Kāpēc mani pameta draudzenes? 27.11.2014

Petra jautā: Jau otro reizi manā dzīvē atkārtojas līdzīga situācija ar draudzenēm, kuras biju uzskatījusi par savas dzīves nozīmīgiem cilvēkiem.
Pirmā draudzene no manis novērsās pirms 16 gadiem. Novērsās grūtākajā manā dzīves brīdī, brīdī kad biju palikusi viena ar diviem bērniem. Viņa vienkārši nelikās vairs par mani ne zinis. Pēc gadiem viņa mani sameklēja un gribēja atjaunot draudzību, tomēr es nespēju viņai vairs uzticēties un pieņemt viņu.

Otrs gadījums notika salīdzinoši nesen, pirms dažiem gadiem. Draudzenei tas bija laiks, kad viņa beidzot izveidoja nopietnas attiecības ar
vīrieti un gatavojās laulībai. Vienā brīdī draudzene pārstāja atbildēt uz maniem zvaniem, atbildēt uz vēstulēm draugos, un arī par kāzām es uzzināju nejauši…ieraudzīju kāzu bildes facebook portālā. Jutos satriekta un vienlaicīgi sapratu, ka esmu no viņas dzīves izsvītrota, pietam, nepaskaidrojot, nepasakot man iemeslus. Šodien mēs nejauši satikāmies uz ielas. Mazliet parunājām. Es viņai pajautāju vai viņa ir laimīga, atbildēja, ka esot laimīga. Kad jautāju viņai kāpēc tā notika, kāpēc viņa novērsās no manis neko nepaskaidrojot? Viņa atbildēja aptuveni tā – man tavas mūžīgās attiecību problēmas un morālā stāja kļuva par smagu, jo tev nekas nemainīsies. Un sāka man izteikt pārmetumus, ka
neesmu pareizi uzsākusi sarunu e-pastā, tāpēc neesot atbildējusi.

Atzīstu, esmu no tām sievietēm, kurām ar attiecībām galīgi neiet, un savā brīvas sievietes statusā esmu atļāvusies būt atvērta dažāda veida seksuāliem piedzīvojumiem un eksperimentiem. Tomēr man ir pavisam cita sajūta. Es domāju, ka viņa nejutās pārliecināta par savu vīrieti,
jo esmu brīva sieviete, tāpēc drošāk ir izolēt mani no savas dzīves. Šī mana pārliecība ir tādēļ, jo viņai ir draudzene, precēta sieviete, kuras morālā stāja manā skatījumā ir pavisam zema – kamēr vīrs jūrā, tikmēr viņa pa citiem vīriešiem. Tomēr ar šo draudzeni attiecības nepārtrauc.

Pēc šīs nejaušās tikšanās manī ir prieks par to, ka draudzenei beidzot dzīve sakārtojusies, drīz būs arī mazais. Sajutu siltas jūtas pret viņu un gaidāmo mazuli. Tomēr milzīgais aizvainojums un netaisnības izjūta mani ļoti skumdina. Ar prātu saprotu, ka viesiem mīļa, jauka un
patīkama nebūšu, cilvēki dzīves laikā nāk un iet. Bet sakiet, kā lai tiek vaļā no šīm sajūtām, kāpēc tik ļoti sāp, ja pamet draudzene. Man šķiet neveiksmes ar vīriešiem nespēj tik dziļi neievainot, kā neveiksmes ar draudzenēm.

Elvita Rudzāte atbild: Visi cilvēki cits citam ir skolotāji. Nav tik būtiski kāpēc draudzenes pārtrauca attiecības ar Petru. Būtiski ir Petrai saprast savas neapgūtās mācības, kuras draudzenes neapzināti vēlējās iemācīt. Es domāju, ka tā ir Pieķeršanās mācību stunda, uzskats, ka draudzene pieder man. Patiesībā draudzība ir starp vienādu vibrāciju cilvēkiem un tā ir laicīga parādība. Ja viens cilvēks sāk iet garīgās attīstības ceļu un atsakās no zemas morāles dzīves veida, tad viņš atsakās arī no draugiem, kuri turpina zemas morāles dzīves veidu. Tomēr arī zemajai morālei ir dažādi līmeņi, tāpēc Petras draudzene nepārtrauca attiecības ar draudzeni, kura krāpa savu vīru, jo acīm redzot attaisnoja viņas rīcību, bet pārtrauca attiecības ar Petru, jo uzskatīja viņu par savas ģimenes draudu. Domāju, ja draudzenes redzētu, ka Petra ir mainījusi savu dzīves veidu, iespējams varbūt gribētu atjaunot attiecības, bet tas tā var arī nebūt, jo draudzība ilggadīga ir tikai tiem cilvēkiem, kuri ir līdzīgi domājoši, ar vienādu attieksmi pret dzīvi, kuru starpā nav aizvainojumi un nosacījumi.

Petrai ir jāsaprot, ka dzīvē viņai pilnīgi nekas nepieder. Viss pieder Dievam. Jo ātrāk viņa to izpratīs un spēs atšķirt laicīgās vērtības no mūžīgajām vērtībām un ies apzinātu garīgās attīstības ceļu, jo mazāk viņa pieķersies kādam cilvēkam un izjutīs draudzeņu trūkumu. Cilvēks patiesi laimīgs ir tad, kad viņš iemācās būt laimīgs pats savā sirdī, nesaistot to ar apkārtējo pasauli.