Viss skaistais, kas ielīksmo sirdi un dvēselē rada prieka gaviles, ir Garīgs.

    — Satja Sai Baba

    Visam, ko mēs darām – vai labu vai sliktu, vai apzināti vai neapzināti – seko rezultāts.Tādēļ darīt labu ir nepieciešamība – lai sekas būtu labas.

    — Satja Sai Baba

    Dzīve nav vienvirziena kustība. Mums jābūt gataviem gan dot, gan ņemt.

    — Satja Sai Baba

    Esiet labi, dariet labu, redziet labu. Tas arī ir ceļš pie Dieva.

    — Satja Sai Baba

    Dievišķo var sasniegt vienīgi, pārstājot izcelt citu un slēpt savas kļūdas.

    — Satja Sai Baba

    Dieva īstās mājas ir cilvēka sirds. Dievam nav dārgāka tempļa par cilvēka sirdi.

    — Satja Sai Baba

    Kad jums parādīsies Mīlestības spēks, jūs iegūsiet visus spēkus!

    — Satja Sai Baba

    Ne jau tas, kas zākā, apvaino, bet gan tas, ko mēs uzskatām par apvainojošu; tāpēc tevi neizaicina nekas cits kā paša uzskati.

    — Epiktēts

    Centies mainīt pasauli, kaut mazliet! Saskati būtisko un palīdzi citiem! Nekaitē! Vienmēr domā, kā vari būt noderīgs!

    — Ričards Brensons

    Mūsu laikmetā ceļš uz svētumu noteikti iet cauri darbības pasaulei.

    — Dags Hammarskjolds

    Ja vēlaties vienmēr būt laimīgi, lūdziet labklājību citiem.

    — Satja Sai Baba

    Ja kādam iespējams palīdzēt, kādēļ lai es par to justos nelaimīgs?Ja kādam nav iespējams palīdzēt, ko līdz būt nelaimīgam?

    — Šantideva

    Neskrien pakaļ pagātnei un nepazaudē sevi nākotnē.Pagātnes vairs nav. Nākotne vēl nav pienākusi. Dzīve rit šeit un tagad.

    — Buda

    Meditācijai un medicīnai ir vienas saknes – tas, kas dziedē, kas tevi padara veselu un pilnīgu, ir medicīna, bet augstākā līmenī – meditācija.

    — Senindiešu gudrība

    Nezinot, cik patiesība tuvu, cilvēki to meklē tālumā – cik žēl! Viņi līdzinās tiem, kuri, ūdens vidū stāvot, kliedz aiz slāpēm.

    — Hakuins

    Nepietiek ar zināšanu, mums tā jālieto praksē. Nepietiek ar gribēšanu, mums ir jārīkojas.

    — J.V. Gēte

    Jo lielāks ir spēks, kas piekritis tev kalpot, jo lielāko godprātību tas prasa no tevis.

    — Sokrats

    Mūsu šaubas ir nodevēji un liek mums pazaudēt labo, ko mēs varētu iegūt, liekot mums baidīties mēģināt.

    — Šekspīrs

    Mēs esam tādēļ, ka Dievs ir.

    — Emānuels Svēdenborgs

    Cilvēka dzīves mērķis un nolūks ir vienojoša zināšana par Dievu.

    — Oldoss Hakslijs

    Jaunais cilvēks būs mistiķis – vai viņa nebūs vispār.

    — Karls Rāners

    Mieru tu iegūsi vienīgi tad, ja pats to sniegsi!

    — Marija fon Ēbnere Ešenbaha

    Katra diena ir laba diena.

    — Budistu sakāmvārds

    Nedzen upi, ļauj tai plūst.

    — Āzijas gudrība

    Tajā acumirklī, kurā tu sapratīsi, kas patiesībā esi, visi šīs pasaules noslēpumi tev būs kā atvērta grāmata.

    — Bhagavadgīta

    Naids nekad nenovērsīs naidu- vienīgi mīlestība var pārvarēt naidu.Tas ir mūžīgs likums.

    — Buda

    Esi mīlošs, esi laipns, ej labestības ceļu.

    — Buda

    Neizglītotie savās likstās parasti vaino citus; iesācēji – paši sevi; pilnīgi izglītotie nevaino nedz kādu citu, nedz arī paši sevi.

    — Epiktēts

    Nav grūti mīlēt labu cilvēku. Grūti mīlēt cilvēku tādu, kāds viņš ir.

