Kas, kāpēc un kad nonāk Astrālā plānā? 04.02.2022

Sintija jautā: Es laiku pa laikam atrodos sapnī, kuru spēju kontrolēt. Reizēm  atrodos skaistā un mierīgā vietā, bet līdz ko pati sabīstos, sāku domāt – kas būs tālāk? Ak Jēziņ, kur es esmu? Tad parādās tumsa, pelēki tēli, kuri nāk man virsū.

Bieži ieeju it kā acī un redzu mošķus, dīvainas skaņas , vai arī pagātnes ainas- visbiežāk traumatiskās. Zinu, ka man ir jāstrādā ar savu garu, un lasot jūsu grāmatu, es aizvien vairāk spēju saprast savas kļūdas un uztvert to ar mieru, bet vēl tāls ceļš ejams.

Pats savādākais, ka astrālie murgi man piedzīvo naktīs, kad esmu “grēkojusi ar ēdienu”- Vai tam ir izskaidrojums? .
Vai astrālie sapņi ir sods?

No melnuma palīdz izbēgt, ja iedomājos-Dievs… Dievs. Vai arī skaitu- Om mane padme hum, vai arī Vienkārši Om….Un it kā lūdzu Dievu.. un tad fiziski sapnī paceļos pār griestiem un melnais pazūd, reizēm esmu skaistā pļavā, es sajutu, ka esmu ūdens ( es neesmu jukusi, bet tik tiešām sajutu, negribēju tikt prom no turienes)

Reiz  biju skaistā pilsētā, mierīga mūzika fonā, tādu nekur dzirdējusi neesmu, citu  reizi man parādīja bērnu ilustrācijas bildes un es pateicu, paldies tev Dievs (Šodien es to arī daru- radoši izpaužos – ilustrēju bērniem)
(Neesmu reliģiska, bet ticīga, un kad par šiem sapņiem runāju ar cilvēkiem, viņi man saka, ka tie uz tevi uzdarbojas, jo neesi nevienā reliģijā, vai arī ka man ir pārāk dzīve iztēle. Japiebilst, ka esmu radoša un pilna ar fantāziju.)

Citu reizi astrālī, ja bailes ir pārāk lielas, tad man it kā prāts bloķējas un nenāk ārā ne lūgsnas, nekā.. Tad seko ļaunas sejas, griezīgi smiekli, (trakākais bija tad, kad es redzēju savu istabu, kā guļu, un apkārt viss bija drūmi tumšs  un it kā esmu ieslēgta – teātra ainā. Vai tā ir tiesa, ka cilvēkam, kurš neatbrīvo savas bailes (visu negatīvo) paliek astrālā plānā arī nomirstot?

Vēl kāds gadījums… viss bija melns, tad mani sāka it kā kratīt un velt uz riņķi.. Jo vairāk palika bail, jo ļaunāk viss, un atliek gaidīt, kad murgs beigsies.

Kad es sāku piedzīvot astrālos sapņus, domāju ka mirstu, baidījos…  ar laiku pieņēmu- nu un ka mirstu? Kas tur tāds.  Tad lidoju tālāk un redzēju 2 gaismas, zaļš un sarkans- it kā pa leti slīdēju. Kad tuvojos gaismai, spēcīgi sāka mirgot- sarkanais, it kā kaut kas sabojājies un piecēlos..( Ko tas nozīmēja?)

Vai tā ir tiesa, ka cilvēkam kurš neatbrīvo savas bailes (visu negatīvo) paliek astrālā plānā arī nomirstot?
Reiz  intereses pēc veicu Ramadana diētu- ēst un dzert  tikai no rīta un vakarā noteiktos laikos, es ļoti bieži nonācu apzinātā sapnī pie spilgtas saules,  kura sildīja visu mani, bija tik labi.. Citu reizi ieaijāja jūras viļņos un kad veicu šo Ramadana diētu, nonākot apzinātā sapnī, no prāta bailes izgāja un bija tik labi.

Kāpēc citu reizi ir tik labi apzinātie sapņi, bet citu reizi, tik murgaini?
Tad ir reizes, ka aizmiegu un horizontāli it kā lidoju ārā no istabas, nonāku tumsā, (sākums tāds ir vienmēr) un tad vai nu parādās vienkārši tumsa bez nekā, vai arī visādi mošķi, griezīgi trokšņi, vai arī lidoju tālāk uz gaišāku vietu..

