Ko man māca šī situācija? 01.12.2014
Krista jautā: Lieta tāda, ka esmu precējusies ar savu vīru jau 20 gadi un šie gadi nebija viegli. Jau pēc pāris gadiem, kad apprecējos sapņos redzēju citu vīrieti ar kuru esmu kopā. Par to visu laiku iekšēji brīnījos, tad apmēram 15 gadi atpakaļ pie manis atnāca acis (no rīta gulšņāju pa
gultu un dzirdu, ka noklaudz soļi, nodomāju, ka tā ir mana mamma. Gaidu, kad nāks istabā. Es paceļu galvu un redzu, ka pa durvīm iepeld dūmaka un divas brūnas acis. Es šajā momentā kļuvu kā paralizēta. Atjēdzos, kā tikko pamodusies. Sajūtas bija mierīgas, nebija nekādas baiļu sajūtas. Ik pa laikam ir sapņi ar vīrieti, kuros izjūtu neaprakstāmas patīkamas sajūtas. Dzīvoju nesaprašanā, kāpēc man tādi sapņi, jo man taču ir vīrs. Kaut gan protams ar vīru attiecības bija kā bija, nekas spīdošs.
Pēc numeroloģijas izskaitļoju, ka esam skolotāji viens otram. 2 gadus atpakaļ man bija ļoti nozīmīgs notikums. Pirms tās dienas naktī slikti gulēju un pamodusies ieraudzīju, ka man sēž blakus vīrietis, kurš uzlicis man roku -it kā mierina. Pamodos un atkal nesaprašanā, ko sapņi grib man pateikt. (Daudzi sapņi man ir piepildījušies, tāpēc par šāda tipa sapņiem man nav saprašanas, neredzu atbildes). Pagāja neilgs laiks, pēc tā sapņa kādi 4 mēneši un sociālajos tīklos man sāka rakstīt viens vīrietis. (Kaut gan manas attiecības ar vīru bija diezgan sliktas, es citus vīriešus
nemeklēju, iekšēji vēl biju noskaņojusies, ka, ja izšķiršos, tad dzīvošu tikai viena, jo pret vīriešiem izjutu nepatiku). Pirmo reizi neatbildēju, viņš rakstīja vēl un vēl. Nu, ko tu gribi? bija manas domas, tad ielīdu viņa profilā paskatīties bildes, līdz pētot paliku šokā, mani piesaistīja viņa acis, viņa veidols, stāvs, ko redzēju sapnī. Tā vārds pa vārdam sarakstījos. Sarakstes bija naivas kā bērniem, bet tik ļoti pozitīvas. Ar mani notika
kaut kas fizioloģiskā procesā. Es sāku tievēt, man negribējās ēst, tad vēl daļēja atteikšanās no maizes, miltu ēdieniem, cukura. Nebiju nekāda resnā – normāla figūra, notievējot zaudēju kādus 7 – 8 kg, protams, nav jau stāsts par notievēšanu. Sarakstījāmies, tad sazvanījāmies, secinājām ka sazinoties mēs viens otram dodam pozitīvu lādiņu. Lūdza satikties, bet pieļāvu satikšanos tikai pēc četriem mēnešiem. Sapnī redzēju, ka viena
sieviete teica:” Tu ar savu īsto vīru satiksies krustcelēs”. Ar viņu pirmā satikšanās un daudzas citas bija tieši krustcelēs. Satikāmies, sajutu no viņa tik ļoti lielu mīļumu, varējām runāties pilnīgi par jebkuru tēmu, pat par tādām tēmām par kurām neesmu runājusi ne ar māti, vīru vai labāko
draudzeni. Sapratāmies no pusvārda, domājām vienādas domas, vienā laikā sazvanāmies utt. Mēs jutāmies vienkāršī pasakaini viens otram
blakus.