    — Juris Rubenis

    Viss, kas tev dzīvē ir vajadzīgs, ir tevī. Tu ieklausies savā iekšējā balsī, lai nevajadzētu iztaujāt nevienu citu.

    — Jozefs Kiršners

    Dvēsele vienmēr redz, ar ko slimo miesa. Ķermenis ir dvēseles templis, par ko jārūpējas.

    — Hipokrāts

    Stāvot pie jūras un tikai tajā lūkojoties vien, to pārpeldēt nevar.

    — Rabindranats Tagore

    Labāk ir pieņemt nepareizus lēmumus nekā neizlemt neko, jo no savas rīcības kļūdām tu vari mācīties.

    — Jozefs Kiršners

    Visi šķēršļi un grūtības ir pakāpieni, pa kuriem mēs kāpjam augšā.

    — Fridrihs Nīče

    Iziet cauri pasaulei, nedarot sevi pilnīgāku, ir tas pats, kas iznākt no pirts netīram.

    — Ališers Navoji

    Cilvēks kļūst vesels, neslēpjot savas slimības, nevis izliekoties vesels.

    — Juris Rubenis

    Reizi dzīvē laime klaudzina pie ikviena cilvēka durvīm, taču bieži vien šajā laikā cilvēks sēž tuvējā krodziņā un nedzird tās klauvējienu.

    — Marks Tvens

    Prāts pieder pats sev, un tas spēj pārvērst elli par Debesīm, bet Debesis par elli.

    — Džons Miltons

    Dzīves māksla ir prasme gaidīt. Ar varu atplēsts pumpurs nekad īsti neuzplauks.

    — Zenta Mauriņa

    Lai kāds būtu jūsu darbs, veiciet to kā ziedojumu Dievam.

    — Satja Sai Baba

    Prāts ir vienīgais laimes vai nelaimes, verdzības vai brīvības cēlonis.

    — Satja Sai Baba

    Kad jūs uz kādu norādāt ar pirkstu, tad atcerieties, ka trīs pirksti ir vērsti pret jums pašiem.

    — Satja Sai Baba

    Ja jūs citos atrodat trūkumus, tad ar trīskārt saasinātu uzmanību vērsieties pret saviem trūkumiem.

    — Satja Sai Baba

    Patiess garīgums ir prasme atrast savas kļūdas un tās izlabot.

    — Satja Sai Baba

    Gudrība un citas cēlas īpašības rodas tikai sirdī.

    — Satja Sai Baba

    Mēs varam sasniegt atbrīvošanu, izpildot savus pasaulīgos pienākumus, bet tikai tad, ja mūsu prāts vienmēr paliks iegremdēts Dievišķajā.

    — Satja Sai Baba

    Laime nav mērķis, bet pienākuma pildīšanas dabīgas sekas.

    — Pauls Dāle

    Cilvēka laime – viņa griba.

    — Gēte

    Laime padara priecīgu, nelaime – gudru.

    — Latviešu sakāmvārds

    Pasaules dvēseli baro cilvēku laime. Un arī to nelaime, ļaunums vai skaudība. Īstenot savu Likteni ir cilvēka vienīgais, patiesais uzdevums.

    — Paulu Koelju

    Laimi nes mīlestība, nevis patiesība.

    — Juris Rubenis, Māris Subačs

    Tici un dari, sevi un pasauli. Dari laimi, un būs laime.

    — Rainis

    Augstākā gudrība un laime ir dievišķas kārtības izprašana un piemērošanās tai.

    — Edvarts Virza

    Cilvēks, kas domā tikai par sevi un meklē visur izdevīgumu, nevar būt laimīgs. Gribi dzīvot sev – dzīvo citiem!

    — Seneka

    Nemeklējiet laimi pasaulē, laime ir jūsos pašos, esiet uzticīgi sev.

    — Ērihs Marija Remarks

    Vēlēšanās kalpot vispārības labā jāpadara par dvēseles nepieciešamību, par priekšnoteikumu personiskajai laimei.

    — Antons Čehovs

    Laime ir ar tikumību apvienota labklājība.

    — Aristotelis

    Cilvēks vairo savu laimi par tik, par cik viņš dara laimīgus citus.

    — Bentams

    Labākais veids, kā atbrīvoties no ienaidnieka, ir apzināties, ka viņš nav tavs ienaidnieks.

