Apziņas paplašināšana jeb kāpēc svarīga ir garīgā izaugsme? 09.12.2021

Daudzi cilvēki neizprot atšķirību starp Garu, Dvēseli un Apziņu. Tāpat viņus mulsina Svētās Trīsvienības jēdziens, un viņi neizprot kā tā darbojas laicīgajā dzīvē.

Gars laicīgā izpratnē ir ideja, radošais, saprātīgais, virzošais spēks. Ja mēs vēlam labu, mēs ātri virzāmies uz priekšu. Ja mēs esam nelabvēlības pilni, mēs stāvam vai riņķojam uz vietas, lai atrastu pareizo ceļu.

Lai Gars varētu virzīties uz priekšu, viņam nepieciešama Dvēsele. Ja Dvēsele ir pozitīva, tad tā paskubina no aizmugures, nedod miera, liek iet uz priekšu. Dvēsele ir izziņa, kas strādā ar ideju. 

Ķermenis izpilda Gara un Dvēseles vēlēšanos.

Gars, Dvēseles un Ķermenis ir Svētā Trīsvienība, kuras sadarbībā paplašinās vai sašaurinās Apziņa. Citiem vārdiem sakot Apziņa ir Svētās Trīsvienības gudrība.

Lai labāk izprastu šos jēdzienus, apskatīsim tos no laicīgās dzīves puses caur tavu piemēru: tu šobrīd lasi šo rakstu. Kāpēc tu lasi šo rakstu? Tāpēc, ka tavs Gars vēlas izprast šo jautājumu, viņš to vēlējās jau pirms tu atradi šo rakstu. Tātad tava vēlme izprast atšķirību starp Garu, Dvēseli, Ķermeni un Apziņu ir tas virzošais spēks, kas tev liek meklēt atbildes uz taviem jautājumiem. Kad Gars ir skaidri noformulējis jautājumu, ko viņš vēlas izprast vai ideju, kuru vēlas īstenot, tad talkā nāk Dvēsele, kas meklē iespējas atrast atbildes uz izvirzīto jautājumu vai iespējas īstenot ideju. Tava Dvēsele bija tā, kas lika tavam ķermenim kustēties, jo Ķermenis bez iekšējas ierosmes (Dvēseles pamudinājuma) neko pats no sevis nedara. Tavs prāts zināja, ka internetā var atrast dažādu informāciju, bet lai varētu sākt lietot internetu, ir nepieciešams ieslēgt datoru un meklēt informāciju internetā. Šo darbu paveica tavs Ķermenis (rokas) – atrada portālu Domātājs.lv un ieraudzīja šo rakstu. Tu izlasi rakstu un pastāv divas iespējas, vai nu tu rakstā teikto saproti vai nesaproti. Sapratne notiek divos līmeņos – pirmais līmenis ir prāta līmenis, otrais līmenis ir sirds līmenis (jūtas). Ja tu rakstā teikto nesaproti, tas nozīmē, ka tavs Apziņas līmenis nav mainījies. Ja tu rakstā teikto saproti ar prātu, bet vēl ne sirds (jūtu) līmenī, tad tavs Gars ir pakāpies puspakāpiena līmenī, bet brīdī, kad tu to sapratīsi ar sirdi (jūtām), tavs Gars pacelsies uz nākamo pakāpienu jeb uz nākamo Apziņas līmeni.

Mēs zinām, ka trepēm ir pakāpieni, pa kurām Gars kāpj uz augšu. Jo Gars kļūst gudrāks, jo augstāk viņš uzkāpj. Savukārt Dvēsele ir tā, kas palīdz Garam kāpt, meklējot iespējas (dažādas dzīves situācijas), caur kurām cilvēkam ir iespēja kļūt gudrākam. Ķermenis ir tas, kas reāli nokļūst dažādās dzīves situācijās un nesapratnes gadījumos cieš (slimo), bet tiklīdz viņš ir sapratis savas pieļautās kļūdas un piedzīvoto ciešanu cēloņus, tā Gars pakāpjas pa trepēm uz nākamo pakāpienu un ciešanas atkāpjas. Katrs pakāpiens ir Apziņas līmenis. Līdzīgi kā skolā, kad bērns ir nokārtojis eksāmenus, viņu pārceļ nākamajā klasē. Simboliski katra klase ir Apziņas līmenis. Jo vairāk klases pabeigtas, jo plašāks apziņas līmenis.