Elvita Rudzāte atbild: Astrālais plāns ir vistuvāk Fiziskajam plānam, tāpēc tam cauri pēc nāves iziet pilnīgi visi cilvēki. Daļa cilvēku paliek Astrālā plānā – tie ir cilvēki, kas atņēmuši paši sev dzīvību jeb pašnāvnieki, tie ir cilvēki, kas veikuši smagus noziegumus un citi cilvēki, kas dzīves laikā degradējušies.

Iziešanai caur Astrālo plānu atšķirība ir tikai ātrumā. Cilvēks, kas ir apguvis visas mācības, kuras vajadzēja apgūt šīs dzīves laikā un atstrādājis to karmas daļu, kuru bija paredzēts atstrādāt šīs dzīves laikā, Astrālam plānam iziet cauri kā raķete, t.i., tajā neuzkavējoties un nepiedzīvojot sliktas izjūtas. Cilvēks, kas izjūt bailes un citus stresus un nav apguvis stresu sniegtās mācības, visticamāk Astrālā plānā uzkavēsies kādu brīdi, lai ieraudzītu kā stresi kaitē viņam pašam un visai cilvēcei. Cilvēks, kam piemīt negatīvās īpašības arī uzkavēsies Astrālā plānā, lai ieraudzītu kā viņa negatīvās īpašības ir kaitējušas pašam cilvēkam, citiem cilvēkiem un planētai Zeme. Uzkavēšanās laiks Astrālā plānā būs atkarīgs no dzīves laikā nodarītā kaitējuma cilvēcei un planētai Zeme.

Cilvēki, kas miega laikā murgo, redzot visādus mošķus u.tml., nomoda laikā kaut ko ir darījuši nepareizi. Piemēram, ja cilvēks nomoda laikā ir pārēdies, tad visticamāk viņš slikti gulēs un miega laikā ilgāk uzturēsies Astrālā plānā nekā parasti. Miega laikā cilvēks arī iziet cauri Astrālam plānam uz augstākiem plāniem, bet viņam var būt sajūta, ka viņš bijis tikai Astrālā plānā. Tad, kad cilvēks ir nonācis Smalkā plāna augstākos līmeņos, viņš guļ cieši un pamostoties neko no redzētā un dzirdētā neatceras. Dažreiz cilvēkam šķiet, ka viņš ir visu nakti murgojis, bet patiesībā tas tā nav, jo cilvēks nespēj novērtēt cik ilgu miega laiku viņš ir pavadījis katrā Smalkā plāna līmenī.

Sintijai patiešām ir ļoti attīsta iztēle, tāpēc sapņu laikā viņa redz to par ko ir domājusi nomoda laikā. Ja nomoda stāvoklī bijusi harmonijā, tad sapņus redz skaistus. Ja nomoda stāvoklī kaut ko pārdzīvojusi, tad sapņi ir murgaini. Protams, katrs cilvēks redz arī simboliskos brīdinājuma sapņus, kuri brīdina cilvēku par gaidāmo nākotnē vai pieļautajām kļūdām pagātnē, bet šos sapņus cilvēks jūt, t.i., viņš zina, ka tas ir simboliskais brīdinājuma sapnis.

Nav jābaidās no pēcnāves dzīves, bet ir jādara viss, lai tā būtu skaista, bet tā būs skaista tikai tad, ja dzīves laikā mācīsies, atbrīvosies no saviem stresiem, izpratīsi savas mācības un ar pazemību atstrādāsi savu karmu. Pats svarīgākais šodien ir jau sākt domāt par nākamo dzīvi, jo mēs šodien ar savām izvēlēm liekam pamatu nākamajai dzīvei. Ja tu šodien dzīvo pareizi, t.i., saskaņā ar Dievišķajiem likumiem, tad tu būvē pamatu skaistai nākamajai dzīvei. Ja tu šodien attālinies no Dieva, pieļaujot daudz kļūdas, pārkāpjot Dievišķos likumus, tad nākamā dzīvē būs daudz ciešanu līdz beidzot tu izpratīsi savas neapgūtās mācības un sāksi atgriešanās Ceļu pie Dieva.