    — Buda

    Dari to, kas nes svētību, nevis savā labā, bet tādēļ, lai visas Visuma būtnes darītu laimīgas.

    — Buda

    Bailes dzīvot un bailes mirt aizver laimei vārtus.

    — Drukpa Rinpoče

    Lietas rodas un atkal izzūd. Laimīgs ir tas, kas to vienkārši mierīgi vēro.

    — Buda

    Ja vēlies zināt savu nākotni, tad aplūko sevi tagadnē, jo tā ir cēlonis tavai nākotnei.

    — Buda

    Ceļš uz prieku ved caur laipnības izrādīšanu, spēcinot sirdi ar līdzcietību.

    — Buda

    Vislaimīgākais cilvēks ir tas, kas dāvā laimi vislielākajam cilvēku daudzumam.

    — Didro

    Laime pati atrod ceļu pie garā stiprajiem.

    — Indiešu sakāmvārds

    Nedzenies pēc laimes: tā vienmēr atrodas tevī pašā.

    — Pitagors

    Kurš ir laimīgs? – Tas, kura miesa ir vesela, gars mierīgs un izkopj savas dotības.

    — Taless

    Dzīve – tas ir ceļš mājup.

    — Melvils

    Lielā māksla dzīvot laimīgi slēpjas spējā dzīvot tagadnē.

    — Pitagors

    Dzīve gūst savu bagātību no pasaules, bet nozīmi no mīlestības.

    — Tagore

    Dzīvot vajag tā, lai nevajadzētu nāves baidīties un arī tās vēlēties.

    — Tolstojs

    Tur kur ir sirds, mīt arī laime.

    — Poļu sakāmvārds

    Īstu jēgu atminam, kad mūsu “es” kalpo mazajam “tu”, tuvcilvēkiem, un lielajam “Tu” – Dievam.

    — Zenta Mauriņa

    Laime ir ceļa redzējums. Laime ir perspektīva. Bet šim ceļam ir jēga tikai tad, ja tas ved uz kopību ar cilvēkiem, un domu un jūtu bagātību.

    — Saulcerīte Viese

    Laime pati atrod ceļu pie garā stiprajiem.

    — Indiešu gudrība

    Runā, ka pilnīgai laimei cilvēkam ir nepieciešamas tikai dažas lietas: kāds, kuru mīlēt, darbs, ko darīt, un kaut kas, uz ko cerēt.

    — Toms Bodets

    Skaistums nav ķermenī, to rada raksturs un šķīstība.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēku bez rakstura nevar nosaukt par cilvēku. Viņš ir tikai dzīvnieks.

    — Satja Sai Baba

    Raksturs ir cilvēka patiesā rota, tā pazaudēšana ir visu viņa ciešanu un bēdu cēlonis.

    — Satja Sai Baba

    Patiess Cilvēks ir tāds, kuram ir stiprs raksturs.

    — Satja Sai Baba

    Īsts humānisms pastāv vienīgi domu, vārdu un rīcības saskaņā.

    — Satja Sai Baba

    Tas, kurš saglabā harmoniju savās domās, vārdos un darbos, ir Patiess Cilvēks.

    — Satja Sai Baba

    To, kurš ir izpratis Dieva vienoto dabu (bez duālisma), var uzskatīt par Patiesu Cilvēcisko būtni.

    — Satja Sai Baba

    Patiess Cilvēks ir tas, kurš apzinās cilvēcei piemītošo Dievišķumu.

    — Satja Sai Baba

    Lai kādu ļaunumu tu otram nodarītu, tu to nodari vispirms sev.

    — Ričards Bahs

    Piepildi dzīvi ar to, ko vienmēr esi sapņojis darīt, un tev vairs neatliks laika justies slikti.

    — Ričards Bahs

    Izvairies no problēmām, un tu nekad tās nepārvarēsi.

    — Ričards Bahs

    Vēlies nākotni bez grūtībām? Kāpēc gan tu parādījies šajā laikā un telpā, ja nevēlies saskarties ar grūtībām?

    — Ričards Bahs

    Tava misija ir soļot pa gaismas taku, lai cik melna nakts valdītu visapkārt.

    — Ričards Bahs

    Tavas iedzimtās īpašības ir atkarīgas no jūtām, kādas tu turi savā sirdī.

    — Satja Sai Baba

    Nekad nerunā nepatiesi vai ar mērķi kādu sāpināt.