Svētā Trīsvienība ir Gars, Dvēsele un Ķermenis, jo viņi šo darbu veic kopā, katram ir sava funkcija. Apziņas līmenis norāda tikai to, kā Svētajai Trīsvienībai ir veicies, vai ir izdevies nokārtot dzīves eksāmenu un nonākt nākamajā klasē (augstākā Apziņas līmenī), vai dzīves eksāmens ir palicis nenokārtots un būs jāmācās vēl vienu reizi tajā pašā klasē. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka dzīves laikā ir palikušas neapgūtas mācības, kuras nāksies apgūt nākamās dzīves laikā. Tiklīdz mācības ir apgūtas, tā cilvēka Gars pakāpjas nākamā Apziņas līmenī. Ar tādu Apziņas līmeni ar kādu mēs atstāsim fizisko plāno (cilvēka ķermenis nomirs), ar tādu Apziņas līmeni cilvēks piedzims nākamajā dzīvē un turpinās apgūt mācības.

Apskatīsim citu piemēru. Tavs Gars vēlas iemācīties mīlēt bez nosacījumiem. Tu šobrīd atrodies Apziņas līmenī, kad saproti, ka visus cilvēkus nepieciešams mīlēt bez nosacījumiem, bet praksē vēl to neproti izdarīt. Tas ir tas minētais puspakāpiens – ar prātu tu saproti, bet ar sirdi nejūti, bet tā kā ar prātu tu to saproti, tad tev ir motīvs kaut ko darīt, lai justu arī ar sirdi. Lai tu iemācītos mīlēt bez nosacījumiem, tava Dvēsele nāk Garam palīgā. Viņa izvēlas tev partneri, kuru tu ieraugot, uzreiz izjūti pret viņu simpātijas un sāc veidot ar viņu attiecības. Taču pēc laika tu atklāj partnera trūkumus ar kuriem tev ir grūti samierināties. Sākumā tu mēģini partneri pāraudzināt, bet tā ir neiespējamā misija, jo nevienu cilvēku nevar pāraudzināt, izņemot tikai vienu cilvēku uz pasaules – sevi. Brīdī, kad tu to saproti, sāc mainīties un sāc pieņemt arī partnera trūkumus. Tad, kad tu ieraugi partnera skaisto Dvēseli, tu šiem trūkumiem vairs nepievērs uzmanību. Tanī brīdī tu esi iemācījies mīlēt bez nosacījumiem jeb mīlēt Dvēseļu līmenī, tavs Gars ir pakāpies uz nākamo Apziņas līmeni, lai apgūtu jaunas dzīves mācības un iegūtu jaunu dzīves gudrību (augstāku Apziņas līmeni).

Apziņas jēdzienu ir grūti izskaidrot, jo tā nav redzama, nav taustāma un neviens aparāts nespēs nomērīt apziņas līmeni, bet tieši no tā ir atkarīga cilvēka attieksme pret sevi, citiem un dzīvi kopumā. Tieši apziņas līmenis raksturo garīgās izaugsmes līmeni, jo tas ietver dzīves gudrību uzkrājumus – jo vairāk dzīves gudrību jo plašāks apziņas līmenis.

Citiem vārdiem sakot, iztēlosimies tukšu trauku, kurā birst graudi. Katrs grauds ir dzīves gudrība. Trauks pildās ar graudiem līdz trauka pirmā līmeņa iedaļai, tad tālāk līdz otrā līmeņa iedaļai utt. Dzīves gudrību kopums (graudu kopums) veido apziņas līmeni. Jo vairāk dzīves gudrību (jo vairāk traukā graudu), jo augstāks apziņas līmenis. Lielo Skolotāju Mācībā uzkrāto graudu daudzumu jeb uzkrātās gudrības daudzumu sauc par uzkrājumiem.

Jo augstāks jeb plašāks apziņas līmenis, jo līdzsvarotāka attieksme pret dzīvē notiekošiem procesiem un cilvēka emocionalitāte samazinās, jo cilvēkam veidojas harmoniska attieksme gan pret labo, gan pret slikto.

