Kāpēc bija jānomirst manam dēla 35 gadu vecumā ar vēzi? 30.10.2021
Sandra jautā: Kāpēc bija jānomirst manam dēla 35 gadu vecumā ar vēzi? Kur viņš ir tagad?
Elvita Rudzāte atbild: Garīgajā skatījumā slimības iedalās trīs grupās: ugunīgās, karmiskās un svētās slimības.
Svētās slimības nepakļaujas ārstēšanai, ļoti bieži tās ārstiem ir neizprotamas, jo tās var parādīties un pazust. Tomēr jāņem vērā, ka ar svētajām slimībām slimo tikai ļoti augsti attīstīti gari, kas labprātīgi ir izvēlējušies slimot, lai dzēstu daļu no cilvēces radītās negatīvās enerģijas. Piemēram, Svētajam Tēvam Pio bija svētā slimība, kuru neviens ārsts nespēja izskaidrot. Viņš ļoti cieta, pierādījumi ir fiksēti fotogrāfijās, bet neviens nespēja Viņam palīdzēt. Kad viņa fiziskais ķermenis nomira, visi pierādījumi par slimību no fiziskā ķermeņa pazuda. Neskatoties uz to, ka Tēvs Pio cieta milzīgas fiziskas un emocionālas ciešanas, Viņš saglabāja ticību Dievam un Kalpoja Tam, neskatoties uz savām veselības problēmām. Tēvam Pio bija spēja ieskatīties cilvēku dvēselēs, viņš katram slimniekam pateica viņa slimības cēloni – ko tas dzīvē ir darījis nepareizi, kāpēc piemeklējusi viņu nelaime.
500 gadus atpakaļ dzīvoja Svētā Terēze no Avilas, kurai pirms viņa sāka Kalpot Dievam piemita neizskaidrojama slimība, viņa cieta no milzīgām sāpēm (pēc apraksta kaut kas līdzīgs “bērnu triekai”). Tā laika ārsti un zintnieki nespēja viņai palīdzēt, bet viņa izveseļojās pati ar lūgšanām. Dievs viņai bija paredzējis lielus uzdevumus, un smagā slimība bija pārbaudījums Terēzei kā viņa ar ticību spēs pārvarēt grūtības. Viņa tās godam izturēja un tāpēc Dievs viņai noņēma mistisko slimību un uzticēja ļoti grūtu uzdevumu – izveidot baskāju karmelīšu klosterus.
Karmiskās slimības ir slimības, kuras medicīniski nav ārstējamas, medicīniski tās sauc par iedzimtām vai ģenētiskām slimībām. Piemēram, cukura diabēts bērnam ir karmiska slimība, konkrēti tā ir saistīta ar ģimenes karmu, kur vairākās paaudzēs vecāki ir dzīvojuši kopā bez mīlestības, tikai aiz pienākuma, mīlestību aprokot darbā. Visi iedzimtie kustību traucējumi un citi veselības traucējumi, par kuriem piešķir invaliditāti, arī ir karmiskas slimības. Karmiskās slimības ļoti grūti pakļaujas ārstēšanai, jo cilvēkam caur ciešanām ir jāizpērk sava karma. Tomēr arī no šīm slimībām ir iespējams izveseļoties, ja cilvēks ir izpratis, dzēsis savu karmu un kļuvis uzticīgs Dievam. Tomēr, ja slims ir bērns, tad karma jāizpērk arī bērna vecākiem. Tāpēc es iesaku visiem slimniekiem un to vecākiem atgriezties ticībā pie Dieva, jo tikai Viņš lemj par izveseļošanos, sniedzot savu žēlastību.
Ugunīgās slimības ir visas slimības, kuras medicīniski pakļaujas ārstēšanai jeb pastāv iespēja medicīniski slimnieku izārstēt. Ugunīgās slimības rodas no nepareizas attieksmes pret dzīvi, nepareizas domāšanas, Dievišķo likumu pārkāpšanas, no dažāda veida stresiem. Tāpēc ugunīgās slimības var saukt arī par iegūtām slimībām. Ja cilvēks izprot savas neapgūtās mācības, atbrīvo no sevis savus stresus, izprotot to sniegto mācību un sāk dzīvot saskaņā ar Dievišķajiem likumiem jeb pēc Sirdsapziņas, tad viņš izveseļojas. Ja cilvēks gaida tikai ārstu palīdzību un pats neaizdomājas par savas saslimšanas cēloni, tad smagu slimību gadījumā medicīna var izrādīties bezspēcīga. Savukārt, ja slimnieks strādā ar sevi, maina savu domāšanu un attieksmi pret dzīvi, tad medicīnas sniegtā palīdzība ir efektīva un cilvēks var atveseļoties arī no smagas slimības.
Arī ugunīgo slimību gadījumā atveseļošanās ir atkarīga no Dieva, jo tikai Viņš redz, kas patiesībā notiek slimnieka sirdī un domās, tikai Viņš lemj, vai slimnieku apžēlot vai ņemt pie Sevis.
Onkoloģiskās slimības var būt gan svētās, gan karmiskās, gan ugunīgās slimības. Tāpēc katram onkoloģiskajam slimniekam ārstēšanas rezultāti ir ļoti atšķirīgi – ir onkoloģiskie slimnieki, kas atveseļojušies no pēdējās stadijas, bet ir arī onkoloģiskie slimnieki, kuriem tas nav izdevies un kas ir zaudējuši cīņā ar vēzi, neskatoties uz to, ka slimība ir bijusi diagnosticēta pirmajās stadijās.
Es nevaru atbildēt, kāpēc Sandras dēlam neizdevās izveseļoties no onkoloģiskas slimības, jo man nav informācijas par viņas dēlu kā individualitāti, personību, viņa domāšanu un attieksmi pret dzīvi, kā arī nezinu, kurā ķermeņa daļā vēzis attīstījās, jo tad kaut ko vairāk varētu pateikt, ņemot vērā ķermeņa filosofiju jeb orgānu simbolisko nozīmi.
Šobrīd Sandras dēla gars atrodas Smalkajā pasaulē atbilstoši apziņas līmenim kāds tas bija, kad nomira viņa fiziskais ķermenis. Viņš nav miris. Viņš tikai ir mainījis atrašanās vietu – pārvietojies no fiziskās pasaules uz Smalko pasauli, bet fizisko ķermeni viņš ir atstājis fiziskajā pasaulē, jo tas viņam vairs nav vajadzīgs. Viņš turpina dzīvot un attīstīties garā, kas ietver dvēseli. Viņš ir atstājis iemiesojumu, lai pēc laika atkal atgrieztos iemiesojumā un turpinātu apgūt mācības, kuras neizprata pēdējā iemiesojuma laikā un apgūtu jaunas zināšanas.