    — Satja Sai Baba

    Mūsu raksturs atspoguļojas mūsu vārdos, uzvedībā un ikdienas darbos.

    — Satja Sai Baba

    Lai atbrīvotos no ego, ir jākontrolē savas pasaulīgās domas un jūtas.

    — Satja Sai Baba

    Dariet citiem to, ko vēlaties, lai citi darītu jums.

    — Satja Sai Baba

    Līdzjūtība ir patiesa dievlūdzēja raksturīgākā īpašība.

    — Satja Sai Baba

    Galvenā īpašība, kas tiek gaidīta no dievbijīgā, ir iecietība.

    — Satja Sai Baba

    Lepnība un iedomība ir vispeļamākās īpašības.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēkam ir dota Dievišķā gudrība, lai viņš ieraudzītu savu patieso būtību.

    — Satja Sai Baba

    Galva ir slikto domu avots, sirds – cēlo domu avots.

    — Satja Sai Baba

    Nepietiek paziņot, ka jūs esat šķīsti. Tā būs taisnība, ja citi to teiks.

    — Satja Sai Baba

    Domu, vārdu un rīcības vienotība ir Patiesa Cilvēcība.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēks var iekarot visu pasauli, kad viņa domas ir šķīstas.

    — Satja Sai Baba

    Tu neiemantosi cieņu, ja tavas domas būs pretrunā ar taviem vārdiem.

    — Satja Sai Baba

    Nekad savu domu nepārvērt rīcībā steigā.

    — Satja Sai Baba

    Sirdij ir jābūt tik mīkstai kā sviests. Prātam ir jābūt tik vēsam kā mēnesgaisma, un runai ir jābūt tik saldai kā medus.

    — Satja Sai Baba

    Prāta līdzsvars ir Patiesas Cilvēciskās būtnes galvenā pazīme.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēka svētums dara viņu labu.

    — Satja Sai Baba

    Galvenā darbība, kurā cilvēkam jāiesaistās, ir kalpošana citiem cilvēkiem.

    — Satja Sai Baba

Garīgā tīrība 14.12.2021

Garīgi tīrs cilvēks ir tāds, kas dzīvo saskaņā ar Dievišķajiem likumiem, visās dzīves situācijās klausot sirdsapziņu nevis prātu. Tīrība ir dzīvošana bez grēka jeb kļūdu nepieļaušana ikdienas izvēlēs, ievērojot cilvēciskās vērtības, esot patiesam – tas ko domā, to runā un dara, mīlot visu dzīvo radību, nenodarot nevienam sāpes, strādājot ar savām negatīvajām īpašībām un attīstot pozitīvās īpašības. To sauc par tikumīgu dzīvi un tādu, kas šādu dzīvi praktizē, mēdz saukt par tīru garu vai tikumīgu cilvēku.

Izteikums par tīru garu nav gluži precīzs, jo savā visdziļākā būtībā visiem cilvēkiem gars ir tīrs, atšķirība ir tikai gara attīstības pakāpē jeb Dievišķās gudrības uzkrājumu apjomā. Cilvēks, kas pieļauj kļūdas vai dzīvo grēkā, arī viņam ir tīrs gars, tikai tas nav sasniedzis tādu apziņas līmeni, lai saprastu, ka viņš pieļauj kļūdas vai dzīvo grēkā. Tomēr arī viņā ir sava daļa gudrības uzkrājumi, kas ir gaisma viņā. Nepastāv absolūti negatīvu cilvēku. Katrā cilvēkā ir daļa gaismas.

Netīra ir mūsu domāšana. Netīrs ir mūsu fiziskais ķermenis, kur uzkrājas fiziski uzkrātie sārņi; ēteriskais ķermenis, kur uzkrājas sliktās atmiņas; astrālais ķermenis, kur uzkrājas pārdzīvojumi; mentālais ķermenis, kur uzkrājas sliktas domas. Smalkie ķermeņi ir mūsu dvēsele, tāpēc var teikt, ka mūsu dvēsele nekad nemēdz būt absolūti tīra, jo mēs vēl visi esam ļoti nepilnīgi un ļoti daudz ko pārdzīvojam. Tanī pat laikā mēs nevaram teikt, ka mūsu dvēsele ir netīra, jo savā visdziļākajā būtībā tā ir tīra, tikai mēs to nosmērējam. Līdzībās runājot, kad mēs nomazgājam savu ķermeni no netīrumiem, ķermenis paliek tīrs. Tieši tāpat, ejot garīgās izaugsmes ceļu, atbrīvojoties no savām negatīvajām īpašībām un paradumiem, mēs varam mazgāt savu dvēseli.