Apziņa nav domāšana, nav intelekts un tā nav saistīta ar prāta spējām. Intelekta līmenis ir saistīts ar prāta spējām. Ja cilvēkā ir augsti attīstīts intelekts, bet nav attīstīts apziņas līmenis, tad cilvēks var radīt iekārtu, kas var iznīcināt cilvēci un planētu Zeme, jo intelektuāli attīstīts cilvēks, kuram zems apziņas līmenis, nedomā par citiem, viņš domā tikai par sevi un saviem sasniegumiem.

Ja cilvēkā ir augsts intelekts un augsts apziņas līmenis, tad cilvēks piekļūst Smalkās Pasaules augstākajiem plāniem un rada dižus zinātniskus atklājumus, kas palīdz cilvēcei. Piemēram, izcilajam zinātniekam Ņūtonam bija augsti attīstīts intelekts un apziņa.

Apziņas līmenis attīstās, ja cilvēks sāk apgūt Dievišķo zinātni jeb Dievišķos likumus un mācības. Jo labāk cilvēks izprot kā Dievišķie likumi un mācības darbojas laicīgajā dzīvē jeb ikdienas notikumos, jo vairāk attīstās viņa garīgums, kad viņš spēj redzēt to, ko citi neredz, sajūt to, ko citi nejūt un izprot to, ko citi nesaprot un spēj prognozēt notikumu gaitu.

Cilvēku ar augstu apziņas līmeni sauc par sirdsgudru cilvēku, bet šis cilvēks var neko nesaprast no tehnoloģijām. Tāpēc tik svarīgi ir attīstīt līdzsvaroti gan intelektu, gan apziņu. Cilvēks ar augstu apziņas līmeni pratīs tehnoloģijas pielietot tā, lai cilvēce kļūtu labāka. Cilvēks ar zemu apziņas līmeni tehnoloģijas sāk izmantot cilvēces iznīcināšanai. Citiem vārdiem sakot, labi pārvaldīt tehnoloģijas, neattīstot apziņas līmeni, ir bīstami. Cilvēks pārtop par bezjūtīgu robotu jeb kļūst par dzīvo mironi.

Kā var zināt, kad apziņas līmenis pieaug jeb paplašinās? Apziņas līmeņa izmaiņas vairāk ir jūtamas ikdienā, vērojot sevi no malas, kā reaģējat uz līdzīgām situācijām, kuras agrāk jūs ir sadusmojušas. Piemēram, kā reaģējat uz citu cilvēku izteiktu naidīgu kritiku, kas vērstas pret jums, kas pagātnē jūd ļoti sadusmoja? Ja tagadnē esat mierīgi, izteiktā kritika vairs jūs nesatrauc, tad tas jau ir rādītājs, ka esat kādu mācību sapratis un apziņas līmenis ir paplašinājies.

Izglītības sistēmā liels uzsvars tiek likts uz skolēnu intelektuālo attīstību, bet apziņas attīstība jeb garīgā attīstība  ir atstāta novārtā. Skolēni neizprot vai tiešām Dievs pastāv, vai pastāv Smalkais plāns utt. Dieva noliegšana novedusi pie tā, ka intelektuāli attīstīts cilvēks kļūst cietsirdīgs.

Diemžēl arī humānā pedagoģija, kas šobrīd tiek ieviesta izglītības sistēmā, neglābs situāciju, ja sabiedrība neticēs Dievam, neticēs Smalkās Pasaules eksistencei, neticēs Augstāko Spēku eksistencei, nesāks apgūt Dievišķos likumus un mācības.

Jo tālāk cilvēki attālināsies no Dieva, jo skarbāki laiki gaidāmi. Dievs atļauj no sevis attālināties tikai līdz noteiktai robežai.

Mūsdienās maz ir vecāku, kas vēlas, lai skolās attīstītu garīgumu. Mīļie vecāki, vai jūs esat gatavi atkāpties no saviem uzskatiem tikai tad, kad arī jūsu bērns cietsirdībā izdarīs noziegumu? Tad jau būs par vēlu, un jūs neizpratnē domāsiet, kā tas tā varēja notikt?

Prāta spējas vēl neliecina par garīgo līmeni. Piemēram, cilvēks, kas neprot ne lasīt, ne rakstīt un neko nesaprot matemātikā, fizikā, ķīmijā utt. var būt garīgi ļoti augsti attīstīts, jo garīguma pakāpe nosaka dzīves gudrību uzkrājumus. Jo vairāk dzīves gudrību uzkrājumu, jo augstāks garīgās attīstības līmenis. Dzīves gudrības uzkrājas no dzīves uz dzīvi un tās nekur nepazūd – bērns piedzimst ar iepriekšējo dzīvju laikā uzkrātajām gudrībām.