Izjutu interesantu sajūtu, ka mani negrauza sirdsapziņas pārmetumi pret vīru. Parasti sirdsapziņa ir mans radītājs, ko daru pareizi, ko nē. Šoreiz sirdsapziņa nestrādāja. Un vēl, esmu diezgan kritiska un izvēlīga, bet šī vīrieša nepilnības mani neuztrauca. Tas mani mulsināja. Tikāmies kādus pāris mēnešus. Tikšanas reizēs pavadījām sarunās, apskāvienos, skūpstoties izjūtot kaut ko brīnišķīgu, ka pat nobijāmies par tām
sajūtām. Seksu vēl neatļāvāmies, jo solīju, ka šķiršos no vīra un tikai tad. Vīrs uzzināja par to ka tikos ar citu vīrieti. Viņš bija šokā, protams, tracis utt. aizbēgu no mājām pie mammas. Nolēmu, ka neatgriezīšos un no šīm saitēm būšu brīva. Apjēdzis, ka zaudējis mani, sāka pielietot līdzekļus, kur bija pamatīgi jāsamazina savs ego. Cilvēks nokrita no saviem augstumiem un lūdza palīdzību cilvēkiem, kurus gadiem neieredzēja. Es tiku pierunāta atgriezties. Nu jau pagājuši 6 mēneši, stulbās vīra izdarības nav atgriezušās, viņš ir mainījies uz pozitīvo pusi. Kāpēc visu laiku nevarēja būt tāds? Vai tiešām, sievu vērtēt sāk tad kad tūlīt viņu zaudēsi? Daļēji saprotu, ka šī bija vīra mācība, viņam beidzot mainīties. BET kāda
mācība man? Es saprastu, ja tas būtu tāds parasts vīrietis, tāds mirkļa vājums….. Bet tie visi sapņi daudzu gadu garumā, tās sajūtas ko izjutu, nekad nebiju izjutusi ar savu vīru. Ar to vīrieti bija kaut kas savādāks, īpašāks.
Mēs vairs nesarakstāmies, netiekamies, bet mums abiem šī šķiršanās ir ļoti sāpīga.Vēl ik pa reizēm viņš brauc garām mājai cerēdams mani ieraudzīt un man neapzināti jāpagriež galva, lai paskatītos, kas aizbrauc un redzu….
Tas bija tāds mirklis par kuru man nav skaidrības. Kāds varbūt padomās, ka vajadzēja iet prom no vīra, bet ja viņš labojās, tad jādod iespēja laboties. Būtu labi, ja izskaidrotu šo situāciju. Ar prātu saprotu, ka jāpriecājas par to, kas ir, bet sirds jūt pavisam ko citu.
Elvita Rudzāte atbild: Domāju, ka tā ir karmiska situācija. Iespējams Krista ar savu mīļāko jau iepriekšējā dzīvē ir bijuši mīļākie, kas sāpināja Kristas partneri. Varbūt pat Krista tā vīrieša dēļ aizbēga no sava vīra, bet tā kā savstarpējā karma palika neatstrādāta, tad šajā dzīvē situācija atkārtojās. Var būt arī cits iemesls, bet, lai to noskaidrotu, būtu jāskatās notikumi iepriekšējās dzīves laikā, bet es neiesaku to darīt, jo tas neko nepalīdzēs. Tas var tikai sarežģīt Kristas attiecības ar vīru.
Es uz šiem jautājumiem skatos vienkārši, tā kā to ir mācījuši mani Skolotāji: “Ko Dievs kopā ir savedis, tos Dievs var tikai šķirt”. Kāda mācība ir jāsaprot Kristai caur šo situāciju? Es domāju, ka tās ir Atbildības un Mīlestības mācības. Mēs par savu rīcību uzņemamies atbildību. Ja esam pieļāvuši kļūdu, tad esam gatavi arī to izpirkt. Kristas vīrs pieļāva kļūdas attieksmē pret sievu, kuras izpirka caur šo nepatīkamo gadījumu. Viņš savas kļūdas saprata, viņa gars attīstījās un viņš mainīja attieksmi pret sievu. Kristai ir jāiemācās mīlēt savu vīru tāpat bez nosacījumiem, kā viņa spēja iemīlēt mīļāko. Faktiski mīļākā uzdevums bija Kristai parādīt, ka ir iespējams otru cilvēku mīlēt bez nosacījumiem. Mīlestība ir jāattīsta, risinot savstarpējās problēmas. Ja Krista šajā dzīvē attīstīs mīlestību ar vīru, tad Dievs viņu var atalgot nākamajā dzīvē, kad viņa beidzot varēs būs kopā ar savu sapņu vīrieti laulībā, jo tas ir nepiepildītais sapnis, kas gaida savu kārtu.
Kāds varētu būt bijis scenārijs, ja Krista būtu šķīrusi laulību? Neesmu pārliecināta, ka viss būtu tik gludi. Ir jau skaists iemīlēšanās periods, bet ikdiena ir pavisam kaut kas cits. Pat pieļaujot domu, ka viņai būtu laimīgas attiecības, viņa atstātu karmisko parādu ar vīru, kuru atkal nāktos izpirkt nākamās dzīves laikā, bet Dievišķais likums māca: “Neatstājiet parādus uz nākamo dzīvi, jo nākamajā dzīvē tie būs jāizpērk smagākā formā.”