Gars uzņem sevī tikai apgūtās mācības, tikai tīro un gaišo, ko garīgajā literatūrā sauc par uzkrājumiem. Jo vairāk gars ir sapratis, jo tālāk viņš ir attīstījies un plašāks apziņas līmenis un vairāk viņā uzkrājumu jeb dzīves gudrības. Ja gars degradējas, tas nozīmē, ka viņš savā attīstībā kāpj uz leju un apziņas līmenis sašaurinās. Līdzībās runājot var iztēloties bumbu, kura kļūst arvien lielāka, ja gars attīstās vai kļūst arvien mazāka, ja gars degradējas, bet bumba ir tīra. Tas ir tas gaišais, kas katrā cilvēkā ir. Tā ir tā Dievišķā dzirksts, kas katrā cilvēkā ir paslēpta un ko svarīgi būtu šīs dzīves laikā atrast. Citiem vārdiem sakot, mūsu dzīves jēga ir gara attīstība jeb “zemākā es” tiekšanās pie “Augstākā Es” jeb tiekšanās saplūst ar Dievu, kas ir katra cilvēka sirdī. Bet lai saplūstu ar Dievu, ir jāsasniedz ļoti augsts apziņas līmenis, pilnībā jāizprot Zemes dzīves sniegtās mācības, jāiegūst Budas apziņas līmenis, ko sauc par apskaidrības iegūšanu. Tālāk gars turpina attīstīties uz citām planētām vai citos Visumos, jo nekad nevar attīstībā sasniegt gala punktu, jo attīstība ir bezgalīga.

Visumā viss ir duāls. Ir balts un melns, labs un slikts līdz brīdim, kamēr šī dualitāte pazūd. Jo augstāks apziņas līmenis, jo mazāk redz dualitāti jeb redz visu pušu nozīmīgumu.

Cilvēks dvēselē var būt ļoti sirsnīgs un mīlošs, bet savas sāpīgās pieredzes dēļ, var savu mīlestību nevienam neizrādīt, ārēji izskatīties auksts un pat rupjš. Šādi cilvēki aizsargā savu mīlošo dvēseli no cilvēkiem, jo viņi tiem neuzticas. Šāda cilvēka dvēselē ir gan ļoti labais (sirsnība, mīlestība), gan ļoti sliktais (aukstums, rupjība).

Var būt cilvēks, kas ārēji ir laipns un sirsnīgs, bet domās kaļ atriebības plānus, kurus pat īsteno.

Katrā cilvēkā ir 49% sliktais un 51% labais. Piemēram, cilvēks, kas cīnās par dabas aizsardzību, var naidīgi izturēties pret tiem, kas to piesārņo. Tas, ka viņš cīnās par dabas aizsardzību, ir labi, bet tas, ka viņš naidīgi izturas pret tās piesārņotājiem, ir slikti. Samazinot savu slikto, samazinās arī labais, jo proporcija saglabājas. Cilvēks turpina darīt visu, kas ir viņa spēkos (bez cīņas), lai aizsargātu dabu, bet dara to ar mīlestību, neizjūtot naidu pret tās piesārņotājiem. Viņa darbs pārvēršas Dievišķajā enerģijā, kas nemanāmi ietekmē dabas piesārņotājus, kas sāk aizdomāties par savas rīcības sekām un pēc laika atsakās no dabas piesārņošanas.

Pavērojiet Tibetas garīgo līderi Dalailamu kā viņš komentē slikto. Viņš to dara mierīgi un bez agresijas, jo viņam ir augsts apziņas līmenis, bet tā kā viņš ir iemiesojumā, tad tie cilvēki, kas ar viņu ir ciešākā kontaktā, noteikti viņā ir pamanījuši arī viņa slikto. Tur nav nekā nosodāma, tā cilvēks ir veidots. Tajā pašā laikā viņa labais plūst dabiski, viņš nevienam necenšas pierādīt, ka viņš ir labs un negaida uzslavas. Viņš mierīgi pilda savu misiju tik labi cik viņš spēj.