Savukārt ar prātu apgūtās zināšanas netiek paņemtas līdzi uz nākamo dzīvi tiešā veidā, bet tās kaut kādā mērā tomēr saglabājas cilvēka zemapziņā, tāpēc tiem, kas labi apguvuši matemātiku iepriekšējā dzīvē, tā visticamāk labi padosies arī nākamajā dzīvē kaut arī skaitīšana būs jāmācās no sākuma.

Ļoti svarīgi ir attīstīties vispusīgi, attīstot līdzsvaroti garīgumu un intelektu. Lielo Skolotāju dotajā Mācībā ir teikts izvairīties no specializācijas, jo tad cilvēks attīstās ļoti šauri. Skolotāji iesaka apgūt pēc iespējas plašākas un dažādākas zināšanas.

Piemēram, es neapzināti esmu pašmācības ceļā attīstījusi un turpinu attīstīt savas zināšanas ļoti dažādās jomās un jūtu, ja tikai būs veselība, ka attīstīšu tās vēl citās jomās. Tas palīdz labāk izprast dzīvi un raudzīties uz notikumiem no plašāka redzes loka. Tāpēc izglītības jomā būs nepieciešamas daudz lielākas reformas nekā šobrīd ierēdņi apzinās. Dzīve piespiedīs cilvēkus attīstīties ļoti dažādās jomās un tie, kas gribēs šauri specializēties, būs zaudētāji.

Kāpēc Latvijā ir tik daudz cilvēku, kam nekas neinteresē, kas veģetē uz pārējās sabiedrības rēķina? Kāpēc tik daudz negodīgu cilvēku, kas ļaunprātīgi nemaksā nodokļus, nevis tāpēc, ka nevarētu tos samaksāt? Kāpēc tik daudz cilvēku, kas izdomā krāpnieciskas shēmas, lai no valsts izkrāptu naudu? Tas viss ir tikai tāpēc, ka sabiedrības kolektīvais apziņas līmenis ir pārāk zems. Tas tāpēc, ka izglītības iestādēs audzināšanas darbs ir zem katras kritikas, jeb var pat teikt, ka tā praktiski nepastāv. Tās visas ir tikai sekas.

Mums visiem ir izvēles, un mēs visi par savām izvēlēm uzņemamies atbildību. Šobrīd valstiski ir svarīgi uzņemties atbildību par sabiedrības tikumisko audzināšanu jeb sabiedrības apziņas līmeņa paplašināšanu.

COVID-19 pandēmija ir tikai pirmais brīdinājums, kas var notikt ar cilvēci, ja tā neattīstīs apziņas līmeni. Pieņemsim, ka vakcīnas palīdzēs apturēt pandēmijas COVID-19 izplatību, bet, ja pēc piedzīvotā sabiedrības apziņas līmenis nebūs audzis, tad nāks citi pārbaudījumi, kuri būs smagāki par COVID-19 radītajām sekām.

Cilvēce var izvairīties no smagākiem pārbaudījumiem, ja tikai sāktu kaut vai domāt par to, kas ir apziņas līmenis un kāpēc nepieciešams to paplašināt. Tas jau būtu pirmais solis pareizā virzienā, tālāk sekotu nākamie soļi, kas cilvēci tuvinātu Dievam.

Lai sabiedrībā rastos vēlēšanās paplašināt apziņas līmeni, apgūstot Dievišķo zinātni, nepieciešami labi piemēri. Ja mēs visi censtos laicīgās dzīves ikdienas situācijās gan darbā, gan mājās pielietot gūtās zināšanas, tad katrs no mums būtu labs piemērs un sabiedrība ap mums sāktu mainīties pozitīvā virzienā. Jo plašāks būs mūsu apziņas līmenis, jo lielāku pozitīvo ietekmi mēs atstāsim uz sabiedrību. Atcerieties vēsturi – bija tikai viens Buda, viens Kristus, viens Muhameds, bet Viņi pārmainīja visu pasauli.

Autore: Elvita Rudzāte