvēka aurā, kas kaut kad pievilks kādu negatīvu situāciju, lai atstrādātu negatīvo enerģiju. Tāpēc labāk ir klausīt savai sirdsapziņai, nevis labot pieļautās kļūdas. Tas, kas klausa savai sirdsapziņai, dzīvē virzās uz priekšu ātrāk nekā tas, kas to neklausa. Vienmēr atceries, ka katrā situācijā tev ir divas izvēles – viena izvēle tevi tuvina pie Dieva, bet otra izvēle tevi attālina no Dieva. Katrs pats ir savas laimes kalējs. Nekad nevainojiet ārējos apstākļus savās neveiksmēs vai problēmās, jo pats vien esi līdzatbildīgs par notiekošo.