Daudzi cilvēki nesaprot, kas notiek ar sliktā 49% un labā 51% proporciju, ja cilvēks sāk iet apzinātu garīgās izaugsmes ceļu. Cilvēki nespēj noticēt tam, ja mēs atbrīvojam savu slikto, tad samazinās arī “vēlme būt labam”, t.i., proporcija saglabājas, mainās tikai apjoms. Vēlme būt labam nenozīmē, ka cilvēks ir labs Dievišķā izpratnē. Vēlme būt labam ir iemācīta gudrība, ka jābūt ir labam un jādara labi darbi, bet cilvēks to dara aiz pienākuma vai aiz vēlmes izpatikt citiem nevis tāpēc, ka jūt šādu nepieciešamību sirdī. Tā arī ir atšķirība starp “sirdī izjustu labo” no “pienākuma labo”.

Tomēr ir labi, ja cilvēks sāk veikt labus darbus kaut vai aiz pienākuma, jo tas ir ceļa sākums, un nevajag viņam pārmest viņa slikto, jo kā jau teicu, tā ir Dieva radīta proporcija (49% sliktais un 51% labais). Vēlāk viņš sapratīs, ka daudz labākus rezultātus viņš sasniegs, veicot labus darbus jau kalpošanas līmenī, kad labus darbus dara, izjūtot aicinājumu to darīt nevis lai izpatiktu citiem. Tie cilvēki, kas savā apziņā ir sasnieguši tādu līmeni, ka ir gatavi kalpot sabiedrībai, uzvedas atšķirīgi no cilvēkiem, kuri dara labus darbus sabiedrības labā, gaidot no sabiedrības atzinību un novērtējumu. Cilvēks, kas kalpo, savu darbu dara klusi, bet visi to pamana. Brīdī, kad viņu cenšas slavināt, viņš jūtas neērti, jo viņaprāt viņš pilda tikai savu misiju un uzdevumus tieši tāpat kā citi cilvēki. Cilvēks, kam ir svarīga ārējā atzinība, vēl nav sasniedzis sapratni kā vislabāk palīdzēt, bet kā jau teicu, tas ir ceļa sākums un par to priecājieties, ka viņš vēlas palīdzēt un arī palīdz.

Pastāv teiciens: “veselā miesā vesels gars”, kuru manuprāt jāsaprot ir sekojoši, – ja cilvēks ir brīvs no negatīvā (negatīvām īpašībām un negatīviem paradumiem), tad viņa gars ir vesels, bet savukārt, ja gars ir vesels, tad arī miesa būs vesela. Gars, kurš ir vesels, dabiski jūt nepieciešamību tikai pēc tīriem un nepārstrādātiem pārtikas produktiem, izjūtot dabisku pretestību pret ķīmiski apstrādātiem vai audzētiem produktiem. Tāpēc prioritāri ir jārūpējas par gara veselību. Svētie cilvēki un mūki patiešām maz vērības pievērsa savam fiziskajam ķermenim, bet viņiem pat nebija iespējas tajā laikā uzturā lietot neveselīgu pārtiku, jo ķīmijas nozare nebija vēl attīstījusies. Lai cilvēks varētu pilnībā iztikt bez pārtikas, ir jāsasniedz ļoti augsts garīgās attīstības līmenis (īsta Joga līmenis), tas mums vēl pagaidām nav pa spēkam. Mūsdienās situācija ir otrāda, mums ir grūtības atrast veselīgu pārtiku. Arī pērkot produkciju no zemniekiem, mums ir jāpaļaujas uz zemnieka godaprātu, ka viņš audzējot produkciju, nav lietojis minerālmēslus. Droši par tīru produkciju mēs varam būt tikai tad, ja esam paši to audzējuši.

Pārtiku mēs pērkam veikalos. Korporācijas, kas ražo pārtiku, pievieno tai konservantus, visādus kaitīgus ingredientus ar kodu “E”. To nedrīkst ēst enerģētikas dēļ, jo tas nav savienojams ar cilvēka vibrācijām, turklāt arī ķīmiski tas nekādi nav savienojams. Bet mēs to visu ēdam. Tāpēc mūsu fiziskais ķermenis nevar būt tīrs.

Lai barība būtu atbilstoša cilvēka vibrācijām, mums ir jārūpējas par to, lai tā būtu satviska. Tai jābūt tikko kā ievāktai – labībai, augļiem, visam tieši no dobes: burkāni, bietes, kartupeļi, dillītes, tomātiņi, gurķīši, labība: rudzi, auzas, kvieši. Bez ķīmijas, bez pesticīdiem, ar savām rokām, ar mūsu vibrācijām. Ja lietojam uzturā pienu, tad arī govij jābūt savai, jo mēs nezinām, ko ēd sveša govs un kādā vidē tā dzīvo. Tāpēc mūsdienās viens no grūtākajiem uzdevumiem, kas lielākajai daļai iedzīvotāju ir kļuvis neiespējams uzdevums, ir izveidot savus dzīves apstākļus tādus, lai mēs ar barību nepiesārņotu savu ķermeni, kas ir pamats tālākajai garīgajai izaugsmei, jo gars vesels ir tikai tad, ja viņš mājo veselā miesā.

Pasaulē pastāv mikrobi, vīrusi un cilvēki slimo ar dažādām slimībām, kas nozīmē, ka cilvēki uzņem savā fiziskajā ķermenī ķīmiskas vielas no medikamentiem un vakcīnām. Pašlaik daudzi cilvēki, kas iet garīgās attīstības ceļu, tieši pamatojoties uz šiem argumentiem, atsakās no vakcinēšanās iespējām pat COVID-19 pandēmijas laikā. Diemžēl viņi vēl nav nonākuši līdz tai apziņas pakāpei, lai izprastu, ka kaut kas ir arī jāupurē sabiedrības labā, un vēsture pierāda, ka jau no seniem laikiem Svētie cilvēki upurēja savu fizisko ķermeni, lai palīdzētu sabiedrībai augt garā jeb paplašināt apziņas līmeni.

Brīžiem es iedomājos, kā rīkotos viena no manām Skolotājām Svētā Terēze no Avilas šajā COVID-19 pandēmijas laikā? Es, protams, nevaru apgalvot, bet es domāju, ka viņa būtu gatava, lai viņas ķermenī ievada tik daudz vakcīnu cik nepieciešams, lai tikai viņa varētu palīdzēt cilvēkiem kļūt labākiem. Viņa savā garīgajā tīrībā bija tik augstā pakāpē, ka spētu upurēt savu ķermeni, lai tikai izpildītu Dievišķo misiju, kas viņai bija uzticēts. Patiesībā viņa patiešām savu Dievišķo misiju pildīja, pārvarot savu slikto pašsajūtu un ignorējot savas slimības. Mēs varam tikai apbrīnot viņas paveikto, kas vēl 500 gadus pēc viņas nāves, turpina kalpot cilvēcei, lai tā kļūtu labāka.

Tāpēc es aicinu aizdomāties visus garīgā ceļa gājējus, kas sava fiziskā ķermeņa tīrības vārdā, ir gatavi upurēt cilvēku dzīvības. Nevar likt vienā svaru kausā dzīvību un fizisko ķermeni. Dzīvība ir pats svarīgākais, ko Dievs mums ir devis, tāpēc nedrīkst pret šo dāvanu izturēties bezatbildīgi. Pastāv teiciens: “Dievs sargā to, kas pats sevi sargā.” Padomājiet, kā Dievs raugās uz tiem cilvēkiem, kam vienaldzīga citu cilvēku dzīvība, uzskatot, lai notiek dabiskā atlase. Veiciet matemātisko aprēķinu, cik iedzīvotāju paliktu Latvijā pēc COVID-19 pandēmijas, ja valdība būtu rīkojusies tā kā aicināja tie, kas bija pret jebkādiem ierobežojumiem un vakcināciju? Padomājiet, vai šo aicinātāju domāšana ir tīra? Svētie cilvēki visos laikos ir darījuši visu, lai glābtu cilvēku dzīvības un nekad viņi nav teikuši, lai notiek dabiskā atlase. To var pateikt tikai cilvēki, kuru dvēsele ir nocietinājusies, bet gars netiek garīgā izaugsmē uz priekšu, ja dvēsele ir nocietinājusies. Tāpēc es aicinu garīgā ceļa gājējus padomāt, ko patiesībā nozīmē Lielo Skolotāju Mācībā teiktie vārdi: “Mīlēt visu dzīvo radību”? Tas, kas izpratīs šo vārdu patieso būtību, tas arī ies garīgā izaugsmē uz priekšu un šo cilvēku varēs saukt par garīgi tīru cilvēku.

Autore: Elvita Rudzāte